ar svenskteroru virtpļāpājot ienāca prātā, ka ir tik daudz dažādu ēdienu/produktu/u.c., kurus es savulaik nevarēju ciest, bet ar laiku esmu kā minimums samierinājies ar tiem. lūk, kāds ir tops:
- eļļa un viss, kas ir saistīts ar eļļu - ļoti ilgi es atzinu tikai taukos ceptu ēdienu, nu vēl sviestā var šo to. es ļoti necietu salātus ar eļļu, kamēr mani andžoņa dz-biedre vienreiz nepiespieda apēst kaut ko tur ar. kopš tā laika eļļa ir ok, man gan tur pilnīgi vienalga rapšu, saulespuķu, rabarberu... bet siļķi eļļā tomēr ir nekavējoties jālaiž atpakaļ akvārijā!
- ērkšķogas - vienā sekundē pēkšņi iegaršojās un kaut atdod galus
- vārīti cīsiņi - ļaunākais murgs, kādu es varēju iedomāties līdz apzinīgajiem 14 gadiem, kad pēc pirmajām hardcore geimošanas sesijām "rīgas modēs" nepamēģināju ieturēt lenču vienā no netālajām ēdnīcām: vārīti cīsiņi ar kabaču ikriem. ahujiteļno!
- piena zupa - ir izzudusi kā šķira. nostaļģijas nav.
- olīves - es esmu samierinājies. tās ir kļuvušas bezgaršīgas un vairs neatgādina citplanētiešu sēkliniekus
- baltā vistas gaļa - kā es samācījos pats gatavot, tā mani panesa! agrāk ar gariem zobiem.
- ķiploki - negatīvs horrors, kas ir pārvērties pozitīvā horrorā.
- piparmētru tēja - piparmētras man ir visvisvispretīgākā garša un smarža pasaulē. vienreiz es nejauši nopirku bārdas putas ar piparmētru smaržu un pēc tam divas dienas gribēju vemt. taču pie piparmētru tējas es esmu pieradis, jā.
- krustnagliņas - ja tas vīns tā nedotu pa procesoru, tad mēs šeit par to ar jums nerunātu.
- burkāni - lopisms un svinstvo, bet svaigi spiestā burkānu sula ir reāli garšīga
- un vēl kādas 200 lietas jau droši vien
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
martcore) rakstīja,
