visslimākais latviešu reklāmā ir tas, ka reklamščiki absolūti nerubījas latviešu mentalitātē
latvieši taču ir samērā nopietna un racionāla tauta
kas ne tas, ka jokus nesaprot, bet visai nīgri reaģē uz aicinājumiem ierēc kopā armums
kad es redzu plakātus, kuros cilvēkam aiz laimes mati saceļas gaisā un viņš atvāž astoņdesmit zobus mobilajā telefonā, palecoties pusotra metra augstumā
kaut kādi vīrieši dejo pa māju
kaut kāds prieks, sajūsma un ekstāze uz klīnikas robežas
tas ir pizģec
ķimiski zaļajā krāsā, it kā tauta kolektīvi vakaros sarītos lsd un ietu hujārīt zem tehno
es vot esmu pārliecināts, ka latvijai ir vajadzīga diezgan lietišķa reklāma
ne jau kapu zvaniem zvanot, nē, mājīgs, silts rūtains pleds
un ja padjobkas, tad tikai ļoti smalkas
tiesa, kļovus skečus tāpat gandrīz neviens raxtīt neprot