Magnesia

Laikam jāreducē tagu skaits manā cibā. :D
Bet tas prasa laiku un nav prioritāte. Protams. :D

Stulbais jurists.... izčakarēja tiesu vakar mammucim. Tagad 3 mēneši vēl jāciešas, jo netika iesniegti visi dokumenti. Pats pat neieradās uz tiesu, aizsūtīja citu cilvēku. Ja vēl būtu sarežģīts gadījums, bet tikvien kā parasti papīri. Viņam pienāktos atdot lielu daļu samaksātās naudas atpakaļ.
Ir kādam zināms kāds labs jurists, kas neplēš 10 ādas?

Tik tagad izdevās noskatīties PMP video no Normāls krīkings 2011. :DDDDDDDD ielika arī manu runāšanu. :D

Bet vispār jāiet ārā un vismaz jāizravē nezāles stādīšanai, kad ārā tik sualains. :)

Es nezinu, kāpēc vairums cilvēku kaifo tik ļoti par jūru... Ir forši, jā, bet laikam vienkārši es esmu citādāka. :D kā vienmēr. Esmu redzējusi, piedzīvojusi un bijusi tādu skatu priekšā, kas mani aizrauj, elpu sagrābj un "ievelk". Jūra - ir forši, bet nu... jūra. Vienkārši neievelk mani.

F ieteica labu aplikāciju - Viber. Patiešām - strādā, pat uz mana smartdumbfona darbojas. :D Un kā izrādās, strādā arī internarcionāli - sms un zvani par brīvu. Ja vien ir internets. Un dumbfons. Kā teica kolēģe - patērējot pat mazāk resursu nekā skype. Būs jāizmēģina internacionāli. :) Bračka??

Kurš var pateikt - kā šeit, cibā, atlasīt savus ierakstus pēc tagiem, tb - pēc taga atrast kādu savu ierakstu?

UPDate. atradu - līki gan sanāca iet, nez, varbūt var arī taisnāk. :D

Vēl viens jautājums - kā jūs rakstāt pārstrīpotus tekstus šeit?

Njā, pilnam priekam telefons šodien sastinga pāris reizes, nereaģējot uz neko. UPDATE. Njā... burvīgi. izslēdzās un iekšā neslēdzas. :O
UPDATE Nr 2. ieslēdzās tomēr. Jāmet šitas štrunts ārā...

Un Mikucis pavēstīja, ka internetā atrodamā info par saulespuķu saknēm nav taisnība. O_o Viņas augot dziļumā, ne platumā. :o

Nezinu. varbūt ir vērts pamēģināt tomēr...

Iegāju veikalā, kur pirku savu dumbfonu. Atrādīju savu dīvainību ar nepareizo Nr telefonā un dabūju verdiktu - tas ir dīvaini!
Nu labi - ko nu?!? To visi nokonstatējām jau. Nu labi, labi, es to tagad tādā manierē stāstu, bet nu šai sakarā vienīgais, ko viņš ieteica - sasinhronizēt datus (kontaktus) ar datoru, veikt kaut kādas mahinācijas un sasinhronizēt atpakaļ. Neiedziļinājos, ko viņš tur pa vidu teica, jo atduramies pret nākamo probzu ar manu telefonu - sasinhronizēt nevaru. Nevaru savienoties ar savu gmail kontu, jo vnk nevieno un viss. Uz vietas izdevās viņam nodemonstrēt, ka internetā bez problēmām varu ielogoties savā gmailā, bet sinhronizēšanai piesaistīt nepakam.

Vienīgais verdikts - jāpārkopē viss no telefona uz datora, jāuztaisa restore factory settings un jāpārkopē atpakaļ. Nezinu, vai tas palīdzētu, bet eh... pofig visas īsziņas... jāpamēģina laikam ir šitas un tad laikam aš jāpārdod šitas sviests... brrr... vai vienīgi var atstāt kā otro telefonu. Tomēr noteikti ne kā pamata.
Nē, nu aplikācijas ir forši, jā, bet dumbfons telefona pamatfunkciju (zvanu un īsziņu) ziņā ir sviests priekš manis.


Nu jā... un palasījos par saulespuķu audzēšanu - lielās parastās saulespuķes - noskatītā vieta ir ok saules ziņā, bet par maz tur vietas - esot liela sakņu sistēma un tur nav viņai, kur izvērsties... :( Nu nekas - vismaz dekoratīvā/s ir iestādīta/s.


