Atsaucoties uz šo skuka postu par latviešu vīriešu tautastērpiem.
Nav jau viss tik slikti. Nelaime tā, ka laikā, kad veidojās ideja par Tautastērpu - 19.gs beigās, tad sievietes vēl bija saglabājušas savu vecmāšu un vecvecmāšu saktu un līgavu vainagu sapratni, bet vīriem, viss kas palicis, bija rakstaini cimdi un zeķes (ko adīja tās pašas sievas). Bet tērpi - tie ir viseiropejiski zemnieku/strādnieku pelēkie kankari, melnie viksētie zābaki un hūtes. Lai padarītu to visu Tautisku, atlika sabāzt bikses zeķēs, lai redz vismaz zeķu stulmu rakstus un apsiet ap kaklu visstulbāko detaļu - prievīti.
Mīļie, prievīte ir sievietes apģērba detaļa. Visai intīma. Zeķturis. To sien virs ceļa, lai zeķe neslīd nost, zem svārkiem. Bet mūsu mīļie Jaunlatviešu Tautiskuma cēlāji laikam to nezināja, jo viņu sievietes tādus tērpus pilsētā nevalkāja. Un ieviesa šo intīmo detaļu smuko rakstu dēļ klasiskās eiropiešu kravates vietā. Lai būtu Smuki.
Paldies dievam, ir tak vēl arheoloģiskās rekonstrukcijas. Ja nemaldos, Vilki ir visai tuvi tam, kā būtu vīrieša tautastērpam jāizskatās.



Tā kā, varbūt vērts par to padomāt tautiskā baleta ansambļu vadītājiem?