Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2005-11-29 10:29:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man, lūk, liekas interesanti - kurā momentā sākas literārais žanrs "fantastika"? teiksim, cilvēki, kuri pret žanru attiecas noniecinoši un uzskata, ka "fantastika" - tas ir tad, kad viens kosmoskuģis athujārī visuma dzīlēs otru kosmoskuģi un tad aizlido kaut kur pa savām darīšanām, tajā pašā laikā salīdzinoši uzskata "Limuzīnu jāņu nakts krāsā" bezmaz par dokumentālu darbu (jo pro žizņ, taču!)
abet tas "fiction" moments taču ir strīdīgs. ierosinu koncentrēties tieši uz šo "fiction" momentu.

pasakiet man - kas tad grāmatās vai filmās nav "fiction"? un, godīgi sakot, daudzviet ne "science"?
kāpēc "da vinči kods" ir, teiksim, daiļliteratūra, bet Šeklija darbi par utopijām - pozornaja "fantastika"?

vispār jau uz šo jautājumu ir lieliski atbildējis Tarkovskis

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]martcore
2005-11-29 12:53 (saite)
šeit parādās jautājums - kur īsti atrodas tā ticamības robeža?!
tas, ka darbība notiek uz planētas x, liek paskatīties uz lietām nedaudz savādāk?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2005-11-29 14:49 (saite)
Ticamības robeža atrodas tur, kur to katrā mikrolaikmetā uzķer fantasti cilvēk-laikmet-urķi. Katrā nākamajā mikrolaikmetā iepriekšājā laikmeta robežas, tai skaitā ticamības, retrospektīvi nofiksē un iztulko iepriekšējā laikmeta jēdzienu ietvarā (ieviešot dažus jaunus) mediju telpas celmlauži, viņu analītiķi, kritiķi un vēsturnieki, un pēc šādas apstrādes arī jaunā mikrolaikmeta vairākums.

Jāatceras, ka katrs patiess ticamības robežas pārkāpējs tiek apveltīts ar nepatīkamu un reizē patīkamu kņudoņu vēderā. Šādi programmējas nākamā mikrolaikmeta vairākums.

Pēdējās tendences šķiet tādas, ka retrospekcija un fantastika ieiet cikliska piesātinājuma jeb pseidorimeiku fāzē. Pēdējo mikrolaikmetu paaudzes vairs nepēta to, kas mediju telpā noticis pirms vairāk nekā 4-5 mikrolaikmetiem, un tādējādi saņem daudz viltotu ticamības robežas pārkāpšanu iespēju, kas tiek pasniegtas kā jaunas. Taču no vecākiem ģenētiski mantotā oriģinālā pārkāpšanas brīža pārdzīvojums būdams fonā esošs liek viltoto pseidorobežas pārkāpumu uztvert vienaldzīgāk, vairumam pārkāpēju nesaprotot, kāpēc tā.

Mēģinājumi atbīdīt robežas sāk nonākt pretrunā ar dzīvās dabas pastāvēšanas līdzsvara likumiem. Tātad lai turpinātu patiesu ticamības robežu pārbīdīšanu, cilvēcei ir vai nu jāpropagandē dzīvās dabas iznīcināšana, vai kolektīvi jāpaplašina uztveres spējas (piemēram, jāsāk redzēt gravitāciju), vai arī jāiznīcina tēlu pasaule un jāatsāk dzīvot tikai tiešajā īstenībā, veltot tai pilnīgi visu uzmanību.

