Chloroform Sauna
martcore
.:..:.:.:: .:.::

Oktobris 2024
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31

Atkāpties 17. Aprīlis 2006 Doties uzbrukumā

Man bija kādi 16 gadi un es vēl dzīvoju vecajā Imantas dzīvoklī. Biju mājās viens, zvilnēju neizvilktā dīvānā patvēries zem pleda ar grāmatu rokās. Grāmata bija ļoti interesanta, tādēļ es pat nepamanīju, kā istabā ienāca divas meitenes un sāka tur kaut ko knosīties, ieslēdza televizoru, sakārtoja segu uz klubkrēsla, mazliet pavēra aizkarus, atvēra logu.(pirmā doma, kad es šorīt pamodos bija - sapnis taču nebija erotisks, vai tiešām kādus divus sapņus iepriekš esmu pamanījies savā necilajā vecumā sakrāt naudu un izsaukt uz mājām prostitūtas?!). Bet tā lasāmviela bija sasodīti interesanta. Es pacēlu galvu, pajautāju, kā iet, un viena meitene teica "oi", tad iedeva man vēstuli.

Vēstule ir tādā formātā, kādā tagad nāk visādi paziņojumi no valsts servisa iestādēm, tikai divreiz lielāka ar locījuma vietu vidū, kur tā punktētā līnija un šķēru ikona. Bez tam vēstule ir tāda ar kaut ko piebriedusi, un vēl tur ir rakstīts, ka to sūta tā pūcei līdzīgā izdevuma "Nakts" redaktore, vairs neatceros, kā viņu sauc, bet adresāts ir [info]dienasgramata, bez tam virsū kāds bērna rokrakstā ar rozā flaumāsteru ir pieskricelējis "steidzigi!". Es nesteidzīgi paņemu rokās vēstuli, un tā, protams, uzreiz atplīst locījuma vietā, viss saturs izbirst dīvānā. Saglabājot diskrēto šarmu, pašu vēstuli nelasu, nav jau man (lai arī [info]dienasgramata par to mani noteikti tagad nosodīs), vairāk impresēja divas sviestmaizes, konstruētas ar krabju nūjiņām un magoņu sēklām, kā arī šļauka no divriteņa pumpja.

Būtu laiks izbrīnīties, taču man ir tāds slinkums un grāmata ir tik interesanta, bez tam abas meitenes stāv, skatās un tramīgi dīdās kā divi nemierīgi ziemeļbrieži. Es tikai nosaku "nu, ja gribiet, sāciet te kaut kur dzīvot, otrā istabā var" un turpinu lasīt. Meitenes tikai "jā, mēs tā arī domājām, Anna aizies pēc ventilatora" un sāk apskatīt tapetes, pat paosta, kad man pazvana pēkšņi bērnības draukks Spārnotais. Es noceļu klausuli, pielieku pie auss, Spārnotais priecīgi auro "eu, kā ir?", bet man tur devītā nodaļa iet pie beigām, godzilla jau totāli grauj lunaparku, es tikai pagūstu klausulē iedvest "tūlīt pateikšu" un turpinu lasīt.

Tā paiet kādas piecas minūtes klusumā, kaut kur ārdās godzilla, ausī kā Dārts Veiders dvašo dārgais bērnības draukks. Es beidzot attopos, pēkšņi iebļaujos "man viss pa pirmo!", seko kontrrēciens "man arī!", un mēs abi noliekam klausules. Dzīve ir izdevusies. Labs sapnis.

Tags:
I Sold My Soul To Soros

Poll #9741 Žurnāla subi
Open to: All, results viewable to: All

Sakarā ar biznesa ideju par apakšvirsrakstu pārdošanu cibas jaunienācējiem, tiek veikts koorporatīvais pētījums "kādu jūs vēlētos redzēt jaunienācēja žurnāla subhedlainu?" (M- džeki, F - džuses)

View Answers

Majora Pendergrasta Piezīmes (M)
5 (23.8%)

Durakam I Kule Par Zvanu (M)
2 (9.5%)

Rieva Pārdomām (M)
6 (28.6%)

Krūšu Spalvu Parāde (M)
6 (28.6%)

Par Brīvu Un Mežonīgu Latviju! (M)
3 (14.3%)

Pussardeļu Lielmeistars (M)
3 (14.3%)

Seksī - Feksī Jāņtārpiņa Atraugas(F)
1 (4.8%)

Vārgā Kundze (F)
8 (38.1%)

Kamēr nav Nolūzis Papēdis (F)
11 (52.4%)

Tu Darīsi Cisu! (F)
0 (0.0%)

Vahtjorša Es (F)
2 (9.5%)

Noplakušās Šķelmes Memuārs (F)
3 (14.3%)

Elitārisms

esmu saņēmies beidzot uz varoņdarbu - sarakstīt tagus, ko, protams, bez veco ierakstu pārlasīšanas cilvēkam izdarīt nav iespējams, lai arī kā viņš apņemtos rīkoties pilnīgi pretēji. uzdūros vienai no līdz šim interesantākajām cibas diskusijām, kuru pats biju ielinkojis savā žurnālā, bet laikam drusku citā aspektā. tagad man ļoti ieinteresēja tieši tā tēma par ārta elitārismu kā tādu.

