Magnesia

Šodien Magda piekāpa vēstules pārbaudīt, precīzāk to [ne]esamību.
Aicināja uz kaut kādu pabu, kur kaut kāda grupa Motorcitywipers (jāpārbauda) uzstāšoties. Bet atteicu, ka ir citi plāni. Precīzāk - jutu, ka būs, jutu, ka briest tusiņš pie Rinalda & Co. Jā, vakarā Armīns atsūtījis ielūgumu uz BBQ.

Nu vot tā es rakstu CV. :D Bet šitādā skaistā, siltā, saulainā, superīgā laikā nespēšu anyway sevi piesēdināt pie CV. Kaut ļoti vajadzētu... Gan jau pa vakariem kaut kā.

Bet principā šobrīd ir tā, ka es būtu spējīga aiziet no esošā darba tā vienkārši uz sitienu un strādāt kaut vai neregulāru darbu citur... pagaidām.
Bet nu redzēs, kā ies.

Skatījos, ka 80% sasniedzu pārsvarā šonedēļ, izņemot vienu dienu ar 36%. :D Nu šodien bija pietiekami labs materiāls (ne gluži ķirši, bet normāls) un daudz brīvas vietas, tomēr arī daudz problēmu, kas palēnina. Bet vienalga - 100% nav. Un nebūs, ja nebūs ķiršu - lai i negaida.
Šodien izsludināja, ka pa visu noliktavu kopumā uzņemšot 30 cilvēkus strādāt pa tiešo. Tas nozīmē, ka daži aģentūrnieki tagad vergos mēli pārkāruši, lai tiktu pie kūkas. Tomēr daži, kas vēlas prom, nepieteiksies nemaz.
Un šajā situācijā - es arī, iespējams, tā darītu. Kad es pieteicos, tad tomēr nebija tik drastiski tur viss...

Visādi citādi esmu pievārējusi to manu kriminālo autoritāti - neganto laika zagli un tagad esmu sev uzlikusi jaunu apņemšanos - nomainīt vienu svau ieradumu. Redzēs, kādi man būs panākumi. :)

Tomāti iesēti, cerams, ka izdīgs. Pavēlu, bet šogad viss pavēlu sākās. Paldies Dievam, nē, bet Fionai, ka atcerējās par manu lūgumu ienest puķupodu iekšā vakarā.

Bija tāds prieks, nez kāpēc, iekšā, veļļojot mājās - laikam aiz tā, ka vēl viena murgaina darba nedēļa beigusies.

Kas ir trakāk - empātijas jūtama tēlošana vai empātijas neesamība?

Nu tā... Sanāca netīšām pieķerties vienai lietai, ko sen gribējās izdarīt - palādēt mūziku. Tikai tāpēc, ka tiktāl viss, ko vēlos, viegli atrodams vienā ut saitā. Turklāt, ļoti ātri lādējas (un pildās vieta datorā). :) Turklāt, tas izkatās viens no retajiem saitiem, ko virgin media nav nobloķējusi.

Aizgāja dikusija ar Rinaldu, ka mūzika aizņem daudz vietas datorā. Labāk jūtube klausīties. Tā ir gan, jā, tomēr patīkamāk ir uzlikt visu, ko vēlas klausīties un par to nedomāt pēc katras dziesmas, kad tā beidzas. Youtube var sataisīt pleilistes ar visu, kas patīkās, bet tas, manuprāt, pirmkārt, paņem PĀRĀK daudz laika, otrkārt, mūzika ies vienmēr vienā secībā, treškārt, bez interneta klausīties nevar un ceturtkārt - ja konkrētā brīdī negribas konkrēto dziesmu klausīties, tad, cik esmu tādas pleilistes klauījusies - pārlēgt uz nākamo dziesmu nav tik vienkārši. Vienkārši ir pārlēgt uz vienalga, kuru no nākamajām dziesmām.
Piektais iemesls ir Jūdža minētais - reklāmas.

Uzgāju aol datu bāzi, kur var redzēt, ko, kurš ir meklējis internetā - ka to visu var redzēt un to visu arī izmanto sākot ar tirgotājiem, beidzot ar kriminālajiem ģīmjiem.
Dati gan ir paveci, tomēr...

Labs jautājums - kas mēs esam Eiropā? Varbūt, ka nekas? Tomēr ceru, ka katram kaut savādāk, bet ar kaut ko POZITĪVU esam aizķērušies atmiņā.