Vismaz ieeļļoju savus baikus un [vakar] arī saremontēju to otru un iegādāju aizmugurējo dubļu sargu.

njā... angļi laikam nav priekš manis...

Nav tas man nekāds jaunums, ka man ir pavisam cita izpratne kā angļiem pašiem par to, ar kādu cilvēku būs patīkami kontaktēties. Angļiem savs prototips, man - savs.

Be more simple and it will work.

Diez vai cilvēks, kurš nespēj rīkoties, spēs piesaistīt manu uzmanību uz ilgu laiku. Tā pārspīlētā pieklājība arī mani dzen izmisumā...
Latvijā, protams, ir otra galējība sastopama pārāk bieži. Kāpēc nevarētu kāds izveidot zelta vidusceļu? Gan jau, ka ir vietas, kur cilvēki ir dabiski pieklājīgi un reizē arī vienkārši. :D Latvijā tādi ir.

Reizēm ir situācijas, kad kāds anglis man atvainojas, bet es vēl ilgi pēc tam eju un domāju - a, par ko!? ko viņš man tādu izdarīja, ka būtu jāatvainojas. Goda vārds - sanāk iespringt. :D Un tas vilšus vai nevilšus uzliek stresu man - nedod, Dievs, kaut ko nepateikt ne tā... Nedod, Dievs, kāds anglis to uzskatīs par rupjību vai mazākais - nepieklājību. Labāk neteikt neko. Kaut gan arī to var uzskatīt par nepieklājību. Vai arī vienmēr teikt vienas un tās pašas saldās frāzes un vēl to darīt tādā saldā tonī, kā runājot ar bērnu - kā daudzi arī to dara. Un tad rīklē paliek tā saldā šķebinošā pēcgarša. Es nezinu, kā citiem, bet mani tas šķebina.
Un to visu ņemot vērā arī neizbrīna, bet tomēr besī, tie angļi, kas pajautā "kā Tev iet?" un tādā pašā ātrā solī turpina iet Tev garām, negaidot, kamēr atbildēsi, jo visas atbildes ir jau zināmas un nolikumos iereģistrētas.

Nejautājiet, kā man iet, ja negribat zināt atbildi. Nejautājiet, ko es domāju par to un šo, ja negribat zināt patiesību. Nav problēmu noklusēt, bet neteikšu to, ko nedomāju. Bet mēģināšu pateikt maigā veidā.

Foršs un jautrs vakars ar pasēdēšanu pie drinka, boulings, gaisa hokejs, formulas sacīkšu automāts un nobeigums MCDonaldā (jā, neraksturīgi, bet kādreiz var arī tā) ceļā uz mājām, jo nebija oma pa klubiem, pabiem sēdēt. Būtu jau jauki atkal sadejoties, bet bija labi bez tā. Arī Rinalda aicinājumu doties uz Rock klubu noraidīju. Nu, kad nav oma, tad nav. Bet visu pārējo izbaudīju ar prieku.

Bet mēģinu saprast... kāpēc liktenis man mūždien piespēlē puišus pa diviem uzreiz... Vismaz pa diviem. Īpaši tad, ja nav baigā luste uz viņiem. :D Tomēr abi forši. Mīļi. Tiktāl.
Bet abi viņi saistās ar šo pilsētu. Es sevi nesaistu ar šo pilsētu un palikt šeit negribu... Dilemmas kūka dilemmas traukā.
Interesanti, ka abiem ir problēmas ar uzmācīgām bijušajām. Vai tā ir kāda mācība, kas mani sagaida sakarā ar šo tēmu!??

Laikam šobrīd vienkārši kaut kādas planētas taisa "trādi-rīdi". :D Bet parasti, kad viņas beidz taisīt to "trādi-rīdi", tad arī viss beidzas... Tā, ka nu redzēs, redzēs...

Iespējams, lai vai kā man to negribētos, laikam jau tomēr visiem, kas piedzimst uz šīs planētas, pamata uzdevums ir attiecību pieredze. Tāda vai citāda.

Vispār iepriekšējais ieraksts tapa kajakeru Palātas listes lasīšanas iespaidā. Par dažu labu braucienu, pēc kura kādam nepieciešama psihologa palīdzība. YUhhh. Ne burtiskā nozīmē.
Mudināja atsaukt man pašai savas emocionālas atmiņas.

