well, vakarā strinkšķinot ģitāru vienatnē, tas lielākoties notiek idejas izpausmes formas meklējumos. pavisam nopietni. tiklīdz parādās kaut viens klausītājs, tad ideja jau tiek pausta. poh, vai tā ir "es gribu ar tevi pārgulēt", vai "open your mind, maaaaan". bet mūzika bez idejas ir tikai ritmisks troksnis, bet glezna - vizuāli vairāk vai mazāk tīkams krāsu apvienojums. un pat cenšoties, imo, nav īsti iespējams radīt mākslu bez idejas/mesidža (piem., "I Am the Walrus", kas aizsākās kā ņirgāšanās par mēģinājumiem meklēt jēgu bītlu dziesmās, bet vēlāk arī pats Lenons intervijā diezgan smalki iztirzāja beigu produktā iekļautās idejas - tāpat kā tajās, kuru analīzi iepriekš apņirdza).

pasūtījumā mākslā svarīgi, cik konkrēts ir pasūtījums un cik daudz tajā pašizpausmes iespējas. piem., ulmaņa portretā diez vai tās bija daudz, līdz ar to jebkādas domas tā tapšanas laikā grūti saskatīt. savukārt pasūtījums uztaisīt mūziku barona kāzām or smth atstāj vietu interpretācijai. un tur jau ir iespēja darīt ar mesidžu.

nez, vismaz tagad man rakstot/spēlējot ģitāru, galvenais ir paužamā ideja, kurai jāatrod piemērota izpausmes forma. moš vēlāk vālēšu automātā. pagaidām vēl to negribu.