Man izslēdzās varbūtīgā telpiskošana, varbūt jums ir pieejami vēl kādi modeļi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2005-11-29 15:47 (saite)
Ticamības robeža atrodas tur, kur to katrā mikrolaikmetā uzķer fantasti cilvēk-laikmet-urķi.
----------------------------------------
tāks. šai robežai taču ir jātrodas pašā lasītājā, ne tā? klasificicē ta jau faktiski - arī lasītājs?!nav tā, ka rakstnieks uzraksta grāmatu, paskatās uz savu garabērnu un pasaka "šitā būs man Fantastika". vai arī šis pats urķis tagad ies un lasītājam noteiks, kur viņam ir robeža, tipa tā arī ir tā subjektīvā klasifikācija?!
tas ir, rakstītājs var rakstīt ko un kā vēlas. lasītājs var pats izdomāt, kam viņš tic un kam netic, tas ir sarežģīts jautājums - planētai Iks viņš varbūt netic, bet takš aprakstītajām situācijām, attiecībām, visiem tiem notikumiem, tam tic - tas ir tāds pats fiction kā "vējiem līdzi".
bet cik es no jums abiem saprotu, tad atšķirību nosaka tikai darbības vieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2005-12-06 23:27 (saite)
Noteikti ne tikai darbības vieta, bet arī motīvi, apstākļi, vides īpatnības, dažādas detaļas. Ikviens (!) būs gatavs galvā pieņemt kosmosa kuģi, kurā ir mājīgas mēbeles, samta aizkari, klusa mūzika un aiz loga zvaigznes. Bet tikko parādās kāds zaļš kverplītis, vai biomods, vai tehniska dūkoņa, tā uzreiz domas krasi dalās. Atšķirība ir tajā, vai smadzenes snauž uz ierastiem priekšstatiem un vēlas, lai nekas nemainītos, vai, tieši otrādi, ir gatavas nekritiski pieņemt jebko, un vēlāk, apkopojot visu situāciju, izspriež, vai redzētais varētu vai nevarētu būt iespējamā realitāte. Pirmā pozīcija balstās uz stabilitāti un status quo saglabāšanu vismaz iztēlē. Otrā uz atvērtu pieeju un iztēles elastīgumu. Abām ir savas priekšrocības un trūkumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]grrr
2005-11-29 14:57 (saite)

Ticamības robežu ir atkarīga no cilvēka redzesleņķa plašuma. ja reiz kosmosa kuģis - tad nah, nav nopietni. Blauks - šitā var norakstīt visus Strugackus, piemēram - jo arī viņiem ir daudz kas, kur ir.

Dīvaini, ka manā pieredzē fantastika (eg Šeklijs, Strugacki) visvairāk riebj pus-urlām, bet parādi viņam kādu stacijas tuneļa variantu - o yē, ohuiteļno raksta! Tas no viena mana paziņas, kuram kādreiz devu Zelazny, un pēc tam Harisona "Cietuma planētu" (laikam tā saucās).

Laba literatūra, pēc Bestera vismaz, vienmēr būs par cilvēkiem, un ticami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]grrr
2005-11-29 15:04 (saite)
Tas starp citu man atgādināja Kultūras akadēmiju.

Sēžu es tur, lasu K.Saimaka "The Werewolf Principle". Viena kursabiedrene paskatās - kas tas? Parādu vāku, viņa uzreiz "... āāāa viena no tādām grāmatām". Mēģināju kaut kā norādīt uz to, ka Saimaks nu nav nekādā astē action thrilleru rakstnieks ar sci-fi pribambasiem(kā varēja noprast no attieksmes), bet prekoncepcija jau sēdēja un grāmatas sākuma citāts tika uztverts diezgan viennozīmīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2005-11-29 15:35 (saite)
Jāatgādina, ka zinātniskā fantastika padomju laika kontekstā bija zinātiskā materiālisma aiztāvība. Šķiet nepatika pret iekārtu un tās it kā atbalstošo literatūru velkas līdzi līdz mūsdienām no vecākiem, kas vaigā skatīja tos laikus. Neprecīzi un netaisni, protams. Man mamma atļāva, es lasīju un arī nesapratu, kādēļ tik humāni rakstnieki kā Bredberijs un Saimaks un tāds atjautīgs ironizētājs kā Šeklijs nereti tiek apbārstīti ar kaut kādiem tehnoloģijas atkritumiem. Jo viņi taču rakstīja par sava laika sabiedrības pārstāvjiem, kas nonākot izdomātās pasaulēs vai apstākļos ar neierastiem noteikumiem demonstrē savu vājumu un atjautību, un nereti pārveido tās pa savam, pārsteidzot to iemītniekus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2005-11-29 15:49 (saite)
nu kur tad, teiksim, Tarkovska filmā tiek aizstāvēts materiālisms?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2005-12-01 18:21 (saite)
Nekur, un es piekrītu Tavam viedoklim, tikai mēģināju skaidrot, kāpēc tāda nepatika pret fantastiku vairumam "kultūras" cilvēku. Kā jau jebkurā jomā - nepietiekama iedziļināšanās un ērta ļaušanās iepriekšējo paaudžu stereotipiem. Visi diemžēl negrib būt perfekcionisti un sīkumaini pārbaudīt, vai visam, ko saka vecāki un vienaudži ir reāls segums. Bet vajadzētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?