[ar vājiem nerviem labāk tomēr nelasīt]
Visi, novēlējuši man jauku lidojumu, lūdza, lai dodu ziņu, kā ir bijis. Stāvu uz robežas starp nezināmo un vienīgo gaismas avotu apkārtnē. Stāvu.
Šoreiz nebūs "pļukš un ārā", kā reiz teica Emīls savu nedarbu filmā. Šoreiz atlaist rokas ir grūti, šoreiz ir sajūta, ka no kaut kā atraujos un ka varbūt pazudīs saikne pavisam? Ir grūts lēmums, bet atmetu visas domas par to, kas un kā... un metos nezināmajā...

...Sajūta, kā filmā... esmu atrāvusies, krītu... visapkārt viens vienīgs melnums, neko nevar redzēt, vienīgi tos, kas palikuši tur, augšā.
Esmu pie skaidras apziņas, tomēr esmu šokā! Šoka stāvoklis ir atņēmis man spēju izdvest kaut niecīgāko skaņu, nespēju ne pa kam. Tur, augšā palikušie, gaida no manis kādu reakciju, bet es, atvērtu muti, ne pīkstienu nevaru izdvest. Kā zivs akvārijā. Tomēr ne kā zivs, kas bez bēdu plivinās pa ūdeņaino atmosfēru, bet kā cilvēks, kas pazaudējis pamatu zem kājām. Nesapratne lasāma gaismā palikušo acīs. Gaidas.
Joprojām krītu. Joprojām visapkārt tumsa, gaisma ir tikai tur, kur atpakaļ tikt nevaru. Es attālinos, arvien attālinos. Gaišā platforma top mazāka un mazāka, un uz tās esošie joprojām aizgrābti gaida manu reakciju. Joprojām krītu, kāpēc tik ilgi krītu? Sajūta, ka krītu bezdibenī, nebeidzami ilgi. Joprojām šoks, joprojām nespēju izdvest ne skaņu. Kad es beidzot beigšu krist? Vai sajutīšu reiz stingru pamatu zem kājām?

Tad piepeši sajutu... Sajutu, ka atspēriena punkts ir pienācis. Šoks ir pārgājis. Kāds ir nospiedis iestrēgušo emociju pogu. Sākās emocijas, emociju izvirdums. Sāku kliegt, iekšā tādas kā gaviles spraucas ārā. Parādās gaismiņa arī citur. Juhūuu. Beidzot. Beidzot esmu beigusi krist. Tas NAV bezdibenis! Ir gaisma! Beidzot brīvi plivinos gaisā.
Atvieglojums. Emocijas. Atbrīvošanās. Esmu atkal uz stingras zemes. Emocijas vēl virmo.


Nē, tas nav sapnis. Nē, tās nav fantāzijas. Tā ir dzīva realitāte.

Turpinājums sekos...
PS. bet tikai pēc tam, kad uzminēsiet - kas tas bija. It īpaši viens cilvēks, kuram klātienē apsolīju šo izstāstīt (bet klātienē tā arī nav izdevies). :)

PPS. tātad šis bija apraksts par manu otro lēcienu ar gumiju. Par cik pirmais bija bez nekādām emocijām sensenā pagātnē, tad šo lēcienu izdomāju veikt savādāk - atmuguriski. Tā sagadījās, ka notika tas naktī. Un ar emocijām. :)

Interesants citāts, šodien izlasīts kādā oranžā dienasgrāmatā...

Horror movies serve an important function in society. They allow us to externalize that which disgusts us the most about ourselves and to deal with it in a sane way. I’d rather see more people making zombie movies and sculptures of one-eyed ape monsters and fewer people bombing big cities.

Brad Warner


Varbūt, ka taisnība... Bet varbūt, ka tas taisni izvelk ārā tās nejaucības no dvēseles dziļumiem, izprovocē?
Kas to, lai zina, vai tie vājprāši neskatās šausmu filmas pirms bombardēt pilsētu?

nabaga aģentūrnieki. Viņiem mainīts darba laiks - no 12 līdz 20. Man liekas (un ne tikai man) - izķengāta diena - ne tu no rīta kaut ko jēdzīgi vari izdarīt, ne vakarā.

Kā var vienā pilsētā būt 2 ielas ar pilnīgi vienādu nosaukumu?
Paskatījos, ka reāli ir kādi 7 boulinga centri un kā atsauksme par to centra variantu - ka ļoti dārgs. True.

UPD. pilsētā ir tikai 2 boulinga centri, tie pārējie ir vecā tipa boulinga spēles kaut kādi centri (tur, kur ar vienu bumbu jātrāpa cik tuvu vien var citām bumbām jeb kaut kā tā).

