Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2016-05-28 10:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
cenšos izskaitļot, kādēļ pāris latviešu zemnieku pēkšņi nespētu samesties kopā un raw piena vietā sākt ražot putukrējumu
kādas izmaksas sastāda putukrējuma galējo cenu
šķiet, piena pārstrādē ir tikai viens tehnoloģiskais etaps, kas nav daudz, tas nav ražot automašīnas. plus algas, sociālā nodrošināšana, zeme ir sava, vispār jau laikam vajag nevis divus, bet simts divus zemniekus ar savu a/s, plus iepakojums, plus loģistika. loģistika mūsu valstī ir tūkstots kilometru pa diognāli, ne pārāk iegriež, te nav vācija vai francija. ja ir pietiekoši daudz piena, var figačīt sieru, sviestu, saldējumu
zemniek, kur ir tava problēma?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]unpy
2016-05-28 12:23 (saite)
Lietuvas pienrūpniekiem bija labāks biznesa modelis daudzejādā ziņā, tajā skaitā arī tīri vēsturiski izveidojušos apstākļu dēļ. Mazāks birkrātiskais slogs arī, bet ne tikai + kaut kādā brīdī, kad pienrūpniecībā bija krīze, lietuvieši brauca uz Latviju no vietējiem zemniekiem uzpirkt pienu, konkurējot ar vietējiem uzpircējiem, jo varēja atļauties maksāt par kaut kādu santīmu vairāk. Kad izkonkurēja vietējos, atsevišķos reģionos kļuva par monopolistiem un tad, savukārt, jau varēja diktēt savu cenu:)

Tas tā, ja pavisam īsi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?