Jāatgādina, ka zinātniskā fantastika padomju laika kontekstā bija zinātiskā materiālisma aiztāvība. Šķiet nepatika pret iekārtu un tās it kā atbalstošo literatūru velkas līdzi līdz mūsdienām no vecākiem, kas vaigā skatīja tos laikus. Neprecīzi un netaisni, protams. Man mamma atļāva, es lasīju un arī nesapratu, kādēļ tik humāni rakstnieki kā Bredberijs un Saimaks un tāds atjautīgs ironizētājs kā Šeklijs nereti tiek apbārstīti ar kaut kādiem tehnoloģijas atkritumiem. Jo viņi taču rakstīja par sava laika sabiedrības pārstāvjiem, kas nonākot izdomātās pasaulēs vai apstākļos ar neierastiem noteikumiem demonstrē savu vājumu un atjautību, un nereti pārveido tās pa savam, pārsteidzot to iemītniekus.