Fionai kaimiņiene prasa - nu kā tad - neatradāt saimniekus jūrascūkai?
F: nē, atradām jaunus saimniekus, jau dzīvo pie viņiem.
K: kā tad tā? Tā jūrascūka klaiņo pa mūsu dārzu.
F: ????
Fiona pati redzējusi, ka reāli - jā - ir tāda lieta, tikai šī nu ir melnbalta.
kaimiņi padomājuši, ka izmetām šamo uz ielas.

Kaut kāds trakums... kur viņas rodas? Šī tika atstāta ārā, par cik jau silts un viņai ir dārzā daudz vietu, kur paslēpties, arī barota tiek. it kā esot kaulaināka, bet izskatās gana veselīga. Mēģināsim vēl paklauvēties pie kaimiuņiem - dažs it kā nav saklauvēts vēl. Ja neatrodas, tad jāmeklē atkal jauni saimnieki.

Neko sev šodien veļļojiens... tādas brāzmas - visu ceļu uz darbu tāds pretvējš kā stāvā kalnā brauktu. A, kad reāli vēl kalnā jābrauc, tad ātrāk škiet, ir stumt. A izbraucu tā pavēlu, jau tā stresoju, ka kavēšu, vēl pa tādu pretvēju nevar normāli pamīties. Plus vēl pamanīju, ka nez kādā vīzē mugurene attaisījusies, kāds maisiņš jau aizplivinājās prom, labi, ka banāns uc lietas neaizpūtās pa gaisu. :D
Plus vēl uz niecīgas sakratīšanās aizmugurējais salauztais dubļu sargs piespiedās pie riepas tā, ka grūti bija izvilkt, kamēr izčakarēju, notērēju laiku un atkal stresoju, ka nokavēšu. Varbūt vienreiz jānopērk jauns (pie reizes arī pedāļa skrūve otram velo).
Kad beidzot aizminos, konstatēju, ka essmu par 3 min ieradusies ātrāk nekā dažas citas reizes. Kā?? Fig zinu - mistika, kā man tas izdevās pie visiem apstākļiem. :D Kāds apstādināja laiku?

Internets arī laikam cieta no vēja. Un, škiet, ka pat telefons, jo sms, ko sūtiju - nebija sūtījušies prom visu dienu, kaut kā savienojums pārtrūcis via kas manam draņķa dambfonam vai kā. Nu neko - mani sms aizsūtījās vienos naktī. :D
Būs jāpamēģina nomainīt operatoru, ja vien varu palikt pie šī paša Nr.

Ikdienā, kad nav tik liels vējš un īpaši, ja braucu pa vējam, minos ar trešo, augstāko pārnesumu, kad pārsvarā visi minas ar vidējo. Bet jautri noskatīties, kā šādā vējā viens minās ar pirmo pārnesumu. Es nespīdzināju sevi - minos ar vidējo. :D

Vispār vajadzētu velo dress kodu nomainīt uz vesti...

Vienam fruktam kaut kā izdodas mani noķert naktī iekš fb (saliku tur bildes un video iz quiza) pēdējās dienas. Nezinu, kāpēc sāka rakstīt - tipa "kaut ko" redz; nez kādā sakarā piemin, ka man ir pusmāsa no tēva puses (???); ka mēs ar viņu esam radnieciski (ne fiziskā pasaulē) un vēl visādas dīvianības (kas citādi man neliktos dīvaini, bet tikai saistībā ar viņu) un visu laiku piemin viņa sieviņu kaut kādos kontekstos. Nu man prieks, ka viņam ir tagad sieviņa, bet tāda plātīšanās (pilnīgi leika) mani tikai un vienīgi atgrūž. Beigu beigās izrādās - viņš nemaz neatceras, ka esam dzīvē tikušies. :D Pat pēc tam, kad pateicu - kā un kurp braucām (cik nu pati atcerējos). Pat ņemot vērā to, ka taisījās mani precēt toreiz. Beigās kā nagla visam - paziņo, ka viņš ir laimīgi precējies, tāpēc viņa interese ir tikai akadēmiska. Nu moins - tipa es būtu ar viņu flirtējusi vai kā?! pats sāka man rakstīt, es draudzīgi - atbildēt, bet pilnīgi neko tai virzienā pat neesmu nedz teikusi, nedz likusi manīt. I prātā nenāk. Ne jau velti vārdi "esam dzīvē tikušies" ir pagātnes formā.
Eh... katrs cilvēks ar savu ego un katrs ego ar savām izpausmēm...