Nepatika viņam mans sarkasms, ko arī izspēru laukā uz jautājumu - Ko viņš var darīt, lai uzlabotu sniegumu produktivitātē?
Nu labi, pirmā atbilde - bija - samazināt tārgetu atpakaļ. Tas nenotikšot.

Menedžeris atnāca pie manis šodien parunāties - kāpēc man tikai 64%... Parasti es esot bijusi star stower, a tagad nieka "vidējais plauktiņš".
Uz ko, saprotams arī atbildēj, ka iemesls ir tikai viens - obviously, šābrīža tārgeti nav sasniedzami.

Pateicu visu, ko domāju par Amazoni un teicu, lai tie, tur augšā, nāk apmācīties uz stovošanu un pamēģina sasniegt tārgetu.
Protams, ka tas arī nenotikšot.

Protams, ka nevarot vienmēr garantēt, ka būs vieta, kur stovot. Protams, nevar vienmēr garantēt, ka būs labs materiāls, ko stovot - to visu viņš nevarot nodrošināt.

Stulbi sanāca, ka nelegāli biju ielīdusi tai brīdī bik labākā ailē, kur stovot, un tieši tur viņš mani uzrunāja - nevarēju parādīt, ka nav man, kur stovot. Cerams, mans nelegālais solis paliks nepamanīts. :D Bet man pofig arī, ja pamanīs.

Es saprotu, ka Tims nav tārgeta palielinātājs - to augša izlēmusi - tie, kas sēž ērtos beņķīšos un pārgudri runā. Tipa Tims saprotot manu frustrāciju un piekritot, bet teica, ka vismaz sagaida, ka sasniegšu 80%.
Nu redzēs, redzēs. Šonedēļ noteikti vidējais pa nedēļu NEBŪS 80%. No way!

Blah blah blah. īsāk sakot, saruna bija ļoti gara - pat savu breika laiku nokavēju (vēlāk gāju atpakaļ).

Mana saulespuķe ir jau izdīgusi. Tā, kas podiņā. :) Jau vismaz 5 cm augstu. :)

Izrādās, F nemaz nebija jāpierunā - viņai tatātiere likās tīri jauka un bija ar mieru izmitināt uz vēl vienu nakti. :) par ko prieks, ka cilvēkam, kas nav iekš tās cauchsērfa būšanas iekšā (pat vēl vairāk) ļoti pat neuzitcas, ir pozitīva pirmā pieredze. Tomēr Elena izdomāja braukt uz Londonu cerībā dabūt vēl kādu interviju. Bez cerības, bet tomēr - mēģināts nav zuadēts. Tomēr vismaz par pagājušo interviju viņai ir jau atbilde. Negatīva, bet vismaz zināma.
Uzzināju jaunu saitu, kur piedāvā atsevišķas kategorijas darbus. Cerīgi. Vienīgi tie ir darbi UK. Bet nu redzēs. Meklēt vajadzētu sākt - apskatījām arī 1 otras CV.

Šodien nodemonstrēju savu pofigismu dažām "prominentām" personām darbā. :D Par to gan dabūšu negatīvu fīdbaku. Bet mani tas neuztrauc. :D Vismaz kādam būs prieks izrakstīt fīdbaku, citādi pēdējā laikā pamaz viņu.
Sarkasms laikam būs man liels sabiedrotais tuvākā nākotnē, kamēr būšu tur. :) Vajag kaut kā uzjautrināties uz tās kapsētu būšanas. Uz kapsētu ved menedžeru izvēlētais ceļš. Uz biznesa kapsētu. Ilgtermiņā. Paši sev bedri rok. Nē, nu būs gan arī pietiekoši cilvēku ar verga apziņu, iespējams, kas paliks uzticīgi tamai kompānijai, vai arī gana labās pozīcijās uzsmērējušies.
Lai viņiem veicas!

Ja sākumā man vēl bija doma uzdienēties, tad tagad, pirmkārt, redzot, kā izpildās viens, kas šobrīd mēģina uzdienēties - saprotu, ka es to nekad nedarīšu, otrkārt, man būtu sajūta kā vergturim. Negribu tādu sajūtu. Tas darbs nav man.

Aizgājām kopā ar Elenu uz pilsētu - nopirku kompostu un sēklas. :D Būs iemesls stādīt daudz tomātus. Labi, tos vēl kaut kā varbūt, bet nezinu, kur zirņus iestādīt - nav pārliecības, ka F gribēs zirņus dārzā. :D Tad jau redzēs. :D I nekas, iestādīšu zirņus citur, pietaupīšu citam dārzam, varbūt pat labāk tā.

