Lietuvas pienrūpniekiem bija labāks biznesa modelis daudzejādā ziņā, tajā skaitā arī tīri vēsturiski izveidojušos apstākļu dēļ. Mazāks birkrātiskais slogs arī, bet ne tikai + kaut kādā brīdī, kad pienrūpniecībā bija krīze, lietuvieši brauca uz Latviju no vietējiem zemniekiem uzpirkt pienu, konkurējot ar vietējiem uzpircējiem, jo varēja atļauties maksāt par kaut kādu santīmu vairāk. Kad izkonkurēja vietējos, atsevišķos reģionos kļuva par monopolistiem un tad, savukārt, jau varēja diktēt savu cenu:)

Tas tā, ja pavisam īsi.