Nodarbojos ar kriminālās pasaules uzlabošanu - pamazām mēģinu "nogalināt" vienu laika zagli. Ja izdosies, tad izdosies dārgo laiku veltīt lietām, kas jāpaveic. Arī fb čatu atslēdzu vairumam ļautiņu. :D Gribu savu laiku sākt izmantot lietderīgāk un produktīvāk. Arī attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir man svarīgi.

šonedēļ, otro ned pēc kārtas esmu sortēšanā, kas ir neierasti ne-pīķa laikā. Ceru tur arī palikt. brrr... tomēr neticu, ka tā notiks.

Sestdien briest boulings ar Fionas kompāniju. Atceros, ka savulaik ar Kristu gājām uz boulingu tāpat vien - uzlaist kādu partiju, bet, kad uzzināju, cik maksā, žoklis atkārās. :D Jau LV, kur cena ir pieņemama, nespēlēju to pārāk bieži. Bet par dubultu cenu negribu to darīt vispār - vienkārši nav tā vērts, jo nav tas man tāds liels hobijs un tik liels endžoiments.
Fionai esot kaut kāds atlaide, ka jāizmanto līdz aprīļa beigām.

Bet vispār dīvaina valsts... Atceros, kā gājām biljardu spēlēt. :D Arī ar Kristu. Kur to var darīt tikai, ja esi kluba biedrs un samaksājis biedra naudu uz gadu. :D

Bet šodien nez kādēļ pamodos mega vēlu... pirms stundas. :D

sasodītais stulbais smartfons... Nē dumbfons!!! tā būtu pareizāk.

Stāsts tātad> Fiona man tika sūtījusi Džeimija telefona Nr, bet kļūdījās - bija par īsu. Nu es uzminēju, kāds ir īstais, jo tur bija 7 un 8, kas atkārtojās - parsti uz tā rēkina cilvēks uzraksta Nr nepareizi. Aizsūtīju uz abiem variantiem, atbildēja viens. Man bija taisnība. Es nezināju, no kura Nr tā atnāca, bet bija iekš tās konversācijas ar nepareizo Nr. Labi - tiktāl es vienkārši nezināju, kā apska'tit Nr, no kura sūtīta sms. Pēcāk atradu, kā to apskatīties. 7 bija pietrūcis.

Problēma tāda, ka visas turpmākās viņa īsziņas nāk zem tās konversācijas ar nepareizo Nr, līdz ar ko es nevaru atbildēt normāli, jo nesūtās tak manas sms uz nepareizu nr. Kā tā var būt vispār???? es, šķiet, izmēģināju visu iespējamo (visu, kas ienāca prātā un pat likās bezsakarīgi), lai izmainītu un sāktos normāli - bet nekā. Pat izdzēsu visu to konversāciju ar aplamo numuru - pat tas nepalīdzēja. Rezultātā man viena saruna ar vienu cilvēku ir sadalījusies trīs daļās - īsziņās bardaks un man besis. Kā var būt tāds sviests un suakt tos telefonus par viedtelefoniem? Smadzeņu p**** tā ir. Man besī tehnika, ja man tās dēļ ir tik bezjēdzīgi (un bezcerīgi) jāčakarējas un jātērē laiks. Jūtos kā tehnoloģiju vergs, un verga statuss man točna neiet pie sirds... Grrr...

Nu pasakiet man, lūdzu, kāds - kā to idiotismu var mainīt??

Papildus visam pārējam, kas man nepatīk dumbtelefonos - šitas ir pāri visam. Būs jameklē kāds normāls telefons ar pogām.

Nē, nu vakar interesanta diena. Saulaina, vasarīga un interesanta. :)

Dabūju mazliet "iepazīt" Rinalda bijušo draudzeni, ar ko nesen izšķīrās. Nu labākajā gadījumā - teikšu, ka dīvaina, bet vispār arī bezkaunīga. Daudz rīcības nesaprotu viņu savstarpējās attiecībās, bet tā ir viņu darīšana. Sabojāja Rinaldam garīgo, arī Armīnam. Bet nu diena tāpat bija jauka.

Dabūju tirgū puķupodu un palielu smuku telpisku bildi, ko gan atstāju pie RInalda/Armīna, jo daudz stiepjamā - labi, ka Rinalds palīdzēja atstiept to visu pārējo. :)) Būs atkal kaut kā labi jāiepako un jāsūta uz LV (atkal). :)

Iestādīju vienu mazās saulespuķes sēklu, redžes, vai kaut kas izlīdīs...

