Kādēļ mēs atļaujam vai netļaujam sērot par cilvēkiem, kas ir krituši karos, tajos gadījumos, ja kritušajiem ir palikusi ne tikai ģimene (kas var sērot atlikušās 364 dienas gadā), bet piemēram, dzīvi pulka vai bataljona biedri, cilvēki, kas aizgājušajiem uz brīdi ir bijuši tuvāki un svarīgāki cilvēki, nekā mājās palikusī ģimene? Īsāk sakot - tā arī uz kādu laiku līdz granātas sprādzienam bija aizgājušā ģimene.
Tajā taču nav nekādas politikas, tās ir tīri savstarpējas attiecības
Es nesaprotu, ko nozīmē SVINĒT 9.maiju, kādas kapos var būt svinības un dejas. Kaut kad sen mēs runājām LJ ar tikpat saprātīgu biedru,kas teica - Tajā Brīdī Tuvākajiem ir jābūt tiesībām atvadīties no sava drauga, no cilvēka, kas ir cīnījies vienalga kurā pusē, bet tomēr bijis viņu draugs.
Šodien oficiālajai Krievijai opozicionārā forumā zviedz par krievu meiteni, kurai džeks bija aizbraucis, tipa, Karot uz Slavjansku un gājis bojā no lodes. Nē, nu viss it kā skaidrs, meitene dura, džeks vēl grandiozāks idiots, bet hanyways, tas nav pareizi un tam tā nav jābūt.
Artēmijs Ļebeģevs atreferē veterāna Ņikuļina atmiņas par karu, moments,kas man iekrita acīs
Мне пришлось быть в Двинске на местах захоронения наших солдат. Латыши — люди, в общем-то, жесткие, не сентиментальные, да и враждебные нам, сохранившие, однако, утраченные нами моральные принципы и культуру, — создали огромное, прекрасное кладбище. Для каждого солдата небольшая скромная могила и цветы на ней. По возможности найдены имена, хотя неизвестных очень много. Все строго, человечно, во всем — уважение к усопшим. И ощущается ужас боев, грандиозность происшедшего, когда видишь безграничное море могил — ни справа, ни слева, ни сзади, ни спереди не видно горизонта, одни памятники! А ведь в Латвии за короткое время боев мы потеряли в сотни раз меньше, чем на российских полях за два года! Просто там все скрыто лесами и болотами. И никогда, видимо, не будет разыскана большая часть погибших.
Ko es vēlos pateikt. To, ka mūsu attieksme pret aizgājušajiem ir vienmēr bijis stūrakmens mūsu planētas civilizācijai. Vienkāršāk izsakoties, mēs arī kļuvām par civilizāciju tajā brīdī, kad iemācījāmies aprakt savus aizgājušos un tikai pēc tam iemācījāmies strādāt ar mālu.