Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2012-04-03 13:46:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
sobstvenno, marksa doktrīna kā vienu no saviem fundamentiem izmanto tēzi, ka kapitālismā cilvēks par savu darbu nekad nesaņem tik daudz, cik šis darbs ir vērts
bet arī sociālismā viņš nekad nesaņem atlīdzību, kuru var nosaukt par adekvātu
miljonārs milzīgu naudu samaksās nodokļos, bet bezdarbnieks saņems pabalstus, tādējādi nopelnot vairāk, nekā ražojot
da i vispār atalgojums par ieguldīto darbu ir adekvāts ja nu tikai pirmatnējā cilvēku sabiedrībā
tālāk jau sākas sociuma intereses

tāpēc darba-atalgojuma nelīdzvērtība vispār nav arguments strīdos par politiskajām sistēmām
tobiš, arguments ir nevis kaut kāda mantiskā, bet gan sociālā līdztiesība, jā

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]brookings
2012-04-04 09:03 (saite)
Par sociālistisko ietekmi, vai man ir pareizi pieņemt, ka runa ir par lietām, kā subsidēto izglitību, medicīnisko aprūpi utt?

Un vai jūsu priekšstats par kropļotu brīvu saimniecību arī ietver mmm... kā teikt latviski (es esmu anglis, ja kas) monopolizēta kontrole naudu radišanāi (nauda no ģandrīz nekā, kas ieiet saimniecībā, kā parāds). (the monopolised control of the creation of money as debt into the economy)?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2012-04-04 10:22 (saite)
Šādi ievadošie jautājumi liek justies kā intervijā. :p

Patiesību sakot, runājot par sociālistisko ietekmi, es lieku nedaudz lielāku uzsvaru uz sabiedrības mentalitāti. Uz to, ka liela ietekme ir idejām, ka "kādam par mani jāparūpējas", "kāds man palīdzēs" un tml. Zināmā mērā tiek uzturēts vecais padomju mātišķais briesmonis - domājams, ka arī valsts apmaksāto servisu dēļ. Protams, visam ir savi plusi un savi mīnusi, bet nekompetence un izšķērdība valsts ierēdniecībā un nepatstāvība, neuzņēmība no klientu/iedzīvotāju puses, un konkurences trūkums no biznesa puses, šķiet vispārēji draņķīgāks "dīls" nekā privāta uzņēmējdarbība. (Tiesa, neeesmu eksperts izvērtēt pilnīgi visas puses, taču lielos vilcienos man izskatās aptuveni šādi).
Nu, un ar naudu... konteksts nosaka, kas ir jēdzīgi, kas ne. Ideālajā variantā, ļoti iespējams, labāks būtu zelta standarts, jo "spēļu nauda" ļoti labi kalpo tieši gaisa tirgotājiem un burbuļu pūtējiem. Ir jau laikam arī savas priekšrocības tukšajai naudai, bet tā arī veicina pārāk kolektīvu apziņu - "gan jau visi vēl kādu laiku tai naudai ticēs" - tikmēr zeltā nav jāiegulda tik liela kolektīvā paļāvība, kas, manuprāt, ir daudz veselīgāk (katrs domā ar savu galvu).

Labi, brokastis!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]brookings
2012-04-05 12:25 (saite)
Nū jā - zinamā merā tā ir intervīja (un paldies par atbildi, starp citu) . Esmu konstatējis, ka jūsu viedoklis ir diezgam izplatīts starp latviešiem (īpaši manā vecumā), un gribu atklāt kāpēc. Strīdēt ir bezjedzīgi, kamēr neesmu sapratis būtiskās atšķirības starp mums (kā jau teicu - esmu arzemnieks).

Nū ko, man ir vēl daudz jautājumu - un labprāt turpināt tos uzdot. Ja neesi gatava/s, tad turpināšu diskutēt šo savā blogā, tomēr ja esi gatava/s, tad nu... es gaidu signālu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2012-04-05 12:39 (saite)
Šaubos, ka būtu korekti ko tādu turpināt šajā blogā :)

Vai tev (atļaušos šo mazāk formālo uzrunu) šajā visā ir kāda profesionāla interese?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]brookings
2012-04-05 12:49 (saite)
Ah tika Martcore to lasīs, un mēs esam labi draugi - viņam laikam ir pof..g.
Nē, mana interese nav profesionāla; tomēr tā ir liela. Man apnikt stridēt ar saviem paziņiem/draugiem par šādām lietām, un kad lasīju tavu diezgan tipisko (piedod) viedokli, izlemu meģināt petīt to - vienkārši tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2012-04-05 13:13 (saite)
OK, as long as martcore neiebilst, varam palikt šeit.

Tomēr tajā, ko teicu, manuprāt, nav nekā sevišķa, ko saukt par "tipisku viedokli", ja šo vārdu konotācijām jābūt ideoloģiski balstītām. Manuprāt, es vnk novēroju ekonomikas/sabiedrības likumsakarības (cik nu esmu kompetents ko tādu darīt). Šāds vērojums faktiski ir anti-ideoloģisks, jo es drīzāk ierosinātu nevis lielāku kontroli (vienalga - no valsts vai kādas "atbrīvotāju kustības" puses) bet drīzāk - mazāku. T.i., centieni mainīt dabiskus procesus, likt cilvēkiem būt "labākiem", "altruistiskākiem", "devīgākiem", "patiesākiem", "svētākiem" utt., manuprāt, tikai un vienīgi veicina postu jeb dabiskās kārtības sabrukumu. Tā, piemēram, šobrīd ir modē pie katrām finansiālajām (un citām) problēmām saukt uz valdību. Individuālā atbildība šķiet kā kaut kas extra, luxus, kaut kas, ko var atļauties tikai pie pilnīgas pārticības un varbūt pat aiz vecajām labajām "guļamistabas durvīm", bet kā pamats, kā tas uz ko "atkrist" (fall back upon), tas, kur meklēt glābiņu, ir nevis individuālā "ingenuity", produktivitāte un spriestspēja, bet gan visai neizbēgamā kārtā korumpēts anonīms varas aparāts, kurā galu galā nevar pastāvēt tādi kontroles mehānismi, kas, bez indivīda iniciatīvas, spētu nodrošināt kaut ko līdzīgu taisnībai. Tā nu cilvēki, kas paļaujas uz "lielo māti", uz valsts aparātu, sāk uzskatīt, ka taisnība (justice) ir "no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām". Šodien TVNET raksta, cik katastrofāla ir situācija ar komunālo maksājumu parādiem. Un kāpēc tā? Cilvēki uzskata, ka var nemaksāt (in game theory this might be described with the model of "split the check"), turklāt tiešām var, jo arī apsaimniekošanas sistēma ir kolektīvistiska - apkuri nevar atslēgt atsevišķam dzīvoklim: ja nemaksā viens vai divi vai pieci dzīvokļi, apkuri atslēdz visai mājai (varbūt ne vienmēr, but my point still stands). Turklāt šāda domāšanas sistēma veicina indivīda pasivitāti un bezatbildību, stiprinot aizvien "resnāku" un neefektīvāku valsts aparātu. Savukārt, ja tiešām tipiskais būtu "mans viedoklis", cilvēki uzskatītu par normu uzņemties atbildību paši, bet valdībai nebūtu citu funkciju, kā sargāt cilvēkus no netaisnības, ko pašreizējā modelī valdība praktizē visu iedzīvotāju vārdā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]brookings
2012-04-05 14:18 (saite)
Paldies par saturīgu atbildi.

Jautājums nr.1: Vai dabiskā kartība nav atkarīga no soc. apstākļiem, kurā mēs dzivojam. Un ja tā ir, tad vai tu piekrīti, ka jo skarbāki ir apstākli, jo skarbāki cilvēki ir bieži spiesti uzvēsties?

Jautājums nr.2: Kad runa ir par problēmām, pie kām ir mode saukt uz valdību es gribētu precizēt: vai tu doma par lietām, kā, piemēram izglitību, medicinisko aprūpi, bezdarbnieku pabalstām, mamiņas algām utt.? Vai vai tu doma par kaut ko cītu?

Jautājums nr 3: Sakarā ar iepriekšo jautājumu, kā tu redzi lomu valdibai valstī? Ja to uzskati, ka tā ir tikai lai sargātu cilvēkus no netaisnības, tad kurš izlems par to, kas ir netaisnīgi un kas ir taisnīgi?

Jautājums nr 4: Vai nepastāv iespēja, ka daudz cilvēku (aptuveni) piekrīt tavam viedoklim, bet tik un tā navar atļauties apmaksāt kom. maksājumus?

Un beidzot, kā ir tavas domas par rietumu kapitālismu - vai tu tur redzi... market manipulation, monopoly power of finance over government utt? (Es te vispārinu - varu precizāk formulēt jautājumu - bet laikam tikai angliski).

Cheers.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?