Redzēs, kā būs darbā... droši vien šonedēļ būs jāstovo... pēc šausmīgajiem tārgetiem.

Kamēr finišēju sarkanā vīna pudeli (jo konkrētais baltais vīns negaršīgs)... joprojām uz jautrības viļņa pēc quizza. Bija superīgs pasākums, daudzi atzina par labu esam, galvenais, ka bija jautri. :DDD
Brīžiem pat līdz asarām. Kaut kad varbūt izdosies sakārtot bildes un ielikt bildes kaut kur... tāpat kā pārējiem 10 pasākummiem, kas stāv rindā... :D

Bijušie kaimiņi nebija, jo Ieviņam, vārda diena, ko, protams, nevarēja pateikt pirms 2 nedēļām (man nav kalendāra - neredzu, kam, kas un kad). Bet nu i fig. bija jautri anyway i bez viņiem. :D

Šoreiz pārmaiņa - nebiju vienīgais skuķis starp visiem džekiem. :D Šoreiz bijām divas. :D

un jauka pārmaiņa starp visvisādiem pasakumiem - jau otro reizi pasākumā nebiju vienīgais veģetārietis :D

Vakara teiciens... "Tu mūžīgi izskaties pārāk laimīga, tāpēc vajag pakritizēt". :DDDDDD

Viss bija pa pirmo. No mana skatu punkta. Nē, jautājumi nebija ideāli - bija daži strīdīgi utt. To jau pie dažiem jautājumiem minēju. Bet - tas viss ir FOR FUN.

Bija bik par īsu. par īsu istenībā tāpēc, ka ciemiņi nokavēja. Citādi būtu viss paspēts. Nu nekas - mūzikas sadaļa paliek citai reizei. Katrā ziņā, šitadam pasakumam es pacenstos atrast laiku pat saspringtā grafikā, nekā vienkāršam dzeršanas pasākumam.

Un yippyyyyyy!!! Dabūju dekoratīvās saulespuķes sēklas - rīt jālūko piecelties tomēr normāli un tikt uz bagāžnieku tirgu - moš izdodas dabūt smuku podiņu tāpat kā citus foršus "niekus" jau ir izdevies agrāk. Un jāiestāda!!! :) Kaut kur melnzeme jāizrok. :)

Šodien dr.lv ieraudzīts teksts...