"atvainojiet par nīči, bet ir lietas, kas ir elitāras un ir tādas, kas domātas masām. linčs nav domāts masām, bet elitei, marginālistiem. tomēr masas viņu pielūdz, turpinot dzīvot tieši tāpat kā līdz šim. esmu pārliecināta par plaši izplatītu neīstumu linča pielūgšanā. es taču pazīstu cilvēkus.dažus.", tā rakstīja [info]teja

a kas nosaka ārta elitārumu? es to īsti nedomāju tādā līmenī kā "tev Grīnvejs nepatīk, jo tu esi stulbs un tāpēc vienkārši viņu nesaproti, es esmu gudrs un tāpēc es viņu vienkārši saprotu, līdz ar ko manai patikai vai nepatikai ir pamats, bet tavai patikai vai nepatikai tāda nav". (lai arī nav nekur zvanīts, ka tas, ko es būtu sapratis, ir tas pats, ko darba autors ir gribējis pateikt). Drīzāk - kas nosaka to elitārismu? Autors (apzināta viņa vēlme radīt kaut ko elitāru), kritiķi (salīdzina ar citiem darbiem vai vienkārši nišu, kuru viņi uzskata par elitāru) vai patērētāji? Vai Džokonda ir elitāra?

Tags:
Demagoģija

Bāc, atcerējos vienu smieklīgu fišku. Kad es mācījos kādā 7-8 klasē, manā Iļģuciema rajonā vazājās apkārt tādi mazgadīgi ceturtdaļhuligāniski grupējumi*, vienā no kuriem arī es biju současņegs. Dabiski, ka tāpat vazāties apkārt ir bezgala skumji, tādēļ bija nepieciešams rast konfliktsituācijas ar sev līdzīgajiem, lai atrisinātu kosmosa noslēpumus un tamlīdzīgas lietas, piemēram, noskaidrotu, kurš tad te īsti ir daunis un īblis.

Ar krievu interešu klubiņiem nekādas problemātikas šajā jautājumā nebija. Bija momentāni skaidrs par ko, kādā sakarā un cik ātri ir jākrauj oponentam pa feisu. Pavisam savādākas attiecības veidojās ar konkurētspējīgajiem latviešu līdzgaitniekiem. Lai varētu uzsākt karadarbību, vajadzēja politiski tuvredzīgo pretinieku tieši un nepārprotami apsaukāt. Gadījās arī tādi brīži, kad pretinieku spēku samērs nebija vienlīdzīgs - piemēram, mēs ar Andžu uzduramies kādiem pieciem naidīgiem nadsata faniem, un sākas konversācija. Etiķete pieprasa tikai vienu: neuzdirst nevar! Un te nu nāca talkā mana slavenā demagoģija, kuru es tagad arī atcerējos vienā citā sakarā:

martcore: a varbūt tu esi no tiem?
tuklais reakcionārs: par ko tu?
martcore: nu man teica, ka tu ar tiem tur tagad tusējot
tuklais reakcionārs: kādiem tiem?
martcore: nu kas, vai tad mēs mazi bērni esam, pats taču labi zini
tuklā reakcionāra asinssuņi sāk pie sevis kaut ko domīgi gremot
martcore: inga teica, ka tevi tur esot redzējusi. mēs jau neticam, bet...
tuklais reakcionārs: pagaidi, tu gribi man tagad uzdirst?
martcore: nu ko tu!! vienkārši lietas ir lietas un viss
tuklais reakcionārs: ēēēē...
cēli ar paceltām galvām dodamies prom. ļoti, ļoti iedarbīgi, starp citu.

*huligāniskā darbība izvērtās limonādes nosperšanā no veikala un Nordeķu muižas logu likvidācijā, kā arī nenormālā saldējuma rīšanā un hokeja spēlēšanā uz  parka dīķa  ledus.  mēs pat nedzērām alkoholu, tikai trenējāmies būt par ņindzjām,  pīpējām "Elitu" un apsmējām Raimonda Paula bijušo brūti.


Tags:
bračkām geimeriem: neatkarīgā žurnālistika

EXE
Scratches («Шорох») — 4,60 no 5
«Наш выбор». Разработчик Nucleosys/ Издатель Got Game.
Gamespot
3.9 (bad) no 10
viszemākais gada vērtējums
IGN
7.7 no 10
Īpaši: grafika - 7.5, readers average vērtējums - 9.0
Gamespy
uzskata, ka Scratches ir zem viņu cieņas, tādēļ recenzijas nav vispār

Un tagad [info]gamemaster, uzmini, cik zvaigznes es ieliku Scratches efeičemā un kurš no minētajiem resursiem ir sakeris?

Tags:
Atkāpties 17. Aprīlis 2006 Doties uzbrukumā