OK, as long as martcore neiebilst, varam palikt šeit.

Tomēr tajā, ko teicu, manuprāt, nav nekā sevišķa, ko saukt par "tipisku viedokli", ja šo vārdu konotācijām jābūt ideoloģiski balstītām. Manuprāt, es vnk novēroju ekonomikas/sabiedrības likumsakarības (cik nu esmu kompetents ko tādu darīt). Šāds vērojums faktiski ir anti-ideoloģisks, jo es drīzāk ierosinātu nevis lielāku kontroli (vienalga - no valsts vai kādas "atbrīvotāju kustības" puses) bet drīzāk - mazāku. T.i., centieni mainīt dabiskus procesus, likt cilvēkiem būt "labākiem", "altruistiskākiem", "devīgākiem", "patiesākiem", "svētākiem" utt., manuprāt, tikai un vienīgi veicina postu jeb dabiskās kārtības sabrukumu. Tā, piemēram, šobrīd ir modē pie katrām finansiālajām (un citām) problēmām saukt uz valdību. Individuālā atbildība šķiet kā kaut kas extra, luxus, kaut kas, ko var atļauties tikai pie pilnīgas pārticības un varbūt pat aiz vecajām labajām "guļamistabas durvīm", bet kā pamats, kā tas uz ko "atkrist" (fall back upon), tas, kur meklēt glābiņu, ir nevis individuālā "ingenuity", produktivitāte un spriestspēja, bet gan visai neizbēgamā kārtā korumpēts anonīms varas aparāts, kurā galu galā nevar pastāvēt tādi kontroles mehānismi, kas, bez indivīda iniciatīvas, spētu nodrošināt kaut ko līdzīgu taisnībai. Tā nu cilvēki, kas paļaujas uz "lielo māti", uz valsts aparātu, sāk uzskatīt, ka taisnība (justice) ir "no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām". Šodien TVNET raksta, cik katastrofāla ir situācija ar komunālo maksājumu parādiem. Un kāpēc tā? Cilvēki uzskata, ka var nemaksāt (in game theory this might be described with the model of "split the check"), turklāt tiešām var, jo arī apsaimniekošanas sistēma ir kolektīvistiska - apkuri nevar atslēgt atsevišķam dzīvoklim: ja nemaksā viens vai divi vai pieci dzīvokļi, apkuri atslēdz visai mājai (varbūt ne vienmēr, but my point still stands). Turklāt šāda domāšanas sistēma veicina indivīda pasivitāti un bezatbildību, stiprinot aizvien "resnāku" un neefektīvāku valsts aparātu. Savukārt, ja tiešām tipiskais būtu "mans viedoklis", cilvēki uzskatītu par normu uzņemties atbildību paši, bet valdībai nebūtu citu funkciju, kā sargāt cilvēkus no netaisnības, ko pašreizējā modelī valdība praktizē visu iedzīvotāju vārdā.