houmelouns

Ūdens ir stulbs. Dažreiz smilšaini melns vai brūns ir karstais, bet dažreiz aukstais ūdens. Reizēm, mazgājoties dušā, duša paliek smilšaini melna, ka sāku šaubīties, vai datora vietā mans darba instruments ikdienā tomēr nav lāpsta vai 6.izmēra atslēga. Reizēm izmazgātās drēbes ir tīras, reizēm smilšainas un pelēkas. Īpaši aizmigušos un neveiklos rītos pat tēja ir smilšaini melna. Vai brūna. Pods atgādina melnu purva akaci. Nu neko. Ūdens ir stulbs.

K.ūdens būšot 3 dienu laikā.

Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens.
Stulbums. Tikpat stulbi.

Šodienas pastaiga: Matīsa iela - Valdemāra ielas Rimi - Mežaparks. Tūkstošiem ziemas cepuru un lencīškrekliņu Mežaparka taciņās, rindās pie Zoo. Ar maziem ritenīšiem, lieliem ritenīšiem, skritulīšiem. Klusi un mierīgi iejūkot pūlī, varēju raudzēt un pilnveidot savu naidu pret velobraucējiem.
Izskatās, ka mājās skaidrais ūdens ir atgriezies.

Ir bijis, ka reizēm pa krānu tek drusku brūnāks vai drusku pelēkāks ūdens. Gadās. Vakar veļasmašīna mazgāja drēbes. Ar pelēkajām, melnajām un zilajām viss kārtībā vai vismaz vizuālu izmaiņu nav, turpretim mana mīļākā baltā blūze, mīļākais baltais krekliņš, bērna mīļākās baltās basketbola zeķes un vispār viss, kas reiz bija balts, ir brūni pelēks. Rokas nolaidās, bimbis atnāca. Par to, ka nevar izmazgāt, pat to, ka šodien nav ūdens, jo ūdeni remontē, par to, ka diez vai pelēkās drēbes atkal būs baltas, par to, ka ūdeni nevar iesūdzēt tiesā, par to, ka (droši vien) jau nedēļām dzeram, ēdam un mazgājamies reizēm pelēki brūnajā ūdenī.
Bet kaimiņiem atkal pikniks pagalmā bija.

Biežāk par biežu veikalos pārcilāju, izpētu un nolieku vietā garšvielu sēklu paciņas. Gribētos tādu garšvielu dārzu uz palodzes izaudzēt, lai smaržo, bet rokas tik nezaļas, nezaļas.

Visi puķu veikali, kas pa ceļam, bija puiku rindiņu pilni. Citi puikas nāca un gāja pa ielu papīrā ietītas puķes vilkdami līdzi kā vecvāveru astes. Nebija mīļi.

Man mīļums bija vakar, kad pēc astoņiem ienācu mājās un bērns teica: gribi, es tev uztaisīšu vakariņas. Pirms tam bērns jau bija uztaisījis vakariņas arī tētveidīgajam puisim.

Mums mājās ir stulba un aizmāršīga Zobu Feja. Vislaik aizmirst atnest naudu par zobiem, bērns guļ ar zobiem zem spilvena. Cerams, ka šodien aiznesīs un atnesīs.

Ja sestdienas priekšpusdienā augšējie kaimiņi lutina ar asfalta urbim raksturīgām skaņām, tad saulaina un asfalta urbim raksturīgām skaņām piepildīta svētdiena gaidāma.

Viens puisis basketbolā un kino, otrs puisis barcampā, cepu cepeti un vēroju rauga mīklu.

Vermuts+laims+citrons+ledus. Skatos, mēnešu pāris paskrējis nemanot.

It kā cilvēku māja, bet kaimiņi zirgi. Ja zirgs, tad zirgs, galvenais, nekļūt atkarīgiem no zirgskaņām.

P.S. varbūt tas ir VV ar zirgiem?

Manam gultas datoram beidzot ir garumzīmes.

Šodien man būs pārsteigums. Tāds, kā man patīk, tāds, kā es gribu.

Gribu mājās.

Simpsoni, kafija, brokastis, trauku mazgāšana, 20 km, duša, zupa vārās un drēbes mazgājas

Esmu sākusi gaidīt piektdienas. Piektdienas depresiju ir nomainījis piektdienas prieks. Prieks par brīvdienām, prieks par atvaļinājumiem. Prieks nedzert. Prieks brīvdienās darīt neko. Piektdienas prieks.