Kā padarīt dienu jautrāku, ja piezvana pārdevējs pa telefonu
1. Ja tev vēlas piedāvāt bankas kredītu, saki, ka nupat esi iesniedzis dokumentus bankrota uzsākšanai un kāda naudas summiņa tieši šobrīd lieliski noderētu. Pajautā: „Cik ilgu laiku es varēšu naudu paturēt? Vai tā man kādreiz būs jāatdod, jeb varēs kā ar pārējiem aizņēmumiem, kurus es ņēmu pirms bankrota?"
2. Ja tev pajautā: „Kā jums sokas?", saki: „Kāpēc jūs to vēlaties zināt?". Vai ari: „Es tiešām priecājos, ka jūs pajautājāt, jo mūsdienās cilvēki ir tik egoistiski un nevienam neinteresē kā otram iet... pirms mēneša man diagnosticēja kuņģa čūlu un jau trešo gadu es cīnos ar ūdeni ceļgalā, bet vakar man nomira suns... " Kad pārdevējs mēģinās atgriezties pie pārdošanas, nelaid viņu pie vārda un turpini stāstīt par savām problēmām.
3. Ja zvanītājs saka, ka ir Jānis Bērziņš no uzņēmuma „XYZ", palūdz viņam atkārtot savu vārdu. Tad palūdz lai lēnāk nosauc uzņēmuma nosaukumu un kā tas pareizi rakstās. Pajautā, kur atrodas uzņēmums, cik sen viņš tajā jau strādā... Turpini uzdot personīgus jautājumus tik ilgi, cik tas ir nepieciešams.
4. Šī metode ir piemērota, ja tu esi vīrietis. Pārdevējs pa telefonu: „Labdien, jums zvana Līga Bērziņa no uzņēmuma „XYZ"... Tu: „Uzgaidiet mirklīti". (dažu sekunžu pauze un turpini aizsmakušā balsī) „Labi, tagad varam turpināt. Kas tev šobrīd ir mugurā?".
5. Skaļā balsī iesaucies: „Līga! Vai tiešām tā esi tu?! Es nespēju noticēt. Kā tev visu šo laiku ir klājies?" Tas Līgai radīs kādu pārdomu mirkli, kurš izraus viņu no ikdienas rutīnas, mēģinot atcerēties, no kurienes viņa tevi varētu pazīt.
6. Uz katru apgalvojumu, vai jautājumu, ko saka pārdevējs, saki „nē". Atkāto šo vārdu dažādās intonācijās un centies pielāgoties pārdevēja runas ritmam. Mēģini tikai ar šo vienu vārdu panākt, lai pārdevējs pēc iespējas ilgāk nenoliek klausulīti. 5 minūtes jau ir ļoti labs rādītājs, bet tu vari vairāk.
7. Ja pārdevējs piedāvā mobilā telefona plānu, kas paredz bezmaksas zvanus draugiem un ģimenei, aizkapa balsī atbildi: „Man vairs nav neviena drauga... Vai tu, lūdzu, nevēlētos būt mans draugs?... "
8. Ja pārdevējs piedāvā paklāju tīrīšanas pakalpojumus: „Jūs variet no paklāja iztīrīt asinis? Un kazas asinis vai cilvēka? Vai vistas asinis arī?"
9. Ļauj pārdevējam norunāt visu savu runājamo, ik pa brīdim tikai iestarpinot dažādus sajūsmas apliecinājumus „Ooo, lieliski, tas gan ir labi... " Kad pārdevēja jautās, vai tu vēlies iegādāties piedāvāto preci, pajautā, vai viņa piekritīs tevi apprecēt. Uz zvanītājas izbrīnu atbildi, ka tu nevari ar pilnīgi svešiem cilvēkiem ielaisties darījumos.
10. Saki, ka uz pus slodzi strādā tajā pašā uzņēmumā, no kura zvana pārdevējs. Pārdevējs: „Mani sauc Jānis Bērziņš, es zvanu no Kociņi Internešional.". Tu: „Kociņi Internešional! Es arī strādāju tajā uzņēmumā! No kurienes tu zvani?" Pārdevējs: „No Rīgas." Tu: „Ak Rīgas birojs. Kā jums tur labi klājas? Kāds laiks Rīgā? Tiešām žēl, ka uzņēmumā ir noteikti ierobežojumi darbiniekiem, kas neļauj izmantot uzņēmuma speciālos piedāvājumus. Tad jau tiksimies sapulcē!".
11. Pasaki, ka šobrīd esi aizņemts un lai viņš atstāj tev savu telefona numuru – kad atbrīvosies, atzvanīsi. Pārdevēji pa telefonu visbiežāk zvana no zvanu centriem un numuru nevar iedot. Ja viņš atsaka, palūdz, lai iedod mājas telefonu – tu piezvanīsi vakarā. Kad viņš atbildēs, ka nevēlās dot mājas telefonu un lai tu viņam zvanītu vakarā, atbildi: „Nu tad beidzot! Beidzot tu saprati, kā jūtos es." (protams, smaidot).



ŠITO VAJADZĒTU KĀDREIZ IZMĒĢINĀT. :D Tik, Kāds dod atcerēties to tai brīdī. :D

Tā nu Fiona ar kompāniju aizbrauca atpūtā uz kādu viesu namu. Es palieku uz vīkendu viena pati pa visu māju. :)

Nu nekas, rīt māja tāpat būs ļaužu pilna. Cerams, ka paspēšu vēl visu savest kārtībā, sakārtot, iztīrīt. Njā, tai skaitā arī izlietni vannasistabā, jo šobrīd ūdens prom neiet normāli (arī parasti ne īpaši labi - laikam trubas mazas, vai kas...), jo kaut kādā veidā sveķi tikuši iekšā... Fionai ar karstu ūdeni biku izdevās uzlabot, bet laikam tomēr nopirkšu arī kādu ķīmiju, ko iegāzt iekšā...


Pieķeru sevi domājam visu laiku par 1 cilvēku. Eh...

Atkal "akmens" UK veselības sistēmas "dārziņā".
Fiona pieteicās uz asins testu un saņēma šausmīgu attieksmi, it kā viņa būtu stulba un jautājums "kāpēc esat šeit?" augstprātiga tonī dakterei šķita normāls.
F. nesaprot, par ko maksā apdrošināšanu, ja pat nevar saņemt normālu attieksmi un ārstēšanu, un elementāras pārbaudes. Īpaši tāpec, ka viņa reti pie viņiem dodas.