Koučsērfere ir jauka, izrādās, ne pirmo reizi UK. Apmaināmies ar pieredzi un padomiem darba meklēšanā ar. :D Par cik abām aktuāli. Šokā par manām aktivitātēm. :D tas ir normāli. Bet jāizdomā, kā panākt, lai F piekrīt, ka viņa paliek līdz ceturtdienai.

Izskatās, ka sushi gatavotājai taisu biznesu. Nerunājot par to, ka ar sushi pirmo reizi iepazīstināju J - sajūsmā nebija, bet nu nepierasti cilvēkam - varbūt ar laiku. Toties M ieinteresējās - garšojot un gribot pasūtīt. AIzsūtīju infu un šis jau paguvis saviem kolēģiem arī sastāstīt. Darbā ari ieminējos - tur arī kolēģe uzprasījās notestēt. Tas viss laikam tāpēc, ka Pboro nav nevienas vietas, kur sushi dabūt.


Darbā beigušās laimīgās nedēļas iekš sortēšanas. Esmu atkal stovā... Vakar ta vēl - tārgeta minimumu nesasniedzu, bet bija ok - dažādība visu dienu. Bet vakar menedžeris tādu sviestu dzina mītiņa laikā - parādot, ka ne vella neizna par tārgetu sasniegšanu pilnīgi neko! Nē, nu saprotu - viņam jāaizstāv viņa menedžeru ideja, ka tārgetu palielināšana bija pamatota un tāpēc jārunā tāds sviests.

Toties šodien... :D Pilnīgs sū**, ko jāstovo bija - 5 cilvēku bariņš. Mēs jau dzenam jokus par šito, jo esam uzspļāvuši tiem tārgetiem - nav vērts censties sasniegt nesasniedzamo - īpaši uz tādu materiālu, uz ko pat veco tārgetu nevarēja normāli sasniegt. Mirklī, kad tīm līderiene nāca apziņot tārgetus (to dara pārsvarā tad, kad ir tiešām zems). Smaidīdama nāk. :D
41%. Pasaka un pārsteigti smaida. Prasu - "ko - pārsteigta? A nevajadzētu. Ņemot vērā to, kas mums jāstovo un kādā veidā tas notiek - ka rokas sāp no kastu plēšanas, jo tas kartons nenormāli biezs), vispār nevajadzētu prasīt tārgetus no mums". No mums visiem, kas stovoja viena veida materiālu, maksimālais tārgets bija 44%, minimālais 34%. Turklāt uz tā materiāla mūždien ir daudz problēmu, kas arī aizkavē.
Turklāt - es kastes pēc stovošanas neplēsu ar rokām (jo pēc iepriekšējās pieredzes - nav nekādas vēlmes beigt savas rokas un pirkstus dēļ šitāda darba), pat ar nazi nē, jo nav iespējams pienācīgā liakā to dabūt gatavu - nu nav manas rokas tik stipras! Pie tam ar nazi/rokām tas ir vēl lēnāk. Es tās placinu kājām. Tipa to nedrīskt, bet, ja no manis prasa tārgetu, tad man ir pie astes kaula visi drošības noteikumi - muldēt viņi var visu ko. Nē, nu labi, man tie noteikumi tāpat bijuši nebijuši. Tikai tagad es to daru pat tīm līderienes acu priekšā. :D Drošība viņu izteiksmē (jo kastes plēšot sabeigtas rokas viņiem laikam neskaitās) ir vienīgais, uz kā rēkina taupīšu laiku. Kaut īstenībā uz tualeti, stovojot, neatļāvos iet ari pie vecajiem tārgetiem, bet tos es vismaz centos sasniegt un arī sasniedzu vienmēr.
Aizgāja Tīm līderiene ar tekstu, ka nezina, ko menedžeriem par mūsu tārgetiem vēstīt. Ko, ko!?? Taisnību. :D

Ar tārgetu neadekvātu paaugstināšanu viņi ir panākuši manu vienaldzību. To vajag iespēt! Ar to viņus arī apsveicu! :D Mani tie vairs neuztrauc. Efekts ir panākts - pretējais viņu vēlamajam. Tomēr apbrīnojami - daudzi tomēr sperās sasniegt to tārgetu... Ak jel... Dumpis laikam būtu vienīgais risinājums... Kuat gan arī - vairums nav tā kā es, kas nebaidās šito darbu zaudēt.

Tā arī beidzu dienu ar 46%. Nu redzēs, vai menedžeri nāks pie manis. Vai varbūt sauks mani uz pārrunām augšā. :D Šobrīd taisni laiks, kad šie taisa tārgetu auditu. Nu sviests gatavais!

