Svēts sašutums
Un vispār - kā var ņirgāties par invalīdiem?!
Lūk, ja cilvēkam ir amputētas kājas, tad pārējie par viņu rūpējas. Lielveikalos ierīko speciālas nobrauktuves, transportā - bezmaksas braukšanas kartiņas, nāk sociālās aprūpes dienesta darbinieki. Bet mums, mums kas ir?! Ja es pasaku "nu, bļe, beidzot ir dirsā!", tad kur ir pretīmnākšana? Vai kāds piedāvā papildināt manu leksiku ar svaigiem frazeoloģismiem, jo man tāpat ir grūti un veco drillēšana arī sagādā necilvēciskas estētiskas mokas? Kur ir mūža apmaksātais akaunts, ko? Man neļauj staigāt uz saviem krievu mata kruķiem un visi tik vien gaida, kad es beidzot pārvērtīšos par dārzeni.