Atsaucoties uz šo
skuka postu par latviešu vīriešu tautastērpiem.
Nav jau viss tik slikti. Nelaime tā, ka laikā, kad veidojās ideja par Tautastērpu - 19.gs beigās, tad sievietes vēl bija saglabājušas savu vecmāšu un vecvecmāšu saktu un līgavu vainagu sapratni, bet vīriem, viss kas palicis, bija rakstaini cimdi un zeķes (ko adīja tās pašas sievas). Bet tērpi - tie ir viseiropejiski zemnieku/strādnieku pelēkie kankari, melnie viksētie zābaki un hūtes. Lai padarītu to visu Tautisku, atlika sabāzt bikses zeķēs, lai redz vismaz zeķu stulmu rakstus un apsiet ap kaklu visstulbāko detaļu - prievīti.
Mīļie, prievīte ir
sievietes apģērba detaļa. Visai intīma.
Zeķturis. To sien virs ceļa, lai zeķe neslīd nost, zem svārkiem. Bet mūsu mīļie Jaunlatviešu Tautiskuma cēlāji laikam to nezināja, jo viņu sievietes tādus tērpus pilsētā nevalkāja. Un ieviesa šo intīmo detaļu smuko rakstu dēļ klasiskās eiropiešu kravates vietā. Lai būtu Smuki.
Paldies dievam, ir tak vēl arheoloģiskās rekonstrukcijas. Ja nemaldos, Vilki ir visai tuvi tam, kā būtu vīrieša tautastērpam jāizskatās.

Tā kā, varbūt vērts par to padomāt tautiskā baleta ansambļu vadītājiem?
Protams tautasteerpu izkropljoszana saakaas jau starpkaru periodaa, it seviszkji autoritaarisma Latviskaas Latvijas ietekmee, bet szaubos vai daudzi, kas Dziesmu un deju sveetkos uzstaajaas, teerpos, kas tev szkjita piedauziigi, szos teerpus ir saglabaajuszi no t.s. ulmanjlaikiem. Visbierzaak, jau kaads biezais kolhozs saviem paszdarbniekiem ir uzsaucis kaadas burbuljsaktas pie Lielvaardes teerpa, vai Baartas bruunczus pie Niicas vaindzinja. Tomeer teerps ir arii sava laika liecinieks un spogulis, taapeec nav ko tik traki raukt degunus.
Par pastalaam un zaabakiem, nepiekriitu par to piegulju. Pieguljai bija viizes, gaajeejiem jau pastalas bija sveetku apavs. Un ne jau visi piedereeja saimnieku kaartai.
Par to tavu skapiisza saturu varu piebilst, ka tev ir tikai par vienu papiiriiti vairaak un tikai pagaidaam, jo rudenii arii es uzsaaku maaciibas VFF veestures magjistros ;)