Bet nejūtos izbesījusies tikai tāpēc, ka ir vienaldzība iestājusies - veselīgais pofigisms. :)

Izkatās, ka šodien uzņemšu savu pirmo Koučsērferi manā mūžā. Nu cerams, būs ok. Tatarstāniete no Ungārijas. Izskatās ok - brauc šurp uz darba interviju. Varbūt tas būs pavērsiens šī "servisa" plašākai izmantošanai nākotnē. Pat izdevās F pārliecināt - viņa ļoti neuzticas. Nē, nu šī ir viņas māja, neko nevar gribēt un viņa nav no tās cilvēku grupas, kas uz tādām lietām pavelkas. Viņa, ja ceļo, tad meklē lētos piedāvājumus, voučerus utt, bet pa viesnīcām utml.

Viena piepildīta, raiba brīvdiena... Uhhh.
No paša rīta F ar savu bf sadomājuši doties uz auto bagāžnieku tirgu. Pie tam agri. Nu labi, ja nu viņi tā grib.

J. atbrauc mani savākt.

Pa to laiku F noziņoja, ka tirgus vēl ir ciet. :D Šis nav agrais tirgus. Ja iepriekšējā daīz 11 sāka jau vākties not, tad šjaā 11 daži tik sāk mākties virsū. :D
izpildam plānu savākt pasūtīto sushi un arī uz car boot - kā minimums nopirku ierastos ķiršu tomātus un banānus. Bet arī izstaigājām visu tirgu - dabūju 3 puķu podus. :D Tas būs kā zīmogs - ka jāstāda. :D Tik jānopērk melnzeme. Un vēl - nestrādājošu Nokias lādētāju. Laikam nāksies tomēr paprasīt Polam atpakaļ savējo. Un nekad nepirkt neko no tā musulmaņa.

Pēc tam - aidā!!! Uz Rutland water jeb lielāko mākslīgo ūdens krātuvi Anglijā (laikam). Man odmāt, ka ar velo būtu labāk nekā kājām, bet J saka, ka viņa velo pāris gadus neizmantots stāv garāžā - jāserviso. Nez vai tikai varbūtēji ieplaisājušas riepas būtu mani apstādinājušas, bet tā ir viņa izvēle - ja visu vajag perfektā kārtībā, tad, lai dzīvo perfektā kārtībā. Viņa plāns ir noīrēt velo uz vietas. Sacīts darīt - dārga ggan tā noma. Bet velo svaigi un viegli ar tiem mīties, vienīgi tie ir pilsētas velo - nepierasti ar viņiem pēc mountain baika. Jutos tizli. :D Toties var braukt aš svārkos. (pēc tam vakar uzkāpt uz sava traktora likās ļoti smagi, tomēr komfortablāk :D )

Skaisti tur ir, smuks, liels ezers, tīri smuka apkārtne, laucinieciska arī brīžiem ar visām no tām izrietošām sekām - pamatīgu smakoni - piederās pie tās lietas.
Kopumā minamies apkārt visam ezeram - 17 jūdzes jeb ~ 27 km. Man ta kas - ir mīts arī vairāk, bet anglim tas bija pasmagi, ja fiziski neko nedara vairākus gadus. F arī bija šokā - viņa nevarētu nomīties tik daudz.

Nomas punkta čalis ieteica mīties pretēji pulksteņrādītāja virzienam - esot vieglāk. Es domāju, ka viņam nebija īsti taisnība, jo likās, ka braucām vairāk kalnup kā lejup (skaitīju līdzi :D), turklāt, vējš pārsvarā bija pretī un vējš svētdien bija traki aukains. Nosalu, tāpēc līdz galam neizbaudīju. Nosalu arī tāpēc, ka pazaudēju cimdus - sākumā vienu vējš kaut kā izpūta no kabatas. :D Pēc tam otru. :D Velo cimdiņos knaģi pasala.
Labi, ka vismaz nelija, kaut sauli arī brauciena laikā nemanījām.

Bet būs jāatgriežas, jo tur ir klinškāpšanas siena - nākamreiz parūpēšos par nogrieztiem nagiem. Turklāt, ne tikai klinškāpšanas siena, bet arī augšā kaut kādi traversi utml. Pieāuju, ka maksā noteikti, ka sālīti, bet vienreiz jau var.

