reizēm man šķiet, ka es dzīvoju kaut kādā wonderlandā
it īpaši tas attiecas uz histēriju par ukrainas zelta izvešanu uz ārzemēm
po, čuvag, valstis okupācijas riska priekšā gandrīz vienmēr (ja nav blickrīga) ved zeltu uz ārzemēm
tas, ka viņš ir kaut kur ārzemēs, tas ir galīgi pohuj, pirmais latvijas zelts kopš 1921-ā gada atradās anglijā, pirms otrā pasaules kara - vēl šveicē, štatos, francijā un figziņkur
beigās uzradās kā mīļais, toties iesākt ar viņu var ļoti maz ko, izņemot vadāšanu turnejās
kā raksta seksperti
"raugoties no ekonomiskā viedokļa, zelta uzkrāšana ir neizdevīga uzglabāšanas un transportēšanas izmaksu, kā arī zemo noguldījuma procentu dēļ. Zelta depozītu procentu likmes svārstās no 0.5% līdz 1.5% gadā. Salīdzinājumam - ASV dolāra naudas tirgus likmes ir aptuveni 5% gadā."
tomēr: nebūs uzticības zeltam, nebūs uzticības savai valūtai