Noteikti ne tikai darbības vieta, bet arī motīvi, apstākļi, vides īpatnības, dažādas detaļas. Ikviens (!) būs gatavs galvā pieņemt kosmosa kuģi, kurā ir mājīgas mēbeles, samta aizkari, klusa mūzika un aiz loga zvaigznes. Bet tikko parādās kāds zaļš kverplītis, vai biomods, vai tehniska dūkoņa, tā uzreiz domas krasi dalās. Atšķirība ir tajā, vai smadzenes snauž uz ierastiem priekšstatiem un vēlas, lai nekas nemainītos, vai, tieši otrādi, ir gatavas nekritiski pieņemt jebko, un vēlāk, apkopojot visu situāciju, izspriež, vai redzētais varētu vai nevarētu būt iespējamā realitāte. Pirmā pozīcija balstās uz stabilitāti un status quo saglabāšanu vismaz iztēlē. Otrā uz atvērtu pieeju un iztēles elastīgumu. Abām ir savas priekšrocības un trūkumi.