Gana piekusuši, ka pat mašīnā jau miegs nāca. Bet ar to vēl diena nebeidzās. F un M aicināja uz ierasto svētdienas karaoki.
Tur arī jautrība. Viens kaut kāds uzaicināja uz deju kādas dziesmas beigās. Nu labi, deja = deja, bet sāka uzplīties man. Visādi. Nostājos blakus J, lai liek man mieru. :D Bet arī šoreiz nedziedāju, jo nezinu dziesmas. Bet vismaz tiku pie lielās grāmatas ala datu bāzes - kaut ko atradu. Tad jau redzēs, bet varbūt arī nedziedāšu, jo nedomāju, ka man tas parāk labi izdodas. Katrā ziņā F piedāvātās dziesmas man bija galīgi ne man. Nu nevaru iedomāties ar manu tembru dziedāt, piemēram, ABBA. Come on! Ja J būtu piekritis, es aizspertos tomēr nodziedāt Whiskey in the jar. Pirms tam tik būtu daudz jāuzņem. :D :D :D

Dzīvoju uz ielas, kuras vārdā nosaukts krogs, kurp pirms gada, Lieldienās, ar Daigu neveiksmīgi devāmies īru dživo mūziku klausīties. :D Bet joprojām neesmu tajā bijusi. :D Neesmu pat ievērojusi, vai viņi tur vēl spēlē. Toties netālu ir visai populārs cits krogs, kur vakar bija dzīvā mūzika. Uzaicinājums tika pieņemts un netika nožēlots. Forši roķīgi gabali. :) Tādi kā "whiskey in the jar", piemēram. Pie tam netālu no mājām. Kad iepriekš ar ciemiņu no Birmingemas iemetām acī, izdzirdējuši troksni (dzīvo mūziku), atvērām durvi - tas bija tik pārbāzts, ka nebija, kur iespraukties - tāpat arī aizvērām.
Šoreiz pavisam nebija blīvs dīvainā kārtā, pat neskatoties uz to, ka futbolda maču dienu aptuveni tai rajonā.

Bija jauki iziet pastaigā un tomēr arī iepirkos pa ceļam, kaut paspēju pārdomāt.

Caur centru ejot jutos kā LV, kad hoķa mači - patosaini cilvēki brien pa ielām un fano. Nē, man nepatīk sporta spēles skatīties, bet sajūta bija tomēr tāda forša. Tik atšķirība tāda, ka UK futbols, LV - hoķis. Patika tomēr, ka viņi tā dziedāja sinhroni korī, radot foršu noskaņu citādi pelēkā pisētā ;) tas fīlings tāds uzjundījošs. :) Nepaspēju laicīgi telefonu izvilkt, lai nofilmētu pašu foršumu.

Tomēr tas nozīmē, ka pilsēta būs pilna ar piedzērušiem ļautiņiem, īpaši tāpēc, ka savējie vinnējuši...

Par to, ko nozīmē piesaiste sporta sacensībām, es nekomentēšu.

Bet, kur tas laiks tā joņo??? Tikko vēl bija marta sākums, nu jau maijs. Karaūūūl!!?

Kolēģi slinki.
Vakar 4 džeki dara 2 cilvēku darbu, pie tam ne jau smagu. Gurķojas un tēlo, ka strādā. Un mierīgi noskatās, ka džuse tai pat laikā šķiro kastes, tātad - pārcilā tās pa paletēm. Dažāda smaguma. Saprotams, ka foršāk darīt sieviešu darbus, kas neprasa baigo piepūli. Taču... vai tiešām viņu kā vīriešu pasšapziņa nečokurojās pēc tam? Trakākais, ka 3 no viņiem ir letiņi. Nē, tas nenozīmē, ka tikai letiņi tādi. Tā ir izpildījušies gan letiņi, gan leiši, gan angļi, gan citas tautības.

Nē, nē, man nav ilūziju, ka mūsdienu vīrieši ir čakli džentlmeņi. Pat vēl vairāk/precīzāk - zinu, ka vairums džentlmeņu ir tai saulē. Šis laikam ir akmens attiecīgās paaudzes mammu dārziņā - nav spējušas dēlus par kārtīgiem vīriem izaudzināt. Es, protams, nerunāju tomēr par visām/iem. Ir jau vēl sastopami pat ļoti labi eksemplāri, tomēr masveidīgi - ne tie pozitīvie piemēri. Un man ir samērā daudz pozitīos snaācis sastapt. Nu piedodiet, ka tā izsakos, bet tā nu tas ir - daudz snaāk uzdurties (ne miesiski, bet lasot un ausoties) tādiem, kas nu nav riktīgi vīrieši.

