tiesa. taču es lielākoties zinu, ko gribu pateikt vēl pirms ģitāras paņemšanas rokās, tāpēc parasti darbojos ar atsevišķām daļām, kurās ir tikai kopējā mesidža daļas un tāpēc tā nav māksla. tieši tāpēc citiem šos fragmentus rādu tikai tad, ja nepieciešams tehniskā aspekta novērtējums, jo tajā nav citiem saprotama mesidža - tikai tā druskas. tāpēc, piem., pirmās desmit simfonijas sekundes lielākoties vēl nav māksla.

tiesa, šī diskusija laikam vairāk par jebko citu pierāda mākslas jēdzienu subjektīvismu, kas ir pretrunā manam sākotnējam apgalvojumam :). taču joprojām esmu pārliecināts, ka kaut vai neapzināti, tomēr, vērtējot mākslu, neizbēgami tiek vērtēts arī tās mesidžs.