Kā bērns šorīt mīļi teica, es izskatos pēc maza gabaliņa no liela briesmoņa. Aukstumpumpas ir iekarojušas visu teritoriju starp degunu un muti, kā arī lielu daļu augšlūpas, kas nedaudz apgrūtina elpošanu, ēšanu, runāšanu, smaidīšanu (nevarētu gan teikt, ka, atnākot šeit, man ļoti vai smaidīt gribētos). Un daudz ko citu, jā. Jauki noslimotas brīvdienas. Īpaši sestdienas naktī, kad pamodos no bērna raudāšanas, jo sāpēja auss. Kamēr gaidījām zāļu iedarbošanos, uzmanības novēršanai veselu stundu 3jos naktī spēlējām Hiacintes un Līzbetes tējas dzeršanu. Toties vakar bērns teica: mammu, tu mani ļoti lutini. Biju diezgan pārsteigta, jo kādu gabaliņu atpakaļ bērns uzdeva jautājumu: kāpēc tu mani nelutini kā ome - ome vienmēr atnes zeķītes, krekliņu, atļauj ēst pie televizora un pienes sulu gultā.

efix  saka, ka mēs ar bērnu abi esot vienādi - daudz izrunājamies, apņirdzam un tipa jokojam.

Savukārt xanax  šonedēļ ir ticis līdz savai visai apaļai jubilejai (atgādina klinģeri), lai arī uz ra-rosolu laikam nav lielas cerības.

Man ir tāda gulta, kas pati rītos saklājas. Man ir tādi trauki, kas paši nomazgājas, kad netīri. Vienmēr.
Un arī miskaste pati iznesas ārā.

gribas padzīvot gultā

Otrās pastaigas laikā, iedzerot Narvesen pārsaldo karsto šokolādi, traki sagribējās bučoties.

Kad mēs ar bērnu paliekam vieni mājās, tad aizmirstam iznest miskasti. Vienmēr. Miskastes mašīna brauc 2x dienā neinteresantos laikos, varbūt mēs varētu mēģināt klīst pa Rīgas ielām miskastes mašīnas medībās.
Kad mēs ar bērnu paliekam vieni mājās, tad man negribas naktis, bet gan pēc vakara uzreiz rītu. Ar rīta balti saldo kafiju, brokastu maizītēm un kādu no drusku garajām pastaigām ar smiekliem un skriešanu.

Lai cik ļoti centies tik vaļā no radījumiem, kas zog un traucē prieku, vienmēr atradīsies kāds mūdzis, kas ielīdis atpakaļ pat pēc vairākkārtējas ravēšanas. Kuru nāksies pieņemt kā piedevu labajam. Kā mazsālītu lasi ar ādu. Šobrīd lasis ir īpaši daudzādains.

Jā, un, protams, mani lēnām sāk tracināt dāvanas, kartiņas, dziesmeklītes. It īpaši dāvanas un kartiņas. Tracināt un biedēt. Man patīk egles, sveces un smaidi. Un smaržas. Kad nesmaržo pēc liekulības.
Runājot par liekulību, šodien īpaši saudzīgajā režīmā ar īpaši saudzīgo veļas pulveri un vismīkstīgāko mīkstinātāju izmazgāju un izžāvēju savu liekules kažociņu, izlocīju no apsudrabotām salvetēm vairākus desmitus lielos liekules smaidus ar īpaši mirdzošo skatienu, vairākus desmitus klusākus un skaļākus liekulīgos paldies un cik-skaisti, kā arī katram gadījumam dažus jums-tāpat. Ar sajūtu, ka ne tikai noderēs, bet gan būs extremely vajadzīgs.

Bērnam šodien baskatbola spēle. Jāizmazgā mati, jo taukainmatu līdzjutējas noteikti zālē netiek ielaistas.
Gribēju noskatīties Glābējcepumu par jūras veltēm, bet absolūti neizskaidrojama veidā tieši tajā pusstundā aizmigu pie ieslēgta televizora.

Tātad šodien - Izfantazēt rīsu recepti, izmazgāt matus, uzkrāsot acis, uztaisīt izfantazēto recepti uzvilkt balto džemperi un džinsas, aizbraukt noskatīties basketbola spēles, aizbraukt pie mammas, paēst pie mammas, atbraukt no mammas. Sākt plānot nākošās NATO brīvdienas, kurās noteikti jāparedz zābaku iegāde, melnas samta jaciņas iegāde, bērna izvešana pastaigās, efix pavadīšana uz Vāciju, vēl viena matu mazgāšana.

Pagalma miskastes kaķi ceļ bomžu mājiņas no kartona kastēm ar uzrakstu Rimi

Un jā, taisnība, bez tā ūdens un TV es jūtos kā centra alu cilvēks.
Ja pazudīs elektrība, domāšu, ka sācies karš, jo tās tranšejas pagalmā.

(Un beidziet taču zaudēt cieņu un zagt manu prieku lasīt)

Jau piekto nedēļu TV kabelis ir rādītnegribīgs. Jau piecas nedēļas mēs neskatāmies TV.

Neticami, ka kādreiz ir bijis Siltais Ūdens.
Un nebijušas tranšejas pagalmā.

Es vairs nedzīvoju darbā un ar darbu.
Esmu iegrimusi "ō kādu gultu pirkt ō kāds skapītis ō varbūt aiziet nopirkt gultas pārklāju ō varbūt nopirkt aizkarus ō kādu kleitu vilkt uz kāzām", darbs palicis citā vietā un, iespējams, laikā.
Varbūt es savu jau esmu izstrādājusi?

Nez kādus matus labāk sataisīt uz kāzām?

Tik grūti bez Siltā Ūdens.

Nozagts siltais ūdens.
Ārā histēriski mežonīgs lietus.

Kaut kāda pieaugušo dzīve uzbrukusi pēkšņi.
Arī depresija, arī apātija.
Nākošnedēļ viennedēļas atvaļinājums.

Kaltenes jūrmala ir skaista.

Šodien kā kārtīgā atpūtas dienā paanalizēju pagalmā dažādos līmeņos izkārto kaimiņu veļu. Redz, mazpilsētā tu sveicinies ar cilvēkiem, zini, kādi viņiem mati vai bērni, un nedoddies Ināra redzēs, ka Lonija ir izkarinājusi drusku pabalējušus brūnus stringus ar leoparda rakstu, a Rīgas centrā esi pazīstams ar kaimiņu leopardīgajiem stringiem un balto blūzi. Pāris apģērba gabaliem nespēju noteikt pielietošanas funkcijas. Smieklīgi tie kaimiņi, kad iedarbina čīkstošos ritentiņus un velk mājās leopardstringus un balto blūzi.
Drusku tālākā mājā kaimiņi pamanījušies pa vēdlodziņu izkarināt 3 dažādu krāsu un izmēru palagus. Kā tai pasakā par sērdienīti, kas caur govs nāsi dziju šķeterēja.
Vēl drusku tālāk ir veco tantu nenosakāmas krāsas palagi un tikpat nenosakāmas krāsas, izcelsmes un pielietojuma spilvendrānlieluma lupatas. Un halāti vai priekšauti.
Mēs katru dienu saskatamies ar pretējiem kaimiņiem, bet tā īsti nesasveicinamies un nesamājamies. Nu labi - izliekamies it kā tur nekā nebūtu. Esmu sākusi plānot iepazīšanos ar kaimiņiem.

Besī tie pagalma kaķu un baložu barotāji.

Un vēl es padomāju par seksu nesen dzirdētu no_dzīves_stāstu iespaidā.

Vakar nopirkām gultu 1800x2000, kaut kā pārvarēju savu lielummāniju un neiekliedzos: nē, 2000x2000 vajag. Tomēr nespēju sevi apturēt, kad kopā ar gultu ievilkām arī skapi_skapīti un galdu_galdiņu.
Nu jā - un datorgaldu_datoriņgaldiņu.
Kaut kādos veselīgā saprāta uzplūdos izauga doma, ka gultas matracis nav tā lieta, uz ko jātaupa, jo "mēs taču nepērkam gultu 4 dienām" vai "man taču tā spranda sāp", tā nu matracis uzpūtās uz +100 Ls. Vai varbūt man pārdevējs patika.
Kā pēdējais un grūtākais  pērkamais palicis ēdamgalds.

Šodien atvaļinājuma pēdējā diena (no comment).
Saķemmēšos un iešu pamedīt kleitu.

P.S.
nāc skaipā xanax

Mums ir ŽALŪZIJAS. Pēc četru mēnešu dzīvošanas ar modernajām žalūzijām (ar_skoču_pielīmētām_plēvēm) īstās žalūzijas ir svētki.

Vēl tikai nomainīt pāris galdus un pielikt pāris plauktus:)

Aizslēdzu ārdurvis. Abas atslēgas. Un pēc tam paraustu durvis.
Nezkāda būtu sajūta, ja tās durvis pēc 2x + 4x atslēgu pagriešanas atvērtos.