Atdodiet, lūdzu, karsto ūdeni.

Ūdens ir stulbs. Dažreiz smilšaini melns vai brūns ir karstais, bet dažreiz aukstais ūdens. Reizēm, mazgājoties dušā, duša paliek smilšaini melna, ka sāku šaubīties, vai datora vietā mans darba instruments ikdienā tomēr nav lāpsta vai 6.izmēra atslēga. Reizēm izmazgātās drēbes ir tīras, reizēm smilšainas un pelēkas. Īpaši aizmigušos un neveiklos rītos pat tēja ir smilšaini melna. Vai brūna. Pods atgādina melnu purva akaci. Nu neko. Ūdens ir stulbs.

K.ūdens būšot 3 dienu laikā.

Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens. Nav siltā ūdens.
Stulbums. Tikpat stulbi.

Ir bijis, ka reizēm pa krānu tek drusku brūnāks vai drusku pelēkāks ūdens. Gadās. Vakar veļasmašīna mazgāja drēbes. Ar pelēkajām, melnajām un zilajām viss kārtībā vai vismaz vizuālu izmaiņu nav, turpretim mana mīļākā baltā blūze, mīļākais baltais krekliņš, bērna mīļākās baltās basketbola zeķes un vispār viss, kas reiz bija balts, ir brūni pelēks. Rokas nolaidās, bimbis atnāca. Par to, ka nevar izmazgāt, pat to, ka šodien nav ūdens, jo ūdeni remontē, par to, ka diez vai pelēkās drēbes atkal būs baltas, par to, ka ūdeni nevar iesūdzēt tiesā, par to, ka (droši vien) jau nedēļām dzeram, ēdam un mazgājamies reizēm pelēki brūnajā ūdenī.
Bet kaimiņiem atkal pikniks pagalmā bija.