unknown treasures
Kaila Maklahlena varonis tvinpīkā reiz teica šādus vārdus: "Sagādājiet katru dienu sev vienu dāvanu!" (nu un tālāk, protams, klasiskais - vienu, ellišķīgi labu kafijas tasīti). Es izdomāju vēl labāk - sagādājiet katru dienu sev vismaz vienu pārsteigumu! A kā var sagādāt pārsteigumu, jūs jautāsiet?!

Nu, lūk, man visu dienu skan galvā atbaidošā dziesma "Vaidava". Lai kā nepūlos - skan! Teiksim, viņu vajadzētu noglušīt ar kādu citu skaņdarbu, un tad ir jāapmeklē sava partīcija D:/Audio (starp citu, nesen izdomāju, ka būtu forša patrīcija C;)Program Files), kur visa mūzika ir sakārtota glītos folderīšos no A līdz Z. Tur ir folderis, teiksim, D:/Audio/G, kurā atrodas visādas grupas vai mākslinieki uz burtu G, un katram ir savs folderis un katram, bļe, albumam arī ir savs folderis, dienasgramata reiz iepazinās.

Kur ir fiška.... Redzat, kādreiz bija kasetes, nu, skapī stāvēja glītos stabiņos sakrauta tāda kasešu kolekcija, kurā tu zināji aptuveni visu, kas kur atrodas, kur stāv un kas ir katrā kasetē ierakstīts iekšā. Un kad tev galvā sāka skanēt "Vaidava" vai neaizmirstamais megahīts "Uz manas ielas nav ne sūda" (jd, tas ir rozenštrauha kaluma skaņdarbs!), tad gāji pie skapja, domāji, kā lai tagad pārmāc šīs briesmu lietas galvā... Bet nestrādā! Tu paskaties uz kaseti, pat tikai iedomājies par viņu, kur virsū rakstīts, piemēram, Clash vai Smiths, un tev galvā jau priekšnojautās sāk skanēt kāda viņu tev mīļa dziesma, varbūt pat vismīļākā. "Tas ir īstais, zajebisj, kur labi!", tu padomāji. Te ir viens moments: brīdī, kad tu to padomāji, tev Smiths pārstāja skanēt, jo nevar jau pa vienu kanālu vienlaicīgi vairākas translācijas raidīt(t.i., tieši pa vienu, jo vienlaicīgi sēdēt uz poda, pīpēt un lasīt avīzi tu vari, bet vienlaicīgi klausīties televizoru un radio - nē).

Un pēc tam, kad ir izskanējusi signālos doma "Tas ir īstais, zajebisj, kur labi!" un beigusies, uzmini, kas tev galvā tagad atskan?!!! Aha, "Vaidava". Lūk, viss ir tā prognozējami. Taču glābiņu var atrast. Glābiņš ir aiz skapja, tur noteikti ir jābūt aizkritušai kādai kasetei. Nav svarīgi, vai kādas pārtijas laikā vai pa pjaņiem, vai tāpēc, ka sūdīgi kaut kā viņa tur nolikās - galvenais, ka viņai tur ir jābūt aizkritušai pirms pēc iespējas ilgāka laika perioda. Divi mēneši - fufelis, gads - jau labi, trīs gadi - superduper! Vēl labāk ir, ja viņai nav nekādu uzrakstu virsū, tāda noputējusi, lāgā maģis viņu netin, čīkst, bet tas jau ir tieši tas ko vajag - tev tās translācijas galvā momentāni pārslēdzas pavisam citā frekvencē, tur ir gan pārsteigums, gan ziņkārība, gan droši vien, kad sāc klausīties, kaut kāda nostaļģija vai izbrīns panes. Un "Vaidava" aiziet nah! Lūk, man mājās ir pilns ar lentinieka lentēm, kuras tika ierakstītas vēl skolas gados. Kad būs pavisam sūdīgi - iešu klausīties!

A tagad man ir tāds folderis E:/Games/temps/iztiiriit. Kad man uznāk vēlme paklausīties kādu dziesmu, nu tādu, kuru tikai tagad un vienreiz,un kura jau nu nekad un nekādi nestāvēs smukajā D:/Audio sekcijā, es viņu tur novelku un atstāju. Bardaks personiskajā izgāztuvē ir tik mežonīgs, ka roka neceļas viņu kaut kā revidēt, vai nu jādzēš viss folderis kā tāds, vai arī nekas. Tagad skatos - kādas tik pērles tur nav, "Vaidava" klusu pīpē stūrītī. Tiesa, kamēr es šo rakstīju, viņa, kā nu bez tā, atkal atgriezās, taču tūlīt tiks iznīcināta ar kaut kādu idiotisku 50-o gadu šansonu vai 90-o sākuma tehno, manā personiskajā izgāztuvē resursu pietiek visai dzīvei.

upd: tikai nerēciet, bet šobrīd Bad Boys Blue "Come Back And Stay" darbojas ar dihlofosa spēku