Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2009-09-03 14:54:00

aaaaaaaaaa
lai arī piekrītu katrai uzrakstītājai rindiņai, es tomēr, agresor, tavā vietā izmestu disfiguratoru no revolušen elvē forumiem :))))

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	martcore 2009-09-03 16:34 (saite)
	eksperimentālā kinematogrāfija, es to arī pierakstīšu uz piedutknes jūs, džeki, esat krutāki viens par otru (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Nodzēsts puksts)

martcore
2009-09-03 16:53 (saite)

čuvak, man ir pavisam citas pretenzijas, kuras man ir riebīgi pielietot, bet nu :)
jūs taču abi selbija literatūru, pēc kuras filma, neesat lasījuši, ne tā?!
un nerubieties, cik milzīga atšķirība ir tajā, ko cetās pateikt aronovskis, cik virspusēji viņš saprata mesidžu, un kāds draivs ir selbija grāmatās?!
draugi, ja jūs viņu izlasītu, atvečaju, jūs citas dziesmas dziedātu un pavisam citus argumentus pievestu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

disfigurator
2009-09-03 17:05 (saite)

Tiesa gan - neesmu lasījis.

Taču uzskatu, ka tā darīt nav nemaz slikti - kino sliecos vērtēt kā pastāvīgu, pabeigtu lielumu, ja vien tas ekstensīvi nespiež uz referencēm iz citiem mēdijiem. Šajā gadījumā kā daudzos gadījumps - ņemta ideja un aptaisīta pa savam. Vai tas ir slikti? Nē, nedomāju gan. Arī šajā gadījumā nejutu, ka filma apzināti vai neapzināti spiež uz kādu citu mēdiju, lai to saprastu vai arī, lai tajā iztulkotu kādu elementu kopējās jēgas izziņai. Nekas tāds nebija, tātad, ir pabeigts lielums.

Sliecos vaibstīties par tiem, kuri nebeidzami salīdzina cross-media darbus savā starpā, vienmēr pārmetot to, ka attiecība nav 1:1. Man domāt, ka ir daudz labu piemēru, kur ietērpšana citā kažokā nav nekāds pārkāpums vai nespēja saprast ideju. Tarkovskis, piemēram - Stalker un Solaris. Izcilas filmas, kuras ir gardas i bez lasīšanas, kuras tāpat veido sevī noslēgtu pasauli, lai gan doma ir aizgūta no ārpasaules, cita mēdija. Sliktumu tajā, ka nav 1:1 man neizdodas atrast.
Protams, grāmatās allaž būs vairāk satura un visādu nianšu, taču jāapzinas arī tas, ka filma ir laikā limitēts mēdijs, ja vien nerunājam par underground kino vai par Sátántangó (450 min). Tīri iz stāstīšanai atveltītā laikā sanāk apcirpt saturu.

Vai ir slikti, ka arī šajā filmā ir figņa, kura rezumējama ar "cik virspusēji viņš saprata mesidžu"? Nedomāju gan. Drīzāk uztveru filmu kā par noslēgtu, pašpietiekamu režisora viedokli par tēmu un, iespējams, arī literāro darbu. Sava veida konspekts, iespējams.
Un ja lasīšu literāro darbu, no kura ņemta ideja - uztveršu to visdrīzāk par sava veida extension, sevišķi, ja satura attiecības starp medijiem nav 1:1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2009-09-03 17:23 (saite)
	es komentā pirmo rindiņu rakstīju, lai tu rakstītu vēl divas rindkopas, ok :))) kas attiecas uz kino, es tev piekrītu tajā ziņā par kino noslēgtību - taču tas ir patiess pieņēmums vienam no 99 procentiem, a rftd kā reizi ir šis viens procents (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	disfigurator 2009-09-03 17:25 (saite)
	Nez, nav man sanācis uzgrābties uz tiem nospiedošajiem 99% (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

martcore
2009-09-03 17:36 (saite)

kā, nu kino taču režisori pārsvarā pārfrāzējot literatūru vadas no autora idejas - tā finčers saglabā palanaka ideju vai holstrēms - džona īrvinga
režisora uzdevums ir hujārīt krutus kadrus
autora - hujārīt krutas idejas un sižetu
kad režisors grib visu darīt pats un ir ne īpaši vieds autora idejā - vot tad sākas tāda žopa, kā ar rftd

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

disfigurator
2009-09-03 17:56 (saite)

A ja tomēr pamēģina figņas aplūkot atsevišķi - kā patstāvīgus lielumus? Kā jau minēju - filmā man neradās iespaids par kaut kādu trūkumu.

Tu kā grāmatu lasījis cilvēks redzi to, ka nav 1:1 un pārmet to filmai, iespējams, ka rāj arī iespējamo režisora jaunradi, kas principā ir zem tās pašas 1:1 neesības liekams faktors.
Un šī salīdzināšanas tendence kak raz ir tas, par ko es te muldu.

Vēl jau otrs jautājums: kāda jēga vispār ir cross-media darbiem?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

disfigurator
2009-09-03 18:03 (saite)

Un šāds otrais jautājums man rodas tad, ja ir 1:1 proporcijas.

Kāda jēga?
Tāpat oriģinālā mēdija darbs ir ar krietnu noslieci būt pilnvērtīgāks un ja tā ir grāmata - tāpat jau katrs lasītājs sev ir bijis režisors un filmas režisoram nekad neizdosies pielāgoties katra lasītāja vīzijai.

T.i., man pat ļoti patīk, kad nav 1:1. To sauc par jaunradi un māksliniecisko brīvību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	martcore 2009-09-03 18:14 (saite)
	paga, starpību starp 1:1 un darba ideju tu saskati? es tieši par pēdējo daudzas rindiņas uzrakstīju, kā tarkovskis savās lekcijās (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	disfigurator 2009-09-03 18:37 (saite)
	Tur tā lieta, ka arī idejas staipīšana man nav tabu. Skatos kā ir sanācis, tas arī viss. Kas un no kura ņēma, un cik ņēma un ko, no kā aizguva un mainīja - tā ir sarunas tēma pēc iepazīšanās ar darbu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

disfigurator
2009-09-03 16:53 (saite)

: D
Meh, gadās paklupt uz jēdzienu virknējumiem, taču doma, manuprāt, ir skaidra - kino spēlītes/eksperimenti ar dinamiski kopā liktiem, fragmentāriem tuvplāniem, kuru secīgums rada jēgu.
Atgādināja Shaun Of The Dead, taču tā ir jaunāka filma, kura šo "Hip-hop montage" paņēmienu izmantoja tikai fragmentāri kā lolementu, nevis uz tā būvēja gandrīz visu filmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: