{klusināti applausi}

nu jā, a tu domā, ka šamie itādos vēl padejot varēs?

Cik zinu, šamie itādos ne tik dejo, bet vē arī kaujas ...

man domaat tu ne liidz galam saproti par ko tu runaa. Ir atszkjiriiba starp teerpu, kas veidots peec arheologjisko izrakumu materiāla un hronologjiski attiecas piemeeram uz veelo dzelzs laikmetu un latvieszu zemnieku godu teerpu 19 gs otrajaa pusee. Paskaties Broces ziimeejumu albuumus, nu tur nav vairs neviena "vilka". Prieviiszu sieszana ap kaklu un citas izvirtiibas saakaas CCCP laikos, kad stipri cieta izpratne par to kaa vispaar jaaneesaa tautas teerps, (sarkanas kurpes, vainags uz aciim daamaam ir kaut kas liidziigs tevis piemineetajai prieviitei ap kaklu). Bet zekjeem, kuraas sabaazti bikszu staras tu uzkasiijies veltiigi, ja kaajaas ir pastalas (nesiltinaati aadas apavi), szaadi neesaajot zekjes ir siltaak. Szo metodi esmu paarbaudiijusi, un par labu atzinusi arii praksee, guljot naktii aaraa Slovaakijas kalnos.

Vai tautas teerps mums ir tas, ko valkaaja latvieshi, vaacu kultuuras iipashi neietekmeeti - vai tas, ko vinji valkaaja 19 Gs. otrajaa pusee? Un ko ziimeeja Broce. Ja otrais, tad es gribu sev
Par to jau bija tas staasts - ka 19.gs. otrajaa pusee viirieshu apgjeerbaa nav saglabaajushies veeraa njemami tieshi latviskaas kultuuras elementi. Tas ir viseiropiskais peleekais kankars. Paskaties, ko tai pat laikaa valkaaja anglju straadnieki, amerikaanju mezhcirteeji vai vaacu laukstraadnieki - un ieraudziisi to pashu ainu.
Velt vainu par prieviiteem un sarkanajaam kurpiiteem uz PSRS laikiem var tikai tad, ja nav zinaami taadi nacionaalie kadri kaa Brastinsh. Tici man, prieviites tieshaam saka siet jaunlatvieshu romantikji, un diegu zekjiites un sarkanas kurpiites ar neieveda krievi.
P.s. pirms apgalvosi, ka es " ne liidz galam saprotu par ko runaaju", gribētu pieminēt, ka man skapī ir divi papīra gabaliņi, kas liecina, ka esmu ieguvis parasta veesturnieka un veestures magjistra kvalifikaaciju LU. Arguments gan tas nav labs, bet vienkaarshi luugums nelietot shaadas fraazes.
p.p.s. par pastalaam tev taisniiba, bet, vai mees runaajam par teerpu naktij, pieguljai, darbam - vai par tautasteerpu sveetku gadiijumiem?

Ja dzied Jurijaanu Andreja tautasdziesmu apdari 8 balsiim, tad nav nekaada vaina ja muguraa ir vaacu/viseiropas ietekmes teerps. Ja rosaas folkloras kopa, kas tiecas peec maksimaala autentiskuma, lai velk peec izrakumiem rekonstrueetus teerpus un rotas.
Protams tautasteerpu izkropljoszana saakaas jau starpkaru periodaa, it seviszkji autoritaarisma Latviskaas Latvijas ietekmee, bet szaubos vai daudzi, kas Dziesmu un deju sveetkos uzstaajaas, teerpos, kas tev szkjita piedauziigi, szos teerpus ir saglabaajuszi no t.s. ulmanjlaikiem. Visbierzaak, jau kaads biezais kolhozs saviem paszdarbniekiem ir uzsaucis kaadas burbuljsaktas pie Lielvaardes teerpa, vai Baartas bruunczus pie Niicas vaindzinja. Tomeer teerps ir arii sava laika liecinieks un spogulis, taapeec nav ko tik traki raukt degunus.
Par pastalaam un zaabakiem, nepiekriitu par to piegulju. Pieguljai bija viizes, gaajeejiem jau pastalas bija sveetku apavs. Un ne jau visi piedereeja saimnieku kaartai.
Par to tavu skapiisza saturu varu piebilst, ka tev ir tikai par vienu papiiriiti vairaak un tikai pagaidaam, jo rudenii arii es uzsaaku maaciibas VFF veestures magjistros ;)

Nu, mēs te strīdamies par to, kas kuram patīk labāk. Māti vai meitu :)
skuka suudzeejaas par peleekajiem latvieshu viiriem , es ierakstiiju, kaapeec tas, manupraat taa ir. Un jaa - man labaak patiik Vilki vai Suitu sievas, ne Jurjaanu Andreja 8 balsiigās "tautasdziesmas" un tautiskās dejas, kurās mācās plijē un sesto pozīciju - es to saucu par tautisko baletu.
Tas nav jautaajums par to, kuram taisnība, bet par to, ko uzskatīt par tautastērpu - unificēto, kultūras namu metodiķu radīto kostīmu, kurš balstās uz Broci un Brastiņu vai tomēr to, ko tiešām vilka mugurā vēlajā dzelzs laikmetā.

man patiik gan, maate gan meita. Man tikai nepatika, ka tu meitai, kura grib sprigani veidot rakstinjus pa stadionaa ieziimeetiem punktinjiem meegjini piespiest vilkt muguraa maaminjas siltaas bumbierenes. "Tā kā, varbūt vērts par to padomāt tautiskā baleta ansambļu vadītājiem?" Kaapeec vinji lai par to domaatu. Tie jau ir divi atszkjiriigi novirzieni. Ja tu veel szim "meitu" tautasteerpam, kuram ir jau ir vairaaku kultuuru uzslaanjojumi pieliksi maaksliigi klaat veel szo veelo dzelzs laikmetu buus veel daudz tizlaak, taadeelj arii pieziime, ka tu nesaproti par ko runaaa. Iedomaajies - lelle Baiba sadevusies paarii ar "vilku" grierz sudmalinjas sintezaatora aranrzeejumaa. Opisotsa morzno kak krasivo...

Es gan teiktu ka stadionaa sintezatora pavadiijumaa springjo maate, pie kam parasti galvaa meitas vainadzinju :)
Lai nu lelle Baiba danco ar lellju Peeteriiti peleekos svaarkos, tik neprasiet man, kaapeec man neaizrauj Dziesmu un Deju sveetki.

nepatiik - neskaties. Bet es piemeeram izjuutu dzilju cienju pret tiem pieauguszajiem cilveekiem, kas no taaliem lauku nostuuriem un mazpilseetaam vecos autobusos brauc, lai kopumaa radiitu szos sveetkus. Vinjiem tas ir gada augstaakais punkts, pat ja nav to autentisko bronzas aproczu pa 15 Ls gabalaa ar ko apkaarties. Nu un man tiiri labi patika dziesmusveetku gala koncerts. Jo to vai svaarki ir szuuti no 3 m auduma, jeb taupiibas noluukos no 1,5 m no III sektora redzeet nevareeja. Vieniigie, kas uzkriitoszi izceelaas bija Aglonas bazilikas koris ar saviem zilajiem teerpiem. Tomeer kopaa izskatiijaas un skaneeja grandiozi.