Finito Lordi!
savā laikā mūsu senči teica, ka kā sagaidīsi jauno gadu, tā to arī pavadīsi... dīvaini ir vienīgi tas, ka mūsu senčiem nebija kalendāra, kādu to pazīstam mēs... bet tas nav tik būtiski.... tie bija citi senči... mani arvien vairāk un vairāk interesē, kā Jauno āža gadu sagaidīšu es... interesanti, ja Jaunā gada naktī nošauties, tad es šaušos arī visu atlikušo gadu? pašalaik es jūtos kā augs... vienkārši dārzenis... kad cilvēks aprij tādu daudzumu trankvilizatoru, viņš kļūst par dārzeni... smadzenes kļūst par tādu želejveidīgu masu, kuru nekas nespēj satricināt... precīzāk, satricināt jau var, bet jēgas no tā tik un tā nekādas... a Viņa teica "es jau sen pasūtīju X, tagad viņš ir mans investīciju avots"... a es to nezināju, un no kurienes man zināt, ja man par to nekas nav teikts... interesanti, kādas gan emocijas cilvēkam rodas redzot mīļoto bijušā kompānijā, ņemot vērā, ka Viņas istabā joprojām pie sienām karājas šī jaukā cilvēka fotogrāfijas... viena no tām ir pat ļoti skaista un meistarīga, gribētu tādu sev.... :) a Viņa pateica "nevaru noticēt, kāda muļķe es biju, kā es varēju domāt, ka Tu man uzticies"... bet Viņa taču pati man iemācīja neuzticēties nevienam... un mani viņa sauc par "neko" un sevi par "neko"... ja to iztulkot angļu valodā sanāk ļoti loģiska vārdu spēle... a es, idiots, to nezināju... "tu taču zini, ka ar mani ir tā, ka nekad nekas nav tā kā tas izskatās" Viņa teica... tātad arī mūsu mīlestība bija tikai spēle vai aprēķins? tas priecē... "kāds tu tomēr esi kretīns, nav nekādas jēgas tev neko" teica Viņa un pielēca un ātri apģērbusies aizskrēja projām... un tad viņa uz manu īsziņu atbildēja "anulē".... ko anulēt? es viņai pajautāju..... bet kāda tam jēga... pašnāvība? nezinu... negribas, bet vajag.... padomāšu par to... tad jau redzēs.... un jā, šodien pat savā lapā atjaunošu linku uz rakstiņu par pašnāvību....