UPD. Ak, jā, vēl pastāstīja, kā viņas draudzenes māsa gāja pie dakteriem, sakot, ka kaut kas nav riktīgi, vajadzētu kaut kādas pārbaudes, testus veikt. Bet ārstu pofigisma dēļ nekas netika veikts.
Viņa gāja atkārtoti un notika tas pats - viņu sūtīja mājās.
Pēc tam viņa sāka vemt palika vēl sliktāk. Tad beidzot dakteri sāka pievērsts uzmanību un atklāja, ka viņai vēzis...

Te nu jums ir ūber attīstīta valsts... Lai tik man vēl kāds (vārdā nesaukšu) kaut ko iebilst un izsakās par savu neeksistējošo pieredzi...

Šodien bija papildus sanāksme darbā. Mani gan aizmirsa uzaicināt - uzzināju breikā no kolēģes. :D Par tārgetiem. Par to, ka tārgeti tiks palielināti (tipa progresīvai kompānijai pienākas tārgetiem arī progresēt :D ) Vergturu kantoris.
Sanāksmē runāja daudz, bet tā arī neko nepateica - vien to, ka par to, kāds tad ir tas tārgets, uzzināsim no vēstules, kuru mums izsniegs tīm līds. Laikam baidījās publiski atbildēt uz jautājumiem...

Vēsture tārgetiem... Pirms devos atvaļinājumā tārgets bija 450 vienības stundā. Kad atgriezos pēc kāda laika uzzināju, ka izrādās mūsu tārgets, pēc kura čeko, ir 480. Nu labi, tas vēl būtu pieņemami. Tad sākās runas par to, ka taisās targetu palielināt līdz 530 vienībām stundā. Uz singliem nav iespējams to sasniegt.
Vēstulē iepazinos ar visiem tārgetiem un tie... ir vienkārši ... pī pī pī.... 620 vienības stundā - tad dabon tā saucamo sudraba bonusu (minimālais, kas jāsasniedz). Ja grib sasniegt maksimalo iespējamo - zelta - tad 657.
Tādu var sasniegt tikai tad, ja ir pa 200 vienādām vienībām ratos. Tas jāsasniedz ik dienu, jo vidējam nedēļā jābūt 657. Tas nozīmē tikai to, ka tārgeti netiks sasniegti, tatad ari bonuss samazināsies. Tas nozīmē to, ka būs lielāks stress, mazāka alga, sūdīgāka veselība utt utjp.

Vienīgos smieklus, lasot vēstuli, izraisīja rindkopa, kur teikts, ka jebkurā gadījumā drošība ir pašā pirmajā vietā un tai seko kvalitāte. Blah blah blah. Sekojot targetiem nedrīkst pārkāpt drošības normas un neievērot kvalitāti. Ne tas bija līdz šim, kur nu vel tagad...
Viņi var aizmirst par drošību, par kvalitāti un arī par godīgumu no darbinieku puses. Tiks čiepti rati ar labāko stafu utt.

Jāsaņemas un pēc quiza jānosprauž sev - nekadus tusiņus - bet meklēt darbu. Vienalga, kādā valstī, vēlams ne UK.

Un NEPIRKŠU NEKO no šī vergturu kantora. Un ieteikšu tāpat rīkoties arī citiem. Ebajā arī visu var dabūt. Tās pašas kompānijas, kas tirgo Amazonē, tirgo arī ebajā tos pašus produktus.

Bet, jāsaka, ka viņiem ir izdevīgi, ka vecie kadri aizies no darba, jo jaunie, kas nāks, visticamāk nebūs pazistami ar agrakajiem darba apstākliem un targetiem, kas vēl bija izturami, līdz ar to tik rukās galvas nepaceluši un pieņems, ka tā tam jābūt. Uz šīm stīgām šie arī spēlē. Bet praktiski visi inboundā, ar ko esmu runājusies, grib prom, pat tie, kas strādā kopš šīs konkrētās noliktavas izveides.

Ka jau daudziem zinams (pat LV web saita bija raksts), ka Amazone (un ari Starbucks) nemaksā nodokļus valstij (vismaz UK). Fiona zināja teikt (viņas bf pīķa laikā strādāja iekš HR tur), ka viņi arī nemaksās, bet algos dārgus juristus, lai izdomātu, kā apiet to maksāšanu. Izmaksas, kā redzams, sedz uz vienkāršo darbinieku rēķina - nogriež visu, ko var un ko nevar.

Visādi citādi diena bija laba, jo biju sortēšanā.