Un nē, stāsts nav par kaut kādu cemmi vai sazin ko - vot, nelieši - nemāk man palīgā. Nē, pati labprātīgi cilāju kastes, jo tam ir daudzi plusi - darba diena ātrāk paiet tās pašas dažādības pēc, lietderīgāk atšķirot nesortējamās kastes pirms līnijas u.c. labumi. TOmēr neodmāju, ka tas jādara man vienai (man tas pat nav jādara - daru to brīvprātīgi, to pienākas darīt vienam vai 2 no tiem džekiem), bet redz interesanti, kā vīrieši luni laiž, lai tik nebūtu muskuļi jāpakačā kastes cilājot (2 zaķi ar vienu šāvienu). Parasti citas kolēģES piebiedrojas tai nodarbē, ja neesmu vienīgā džuse sortēšanā konkrētajā dienā.

Stāsts ir vairāk par mūsdienu slinkumu... Slinkums - progresa virzītājs? Tomēr domāju, ka tas ir arī degradācijas stūrakmens.

Kopumā tas man uzjundī atkal attiecību tēmu... Nu negribētu es ar sliņķi būt kopā, kurš neizna, ko citu ar darbdienu iesākt kā lūrēt trulas TV pārraides. Negribu es būt kopā ar vīrieti, ar kuru es nevaru atļauties justies kā sieviete. Negribu tērēt savu laiku cilvēkam, kurš to nespēj pat novērtēt. Nē, nepārprotiet, šīs ir tikai pārdomas, nav man neviens tāds šobrīd pie sāniem, bet grib būt. Piedodiet - tas var izklausīties iedomīgi, egoististki, bet ir tā, kā ir - ja es jūtos laimīgāka viena, tad negribu būt kopā ar kādu, ar kuru jutīšos nelaimīgāka. Ja jutīšos nelaimīga es, arī otrs nebūs laimīgs (agrāk vai vēlāk), tāpēc neredzu jēgu šķiest laiku uz attiecībām, kas jau sākumā nolemtas iznīcībai - tātad nav vērts sākt. Bet pagaidām taustos un pārbaudu... Es nejūtu sevī šādu misiju šajā dzīvē, bet es jau esmu es - ne no šīs planētas. :D Aliens. :D Vispār brīžiem domāju, ko cilvēki var ņemties, bet īstenībā zinu, ka katram jau savs liktenis un savas mācību stundas.

Draugi mani mūždien saukā par nemiera gariņu. Pat tādi, par kuriem biju domājusi, ka viņi nav līdz tam aizdomājušies. Nu vot - gribu sev blakus tādu pašu nemiera gariņu, ja vispār kādu gribu. :D

Ja tā ir taisnība, ko L. man teica/prognozēja, ka tie 2 konkrētie cilvēki (vīrieši obviously) tikai parāda to, kāds būs mans īstais (jā, ir tāds mītisks tēls manā apziņā), tad jūtos ļoti glaimota. Ja viņā apvienosies viņu abu labās īpašības, tad viņš būs ideāls. Man ideāls. Tomēr, par cik es neuzskatu, ka pati būtu tik ideāla, lai piesaistītu sev tik ideālu cilvēku, tad tā ir pasaka. :D Nē, nu labi, vēl jau ir iespējas uzlaboties :D

Laikam jāsāk skaidri formulēt to, ko gribu, nevis, ko negribu, lai nepiepildītos viens cits, nesenāks, pareģojums. Pareģotājs gan nav pārāk nopietns, bet... kas zina... :D Reizēm pat absurdumu ignorēt nevajag - tie mēdz piepildīties, lai cik tas arī nebūtu dīvaini.

Par perfektiem cilvēkiem runājot... nezinu, vai tādi var būt uz šīs planētas, par cik šī ir mācību planēta. Visi šeit esam, lai mācītos. Kaut gan var jau būt, ka daži - lai mācītu?? Ja vien mēs to perfektumu pagriežam "citā leņķī" - kāds var būt ideāls kādam, bet ne vispārīgi. :)

Cenšos dzīvot pēc teiciena "don't expect anything from anybody and you will never have to be disappointed". Tomēr domāju, ka partnerattiecībās šis sakāmvārds īsti nedarbojas. Tu tomēr esi kopā ar cilvēku, no kura sagaidi kaut ko. Kaut vai elementāru atbildi. Ja neizdodas sagaidīt, tad parasti tam seko škiršanās un lūkošanās citos/ās pēc tā, ko gaidi.

