Magnesia

Šodien bija viena feina dieniņa. Sualīte spīd, kaut agri no rīta ar vēss bija. Bet pa dien ukarsti palika. Visai ražena diena svētdienas tirgū, dabūju šo to radubērnam, šo to mammucim, šo to sev, t.sk., neoprēna kurpes (daivingam paredzētas). Vēlāk vēl paguvu aizmīties uz Farsetu jeb Crown lake park. Smuki tur, klusi samērā, varētu pat patelšot pa kluso. :) Pazaudēju  lādējamo kameras bateriju. Sūdīgi man. Zinu, kurā brīdī un kur. Ja atradīšu to vietu otrreiz, varbūt atradīšu arī bateriju. Būs vēl 1 izbrauciens.

Vajag nodzīvot 10 mēnešus vienā pilsētā, lai šodien pamanītu, ka centrā pie viena koka ir šiltīte ar tekstu ~ Mērs tāds un tāds iestādīja šo koku pedestrianizācijas nolūkos 1983. gadā Tātad nākamgad jāsvin apaļa jubileja kokucim. :) Tas nekas, ka es savējās nesvinu.

Piektdien man būs beidzot induction Amazonē. Varēšu nēsāt caurlaidi zilā krāsā. :D Redzēs, vai kaut kas cits arī mainīsies.

Bet vispār secināju, ka tārgetu aprēķinos tiek iekļauti arī pusdienu pārtraukumi (kopā 30 min), kas tārgetu var samazināt pat par 30% vai pat vairāk. Tā man bija 100 % un pēkšņi viņi pārtapa ne no šā, ne no tā par 92%.

Ažiotāžas par un ap siltināšanu. Vienu vakaru! tā ap pus8 ieradās 3 babaji - 2 vīrieši un sieviete. 3gadīgais Nils neko ļaunu nedomādams atvēra durvis un šie arī nekautrīgi iespērās iekšā, pagāja diezgan aktīvi Antrai garām, tad apmetās, tā it kā starp citu novicināja apliecību - ka esot no kounsila un it kā pē'tija boileri, sakot, ka esot vecs (īstenībā visai normāls). A Antra angliski īpaši nesaprot, kur nu vēl runā - apjukusi. Nebija mājās ne Uģis, nedz es. Pēc tam prasījās lūku apskatīt un gribēja arī vērt vaļā, bet Antra neļāva - pirms pāris ned tur viss tika nopakots un nekas netiks vērts vaļā. Tad šie tik aizgāja.

...Salīdzinājumam. Īpatnēji, bet nākamajā dienā atkal svešs cilvēks klauvē pie durvīm un šoreiz sieviete - saka, ka no kounsila, parāda apliecību un tikai pēc tam ienāca iekšā. Uzdeva jautājumus par iedzīvotājiem, par apmierinātību, t.sk, ar drošību uz ielas utml, aizpildīja anketu un pastāstīja, kas un kā un par iepriekšējās dienas viesiem, ka pastāv iespēja, ka vakarā var nākt, bet vispār jābūt uzmanīgiem.

...intrigai. Klīst baumas, ka netālu esošajā ielā 10 mājas esot aptīrītas. Pie tam viņi novēro iepriekš potenciālos upurus un apmeklē laikā, kad neviena nav mājās. Mums gan it kā visu laiku ir kāds mājās.

...Pārdomas. Varbūt papildus drošībai datoru litk čemodānā aiz atslēgas. Nu  to jau arī var atvērt, bet dators uz gultas ir daudz vieglāks ķēriens par smagu čemodānu skapī.

vai kāds ir cibā manījis iespēju ielikt katrā postā (automātiski) kādu tekstu vai ko? Nu tā, kā forumos paraksts.

gaidu iespēju, kad varēs radiatoru atgaisot, jo manējais vienīgais nesilda, bet māja ta ir jau auksta. Te ir sākusies ziemas sezona.

Vispār saskatīju līdzības istabā ar savu istabu LV - abas ir koridora galā, otrā stāvā, abas atrodas virs ēdamistabas, ar logu/iem uz austrumiem un uz pagalmu, abām 3 sienas ir ārējās, abas asociējas ar vēsumu. Brrr. Abas ir dizainiski tādās rudenīgās krāsās.
Tas tā...

Bet nu... patiesībā LV māja bija aukstāka septembrī, jo vispār vēl netika kurināta. Varbūt tā minimālā radiatora apakšas sildīšana kaut ko tomēr dod? Jo ārā te šķiet aukstāks kā LV. Protams.

Forši bija atgriezties, interesanti lidojot ielidot no dienas naktī un to burtiski arī redzēt. Kā ar strīpu varēja novilkt.

Bildes šeit vai te kopumā pamaz, bet, kur gan top parasti vairums bilžu? Atpūšoties. Bet atpūsties man nesanāca daudz. Vispār nejutos kā atvaļinājumā - skraidīju turp un šurp pa darīšanām un, jā, arī pa ārstiem. Nepatīk man poliklīnikas, bet vajadzēja iziet visus dakterus. Īstenībā ne visus vajadzīgos, bet steidzamākos. Un bija arī tā vērts.
Tā visa rezultātā man bija tik daudz zāļu un uztura bagātinātāju jāved uz Uk, cik visā mūžā, šķiet, kopā esmu apēdusi. Bet nu labi. Ko vajag - to vajag. Jātiek ar to vienreiz skaidrībā un miers.

