Piemēram. Es nevaru vairs izturēt kā man krīt uz nerviem tie idioti, kas ņirgājas par veģetāriešiem,vegāniem etc. Nu jau tik tālu, ka veģetārietis vai eko dzīves veida atbalstītājs ir lamuvārds. Un tā trulā, it kā asprātīgā "es esmu baigais vecis, darīšu prikola pēc visu pretēji" bezgalīgā kladzināšana par to cik forša ir gaļa, re kā es riju kaudzēm gaļu, gaļa ir visas dzīves pamats blablabla...tas vienkārši ir stulbi un katinoši. Diemžēl tik daudz smadzenes nav, lai sajēgtu, ka pats dzīvo dubultmorālē, publiski demonstrējot baigo gaļas kultu, bet nespēj ne patiesi iedziļināties tēmā, kāpēc veģetārieši, piemēram, izlemj tādi būt (jā, izrādās "zvēriņi ir mīļi, viņiem sāp" nav vienīgais iemesls, you fools!), un neticu arī, ka pats spētu aiziet un nožmiegt to zvēru, ja tas viņam jau nebūtu sapakots piegādāts lielveikala plauktā. Tas ir tik vārgulīgi un tik zems līmenis - būt varonim lielveikalā.
Un vēl - kāpēc jāņirgājās par citādi domājošiem vai tiem, kuri NEnorobežojas no savām bailēm par to, ka vienu dienu viss nosvils dēļ cilvēku alkatības un izvēlas dzīvot ar atbildību pret savu apkārtējo vidi? Visi zina, ka mēs dzīvojam ļoti ērtu, izšķērīdgu dzīves veidu, nerēķinoties ar sekām ilgtermiņā, tērējot resursus pāri limitam; katram tikai savs veids, kā ar šo domu sadzīvot, bet kaitina tas sabiedrības bērnišķīgums un ignorance. Tā ir nenobriedušas psihes reakcija, neadekvāts problēmas risināšanas paņēmiens - "izlikšos, ka problēma nav un tā pazudīs".