Otrajai jūrascūciņai atradās saimnieks. Viens no kaimiņiem, kuru pa parādas durvīm saklauvēt nevar, bet pa dārza durvīm kaimiņiene dabūja rokā. Vismaz nebūs jāmeklē jauns saimnieks. :D

Ja nu kāds grib aiziet uz Olly Murs konci Pboro - var dabūt biļeti par 35 poundiem. :D Nav manis pirkta. F. nopirka meitai, bet meita netiks.

Laikam jāreducē tagu skaits manā cibā. :D
Bet tas prasa laiku un nav prioritāte. Protams. :D

Stulbais jurists.... izčakarēja tiesu vakar mammucim. Tagad 3 mēneši vēl jāciešas, jo netika iesniegti visi dokumenti. Pats pat neieradās uz tiesu, aizsūtīja citu cilvēku. Ja vēl būtu sarežģīts gadījums, bet tikvien kā parasti papīri. Viņam pienāktos atdot lielu daļu samaksātās naudas atpakaļ.
Ir kādam zināms kāds labs jurists, kas neplēš 10 ādas?

Tik tagad izdevās noskatīties PMP video no Normāls krīkings 2011. :DDDDDDDD ielika arī manu runāšanu. :D

Bet vispār jāiet ārā un vismaz jāizravē nezāles stādīšanai, kad ārā tik sualains. :)

Es nezinu, kāpēc vairums cilvēku kaifo tik ļoti par jūru... Ir forši, jā, bet laikam vienkārši es esmu citādāka. :D kā vienmēr. Esmu redzējusi, piedzīvojusi un bijusi tādu skatu priekšā, kas mani aizrauj, elpu sagrābj un "ievelk". Jūra - ir forši, bet nu... jūra. Vienkārši neievelk mani.

F ieteica labu aplikāciju - Viber. Patiešām - strādā, pat uz mana smartdumbfona darbojas. :D Un kā izrādās, strādā arī internarcionāli - sms un zvani par brīvu. Ja vien ir internets. Un dumbfons. Kā teica kolēģe - patērējot pat mazāk resursu nekā skype. Būs jāizmēģina internacionāli. :) Bračka??

Kurš var pateikt - kā šeit, cibā, atlasīt savus ierakstus pēc tagiem, tb - pēc taga atrast kādu savu ierakstu?

UPDate. atradu - līki gan sanāca iet, nez, varbūt var arī taisnāk. :D

Vēl viens jautājums - kā jūs rakstāt pārstrīpotus tekstus šeit?

Njā, pilnam priekam telefons šodien sastinga pāris reizes, nereaģējot uz neko. UPDATE. Njā... burvīgi. izslēdzās un iekšā neslēdzas. :O
UPDATE Nr 2. ieslēdzās tomēr. Jāmet šitas štrunts ārā...

Un Mikucis pavēstīja, ka internetā atrodamā info par saulespuķu saknēm nav taisnība. O_o Viņas augot dziļumā, ne platumā. :o

Nezinu. varbūt ir vērts pamēģināt tomēr...

Iegāju veikalā, kur pirku savu dumbfonu. Atrādīju savu dīvainību ar nepareizo Nr telefonā un dabūju verdiktu - tas ir dīvaini!
Nu labi - ko nu?!? To visi nokonstatējām jau. Nu labi, labi, es to tagad tādā manierē stāstu, bet nu šai sakarā vienīgais, ko viņš ieteica - sasinhronizēt datus (kontaktus) ar datoru, veikt kaut kādas mahinācijas un sasinhronizēt atpakaļ. Neiedziļinājos, ko viņš tur pa vidu teica, jo atduramies pret nākamo probzu ar manu telefonu - sasinhronizēt nevaru. Nevaru savienoties ar savu gmail kontu, jo vnk nevieno un viss. Uz vietas izdevās viņam nodemonstrēt, ka internetā bez problēmām varu ielogoties savā gmailā, bet sinhronizēšanai piesaistīt nepakam.

Vienīgais verdikts - jāpārkopē viss no telefona uz datora, jāuztaisa restore factory settings un jāpārkopē atpakaļ. Nezinu, vai tas palīdzētu, bet eh... pofig visas īsziņas... jāpamēģina laikam ir šitas un tad laikam aš jāpārdod šitas sviests... brrr... vai vienīgi var atstāt kā otro telefonu. Tomēr noteikti ne kā pamata.
Nē, nu aplikācijas ir forši, jā, bet dumbfons telefona pamatfunkciju (zvanu un īsziņu) ziņā ir sviests priekš manis.