Pa starpai paguvu arī aiziet uz teātri. Finita la Comedia. Bijām domājuši, ka būs nopietna, bet beigās - līdz asarām nosmējušies. :D

Patīkami bija redzēt, kā stallis ir mainījies, cik daudz jauna, jaunu zirgu, jauna aprīkojuma utt. Pastāvīgi mainās. Aizvedu arī atrasto pātadziņu un tirgū dabūto ķiveri. Anglijā lielajā Tesco var dabūt jāšanas inventāru. Nu tāpāt kā mūsu hipermārketos futbola utml inventāru. Bet, kad biju, tad pa lielam bija izpirkts, nesanāca.
Vienā dienā, kad tur biju, izjāju ar Arabesku. :0 Forša meitene, bet slinka palikusi. :) Secināju, ka šobrīd zirgā jūtos drošāk nekā pirms gada. :D kaut gan neesmu sēdējusi kopš pērnā.
Otrajā dienā bija jautrāk. Uzkāpu pirmo reizi mugurā viena instruktora zirgam - Pūpolam. Laika (jāšanas) gaitā sapratu, ka viņš klausa vārdiskām komandām, ne ķermeniskām. Izņemot uz pagriezieniem - tur pēc noskaņojuma esot, kā teica otra instruktore. :D
Soļi, rikši - viss ok. Izdomāju palēkšot, paskatīties, kā jūtos, kā lēkšot ar Pūpoliņu un  te bija jautrāk. Nezināju, ka viņam ļoti patīkot lēkšot. Nevarēju apstādināt, nedz ar vārdu komandām, nedz ķermeniskām, nedz skaļākā balsī, nedz pieklusinātākā. :D Nu labi - ļāvos lēkšoties. Bet viņš allaž aizlēkšo līdz vietai, kur pārējie (zirgi + cilvēki) tusē un tur apstājas. :)

Sanāca nočakarēties ar pases dabūšanu. Kur tik daudzi cilvēki grib pases mainīt? Vienlaicīgi! Labi, ka vismaz šoreiz uz 10 gadiem. Divas dienas nočakarēju. Bet dabūju, Un tad paņēmu arī ID karti (jo, ja nu savajagas, tad otrreiz negribēsies šitā ņemties). A pie  reizes maksāja tikpat, cik maksātu pasūtīt atsevišķi "lēnajā" izpildījumā.

Forši bija satikt visus cilvēkus, ko satiku. Ivčiku neizdevās. Pati biju noskrējusies un viņš arī parasti visur riņķī.

Ar Arni, viņa puiku braucām uz rodeļiem Rāmkalnos. Paņēmu līdzi arī Ričas Ančuku. Ančuks bija tādā starā un bez bailēm uz maksimumu brauca lejā. Smaids līdz ausīm, mati plīvo. Liku, lai viņa 2 braucienus izbrauc kopā ar mani, izdarot visu, kā vajag bez manas teikšanas un tad varēs nobraukt viena pati. Izdarīja un 9. braucienu brauca patstāvīgi. :) Tomēr pēdējo gribēja braukt kopā ar mani. Tomēr āķis lūpā. :)
Batuts un gumijas? Nu, protams, ka par to bērns arī starā. :))

Pēdējā svētdienā uzrīkojās tusiņš ar Palātu. Pie reizes jūrā viļņi sāka parādīties. Gan komplektā ar lielu pretvēju, bet tas nekas, kaut kā varēja tikt iekšā. Plaukstas locītava arī ar laiku pārstāja stresot, celi gan piecietu. Vienīgi slīpo viļņu pēc vilka uz vienu pusi. Žēl, ka visi nevarēja ierasties, bet bija forši satikt tos jaukos cilvēkus, kas bija, arī pēcāk afterpārtijā izpļāpāties. Bija forši iekāpt savā Vētrasputnā. Izrādās, ka amerikāņu slengā Thunderbird nozīmē "lieliski!" Tā vismaz Tildes tulkotājs tulko.

Šoreiz tik daudz, ko gribēju [un ko vajadzēja] atvest no LV, ka čemodānu biju piekrāmējusi tā, ka bija stresaini, vai tiks cauri visām kontrolēm.... Tālu vairs ne 10 kg un soma arī piepūsta, bet tad jau manīs.
Sieviete pirms manis uzlika savu somu uz svariem, bet nešķita, ka darbiniece tai pievērsa uzmanību. Man neprasīju - es neliku. phew, vienai kontrolei garām. Pie metāla detektora prasīja man izvilkt ārā šķidrumus, bet es savu vienīgo škidurma pudelīti biju tā iebāzusi, ka nevarēju atrast, ļāva iet tālāk tāpat. Kaut kas manī nopīsktēja (un vēl saka, ka man dzelzs trūkstot) un sieviete mani apčamdīja no augšas līdz apakšai.
Tiktāl arī ok. Bet šoreiz pirms iekāpšanas lidmašīnā viens džeks tomēr kontrolēja un manu piepūsto čemodānu lika iebāzt kastē. Nu, protams, nelīda, kontroliere teica, ka jāiet iekšā viegli. Izņēmu biezo grāmatu ārā, iebāzu aiz jakas (kabatas jau pilnas ar brūklenēm), iebāzu, ar grūtībām izvilku un ļāva man iet tālāk. :D
Viss, cauri. Esmu lidmašīnā.
Bet šoreiz bija grūti aizbraukt. :(
Nebiju vienīgā, kolēģis darbā teica to pašu.

Eh, līdz nākamai tikšnaās reizei. :*