Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2008-01-10 08:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
litdibr
vakar beidzot saņēmos palasīties pirsigu

vispār jau tur ir ļoti interesanti par kvalitātes definīcijas lamatām. te vienreiz starro kaut kā diskutēja manā blogā par to (definīciju), bet no kreisā gala pilnīgi.
un pirsigs arī diezgan kreisi reducē visu - tas pēc manām domām ir ļoti nepareizs spriedums, ka kvalitātes jēdzienu var piemērot mākslai (a čož ta viņš viņu nemēģināja tādā gadījumā pielietot to, teiksim, reliģijai?).

viņš sākumā kļūdas saknē - mākslā, piemēram, tēlotājmākslā patiešām pastāv diezgan skaidri aprakstīti likumi, bet problēma jau ir tur, ka mākslas radīšana 95% gadījumu pati par sevi ir nevis FUNKCIONĀLA, bet STIHISKA, tad jau tikpat labi var sacīt "kvalitatīvs orkāns" vai "kvalitatīva upe" - to nevar pateikt pat tad, ja ir ar ko salīdzināt. Misisipi nav kvalitatīvāka par Aivieksti.

a kur ir lamatas? lamatas ir tur, ka kvalitātes jēdziens, ja to piemēro mākslai un vispār "netehniskām" un "bezfunkcionālām" lietām, apraksta vienlaicīgi gan racionālu, gan iracionālu vērtību kopumu. ABUS DIVUS UZREIZ. tas man atgādina vienā peļevina grāmatā lasītu dialogu par to, ka jebkura aksioma un patiesība ir apšaubāma (un tā tas, protams, arī ir):

- piemēram, 2+2=4 taču ir patiesība?
- ne pārāk.
- tas ir kā?
- redzi, man ir divas acis un divas olas. bet četri šeit nesanāk.

tā ir tipiska kvalitātes definīcijas attiecībā pret mākslu pretruna. jo tādas kvalitātes mākslā gluži vienkārši nav. vēl tas man atgādina 80-jos gados populāro kritiķu zūdīšanos par tēmu "a kāpēc mūsu rakstnieki-dzejnieki neraksta par to vai šito (lauksaimniecības problēmām, jauniešu izlaidību, etc)?"

bez funkcionalitātes un atejot no inženērijas rokasgrāmatām viņi taču naturāli sāk jukt prātā.

gan jau jums arī ir kāds viedoklis (cerams, gudrāks) par kvalitātes jēdzienu? tā ir laba tēma.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]peacemaker
2008-01-10 11:20 (saite)
well, vakarā strinkšķinot ģitāru vienatnē, tas lielākoties notiek idejas izpausmes formas meklējumos. pavisam nopietni. tiklīdz parādās kaut viens klausītājs, tad ideja jau tiek pausta. poh, vai tā ir "es gribu ar tevi pārgulēt", vai "open your mind, maaaaan". bet mūzika bez idejas ir tikai ritmisks troksnis, bet glezna - vizuāli vairāk vai mazāk tīkams krāsu apvienojums. un pat cenšoties, imo, nav īsti iespējams radīt mākslu bez idejas/mesidža (piem., "I Am the Walrus", kas aizsākās kā ņirgāšanās par mēģinājumiem meklēt jēgu bītlu dziesmās, bet vēlāk arī pats Lenons intervijā diezgan smalki iztirzāja beigu produktā iekļautās idejas - tāpat kā tajās, kuru analīzi iepriekš apņirdza).

pasūtījumā mākslā svarīgi, cik konkrēts ir pasūtījums un cik daudz tajā pašizpausmes iespējas. piem., ulmaņa portretā diez vai tās bija daudz, līdz ar to jebkādas domas tā tapšanas laikā grūti saskatīt. savukārt pasūtījums uztaisīt mūziku barona kāzām or smth atstāj vietu interpretācijai. un tur jau ir iespēja darīt ar mesidžu.

nez, vismaz tagad man rakstot/spēlējot ģitāru, galvenais ir paužamā ideja, kurai jāatrod piemērota izpausmes forma. moš vēlāk vālēšu automātā. pagaidām vēl to negribu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2008-01-10 11:30 (saite)
come on, come on.
"tiklīdz parādās kaut viens klausītājs, tad ideja jau tiek pausta."

un kurš tad ir šis pirmais klausītājs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]peacemaker
2008-01-10 11:40 (saite)
draudzene. vai kolēģis. pirmajā gadījumā tā ir tīra ideja, kuras izpausmes forma pat nav tik būtiska. otrajā - parasti tās uzmetums, kurš pēc tam tiek kopīgiem spēkiem attīstīts tālāk, lai saglabātu mesidžu, bet padarītu to citiem pieņemamāku par strinkšķināšanu un pāris skandētām frāzēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2008-01-10 11:47 (saite)
nea, pīsmeiker, pirmais klausītājs taču esi tu pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]peacemaker
2008-01-10 12:09 (saite)
tiesa. taču es lielākoties zinu, ko gribu pateikt vēl pirms ģitāras paņemšanas rokās, tāpēc parasti darbojos ar atsevišķām daļām, kurās ir tikai kopējā mesidža daļas un tāpēc tā nav māksla. tieši tāpēc citiem šos fragmentus rādu tikai tad, ja nepieciešams tehniskā aspekta novērtējums, jo tajā nav citiem saprotama mesidža - tikai tā druskas. tāpēc, piem., pirmās desmit simfonijas sekundes lielākoties vēl nav māksla.

tiesa, šī diskusija laikam vairāk par jebko citu pierāda mākslas jēdzienu subjektīvismu, kas ir pretrunā manam sākotnējam apgalvojumam :). taču joprojām esmu pārliecināts, ka kaut vai neapzināti, tomēr, vērtējot mākslu, neizbēgami tiek vērtēts arī tās mesidžs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?