lidakas kults, tagad arī graffiti!
( skatīt )

tie, kas lasa LJ - no sirds iesaku šo lietotāju:
http://odesu.livejournal.com/

vispār jau zivis man vienmēr ir garšojušas, bet tagad tas kaut kā ir pārgājis.
vētrainajos tīneidžera gados man baigi patika ceptie asari.
nu un zivju zupas pēc makšķerēšanas procesa brīvdabā - lieliski!
vai tās pašas kūpinātās butes.
un mana mamma gatavo vienkārši fantastiskas marinētās reņģes ar sīpoliem.

bet, enīvei, sušimāni - viskrutākais zivju ēdiens pasaulē ir parasts jēls lasis. cilvēkus, kuri lasi kaut kā cep, kūpina vai grilē, es drusku nesaprotu. iespējams tāpēc, ka grila aparāta tuvumā rodas nepārvarama vēlme uzgrilēt arī zābaku vai ugunsdzēšamo aparātu.
maza kanapē maizīte ar laša šķēli un sīpolu - tas visumā ir labi, taču tomēr ļoti bezstilīgi.
tāpēc es tik ļoti fanoju par skandināvu virtuvi - tur nav nekādas maizes, ir lasis, klāt čillī pipari un kaut kas līdzīgs rosolam.

atsaucoties uz dzeina postu , radītu mūsu kārtējās kolektīvās emigrācijas laikā, precīzāk, tam sekojošo diskusiju: es, lūk, absolūti nevaru saprast, kā es bērnībā varēju ieēst, piemēram, sausus ceptus kartupeļus bez nekā. es tagad to nevaru izdarīt. ir jau visādi vainas mīkstināšanas paņēmieni: piecept klāt sīpolus vai arī paņemt un no karčāgiem uztaisīt pjurē ar saceptiem speķa gabaliņiem (interesanti, cilvēki, kuri neatrodas postpadomju areālā, vispār aptver, kas tas ir - skolas kartupeļu pjurē?!). kā var ēst kartupeļus ar maizi - man, Ļeņingradas blokādi nepiedzīvojušam cilvēkam, tas iziet no apziņas robežām. nē, bez trešdaļpaciņas majonēzes šis triks neiet cauri.

to pašu es varu pateikt arī par makaroniem. gan tiem, kas pa 0,39Ls, gan par pornogrāfiju pa 19 santīmiem. atkal, protams, jautājums - kurš postpadomju telpā bez mums vispār rij šo barību? man ir frends, beļģis, kurš savā valstī tā vietā nopērk normālus spageti, kur klāt ir pievienotas arī pāris paciņas ar mērci, un dzīvo laimīgs. tie spageti, ja salīdzina algas-ienākumus mūsu valstīs, maksā tikpat, cik pie mums tās grjobanās pseidoitāļu spirāles.

patiesībā, sestdienās-svētdienās ir baigi forši rakstīt blogā. visi vai nu paģiraini vai vienkārši dara kaut ko citu, ko nu cilvēki dara brīvdienās. varētu mierīgi postēt video ar bērnu pornogrāfiju, visiem tāpat viss pohuj :))

es, lūk, bieži domāju, kādēļ es visvairāk gribētu mest šo visu pie malas un doties dzīvot uz Tokiju. Tā nopietni - pārdot šeit dzīvokli un īrēt tur kaut kādu kārtējo putnubūri.
kādēļ tieši Tokija?
es beidzot esmu izsecinājis, ka tas ir tādēļ:
ka ne jau tāpēc, lai pamestu pilsētu, kuru es šausmīgi mīlu
vai valsti, kura man arī ļoti patīk
bet pamest šo savā būtībā ārkārtīgi garlaicīgo un tupo kontinentu.