Lord Andrey de Initio ([info]lord_andrey) rakstīja,
@ 2002-12-30 22:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Finito Lordi!
savā laikā mūsu senči teica, ka kā sagaidīsi jauno gadu, tā to arī pavadīsi... dīvaini ir vienīgi tas, ka mūsu senčiem nebija kalendāra, kādu to pazīstam mēs... bet tas nav tik būtiski.... tie bija citi senči... mani arvien vairāk un vairāk interesē, kā Jauno āža gadu sagaidīšu es... interesanti, ja Jaunā gada naktī nošauties, tad es šaušos arī visu atlikušo gadu? pašalaik es jūtos kā augs... vienkārši dārzenis... kad cilvēks aprij tādu daudzumu trankvilizatoru, viņš kļūst par dārzeni... smadzenes kļūst par tādu želejveidīgu masu, kuru nekas nespēj satricināt... precīzāk, satricināt jau var, bet jēgas no tā tik un tā nekādas... a Viņa teica "es jau sen pasūtīju X, tagad viņš ir mans investīciju avots"... a es to nezināju, un no kurienes man zināt, ja man par to nekas nav teikts... interesanti, kādas gan emocijas cilvēkam rodas redzot mīļoto bijušā kompānijā, ņemot vērā, ka Viņas istabā joprojām pie sienām karājas šī jaukā cilvēka fotogrāfijas... viena no tām ir pat ļoti skaista un meistarīga, gribētu tādu sev.... :) a Viņa pateica "nevaru noticēt, kāda muļķe es biju, kā es varēju domāt, ka Tu man uzticies"... bet Viņa taču pati man iemācīja neuzticēties nevienam... un mani viņa sauc par "neko" un sevi par "neko"... ja to iztulkot angļu valodā sanāk ļoti loģiska vārdu spēle... a es, idiots, to nezināju... "tu taču zini, ka ar mani ir tā, ka nekad nekas nav tā kā tas izskatās" Viņa teica... tātad arī mūsu mīlestība bija tikai spēle vai aprēķins? tas priecē... "kāds tu tomēr esi kretīns, nav nekādas jēgas tev neko" teica Viņa un pielēca un ātri apģērbusies aizskrēja projām... un tad viņa uz manu īsziņu atbildēja "anulē".... ko anulēt? es viņai pajautāju..... bet kāda tam jēga... pašnāvība? nezinu... negribas, bet vajag.... padomāšu par to... tad jau redzēs.... un jā, šodien pat savā lapā atjaunošu linku uz rakstiņu par pašnāvību....


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Frustrācija atkal ir psiholoģisks termins
[info]lord_andrey
2002-12-31 03:35 (saite)
es neapgalvoju, frustrācija ir labi vai slikti... tas nav tik vienkārši... ja cilvēks izdara slepkavību frustrācijas stāvoklī, tas ir vainu mīkstinošs apstāklis un ir bijuši daudzi gadījumi, kad lieta tiek izbeigta tikai tāpēc, ka psiholoģiskās ekspertīzes rezultātā tiek noteikts, ka apsūdzētais bijis frustrācijas stāvoklī... es vienkārši ar to gribēju teikt, ka frustrācija ir tāda parādība, kad cilvēks neapzinās, ko viņš dara... labs piemērs, kā var novērot frustrāciju ir novest sievieti līdz baltkvēlei un pēdējā brīdī viņai atteikt... efekts parasti ir ievērības cienīgs... respektīvi, ja suicidālu cilvēku izvest no frustrācijas stadijas, viņš 99 gadījumos no 100 par pašnāvību pat baidās domāt... tā bija tā doma par frustrācijas ļaunumu....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Frustrācija atkal ir psiholoģisks termins
[info]suic
2002-12-31 03:45 (saite)
Es zinu par šo stāvokli un pats līdz tādam mēdzu aizmeditēties. Bet tik un tā, lai kā arī nebūtu - šis iebildums skan veselā saprāta līmenī, ne vairāk.

Patīk, nepatīk, baidās, nebaidās, saprot, nesaprot, likumdošanā paredzēts, likumdošanā neparedzēts, tas viss ir tikai tā - garām mērķim, atrunas.

No vienas puses situāciju kaut kā aprakstīt, protams, vajag, bet no otras puses, kad jau runa vairs nav par to kādā stāvoklī tas izdarīts, bet gan - kā to vērtēt, tad nevar teikt, ka rezultāts ir slikts, jo cilvēks tajā brīdī nav sapratis nekā. Jo cilvēks arī īsti nesaprotot var izdarīt lietas pareizi.

Un vēl - kāpēc banalizēt situāciju, paziņojot, ka parasti pašnāvība tiek izdarīta neapzinoties, tādējādi vēl akcentējot šos gadījumus ar visai statistiskām metodēm un piedāvājot gandrīz vai neapskatīt citus. Jā, tas, protams, ir implicīti un zemteksts, bet tieši tā tas strādā argumentācijā.

Es tieši otrādi, pieļauju, ka īstie meklējumi ir vērsti uz kaut vienu pamatotu pašnāvības gadījumu skaidrā prātā un panāktajiem rezultātiem un motivāciju, lai salīdzinot šo vienu ar citiem, varētu nonākt pie jautājuma: vai izejot no zināmas vērtību sistēmas būtu jābaidās vai nē no nāves vispār un pašnāvības kā līdzekļa?

Mans viedoklis ir tāds, ka cilvēki neapzinās cik ļoti patiesībā pašnāvība sakrīt ar viņu mērķiem. Un neapzinās tādēļ, ka nav raduši domāt šādās kategorijās un balansēt virs naža asmens.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?