Nu jā... un palasījos par saulespuķu audzēšanu - lielās parastās saulespuķes - noskatītā vieta ir ok saules ziņā, bet par maz tur vietas - esot liela sakņu sistēma un tur nav viņai, kur izvērsties... :( Nu nekas - vismaz dekoratīvā/s ir iestādīta/s.


Vismaz ieeļļoju savus baikus un [vakar] arī saremontēju to otru un iegādāju aizmugurējo dubļu sargu.

njā... angļi laikam nav priekš manis...

Nav tas man nekāds jaunums, ka man ir pavisam cita izpratne kā angļiem pašiem par to, ar kādu cilvēku būs patīkami kontaktēties. Angļiem savs prototips, man - savs.

Be more simple and it will work.

Diez vai cilvēks, kurš nespēj rīkoties, spēs piesaistīt manu uzmanību uz ilgu laiku. Tā pārspīlētā pieklājība arī mani dzen izmisumā...
Latvijā, protams, ir otra galējība sastopama pārāk bieži. Kāpēc nevarētu kāds izveidot zelta vidusceļu? Gan jau, ka ir vietas, kur cilvēki ir dabiski pieklājīgi un reizē arī vienkārši. :D Latvijā tādi ir.

Reizēm ir situācijas, kad kāds anglis man atvainojas, bet es vēl ilgi pēc tam eju un domāju - a, par ko!? ko viņš man tādu izdarīja, ka būtu jāatvainojas. Goda vārds - sanāk iespringt. :D Un tas vilšus vai nevilšus uzliek stresu man - nedod, Dievs, kaut ko nepateikt ne tā... Nedod, Dievs, kāds anglis to uzskatīs par rupjību vai mazākais - nepieklājību. Labāk neteikt neko. Kaut gan arī to var uzskatīt par nepieklājību. Vai arī vienmēr teikt vienas un tās pašas saldās frāzes un vēl to darīt tādā saldā tonī, kā runājot ar bērnu - kā daudzi arī to dara. Un tad rīklē paliek tā saldā šķebinošā pēcgarša. Es nezinu, kā citiem, bet mani tas šķebina.
Un to visu ņemot vērā arī neizbrīna, bet tomēr besī, tie angļi, kas pajautā "kā Tev iet?" un tādā pašā ātrā solī turpina iet Tev garām, negaidot, kamēr atbildēsi, jo visas atbildes ir jau zināmas un nolikumos iereģistrētas.

Nejautājiet, kā man iet, ja negribat zināt atbildi. Nejautājiet, ko es domāju par to un šo, ja negribat zināt patiesību. Nav problēmu noklusēt, bet neteikšu to, ko nedomāju. Bet mēģināšu pateikt maigā veidā.

Foršs un jautrs vakars ar pasēdēšanu pie drinka, boulings, gaisa hokejs, formulas sacīkšu automāts un nobeigums MCDonaldā (jā, neraksturīgi, bet kādreiz var arī tā) ceļā uz mājām, jo nebija oma pa klubiem, pabiem sēdēt. Būtu jau jauki atkal sadejoties, bet bija labi bez tā. Arī Rinalda aicinājumu doties uz Rock klubu noraidīju. Nu, kad nav oma, tad nav. Bet visu pārējo izbaudīju ar prieku.

Bet mēģinu saprast... kāpēc liktenis man mūždien piespēlē puišus pa diviem uzreiz... Vismaz pa diviem. Īpaši tad, ja nav baigā luste uz viņiem. :D Tomēr abi forši. Mīļi. Tiktāl.
Bet abi viņi saistās ar šo pilsētu. Es sevi nesaistu ar šo pilsētu un palikt šeit negribu... Dilemmas kūka dilemmas traukā.
Interesanti, ka abiem ir problēmas ar uzmācīgām bijušajām. Vai tā ir kāda mācība, kas mani sagaida sakarā ar šo tēmu!??

Laikam šobrīd vienkārši kaut kādas planētas taisa "trādi-rīdi". :D Bet parasti, kad viņas beidz taisīt to "trādi-rīdi", tad arī viss beidzas... Tā, ka nu redzēs, redzēs...

Iespējams, lai vai kā man to negribētos, laikam jau tomēr visiem, kas piedzimst uz šīs planētas, pamata uzdevums ir attiecību pieredze. Tāda vai citāda.

Vispār iepriekšējais ieraksts tapa kajakeru Palātas listes lasīšanas iespaidā. Par dažu labu braucienu, pēc kura kādam nepieciešama psihologa palīdzība. YUhhh. Ne burtiskā nozīmē.
Mudināja atsaukt man pašai savas emocionālas atmiņas.