| par to, ka Liptons pat Amerikā ir liptons | |||
| 11:40pm 02/12/2018 | |||
|
izrādās, ka Liptons pat Amerikā ir tējas zemās kvalitātes standarta zīme... it kā jau garšo nedaudz labāk par tām saslaukām, ko Latvijā zem šī brenda tirgo, bet tik un tā visai nebaudāms... un visi, kas dzer tēju saka 'lipton tea' domājot samazgas... mēs dažreiz atbildam, ka nav vēl Možumu garšojuši... bet vispār, vismaz austrumu krastā un dienvidos, tēja nav īpaši populāra un ir pietiekoši daudz vietu, kur tēju neservē vispār... |
|||
| Post | |||
| par small talkiem | |||
| 01:45am 02/12/2018 | |||
|
Ja man jautātu, kas ir lieta, kas man nepatīk amerikāņos visvairāk pirms kāda mēneša, es vēl neaizdomājoties atbildētu, ka viņu smalltalki. Tagad jau esmu pieradis un man jau ir gatavas atbildes. Bostona tiek uzskatīta par vienu no rupjākajām (rudest) pilsētām štatos. Bet ieejot veikalā, birojā, sporta zālē, autobusā tik un tā vienmēr saņem ‘howareyoutoday’ vai ‘howdoyoudo’ vienā vārdā. Kulminācija bija pārdevēja kādā apģērbu veikalā, kura nepaceļot acis no telefona flegmatiskā, teju mirstošā intonācijā sveicināja mūs ar ‘hooow aaare you todaaay?’. Regitai izdevās novaldīt smieklus līdz transakcijas beigām, es gan iespurdzos uzreiz. Mācoties psihologos man bija kursabiedrs, kurš bija dzīvojis un gājis skolā Īrijā. Vienmēr ļoti kaitināja viņa draudzīgā sasveicināšanās maniere ‘čaukāiet!’. Vienā vārdā, kuram nesagaidot atbildi sekoja sarunas turpinājums. Tad nu lūk, īriem ir ārkārtīgi tālu smalltalk ziņā līdz amerikāņiem. Turklāt, Īrijā cilvēki nāk klāt runāties tikai pavisam mazās pilsētās. Amerikā tas notiek jebkur [varbūt Manhetenas centrs varētu būt izņēmums, vismaz tur nesanāca pieredzēt]. Ja uz ielas būs tikai viens cilvēks, viņš ar 70% varbūtību sasveicināsies un ar 40% varbūtību uzsāks sarunu. Ja pārvietojamies uz dzīvojamiem rajoniem vai laukiem, šie procenti pieaug drastiski. Un tas ir ziemeļos, kur cilvēki pēc amerikāņu standartiem ir nedraudzīgi. [no piezīmēm] |
|||
| Post | |||
| par sportu Amerikā | |||
| 01:32am 02/12/2018 | |||
|
Red Sox ir Bostonas vietējā beisbola komanda un katram Bostonas patriotam ir jānēsā vismaz viens apģērba gabals ar simboliku. Iespēja piedalīties spēlē esot kaut kas salīdzināms ar Pelnrušķītes nonākšanu ballē. Nacionālos sporta veidus amerikāņi vispār uztver ļoti nopietni. Satiekas divas svešas, savā starpā nepazīstamas dāmas kaut kur Keipkoda pludmalē un klasiskais smalltalk pāriet: - Redzēji vakardienas spēli? - Nē, bija labi? - O, jā, tā bija absolūti lieliska spēle! [seko spēles apraksts man absolūti nesaprotamā valodā un ciparos] Runāju čatā ar klientu un man prasa, kur atrodos, pats viņš kaut kur otrā valsts galā. Kad uzzina, ka esmu no Bostonas seko "Go SOX!" un sāk runāt par iepriekšējo spēli. Tas ir neizturami! Brīdī, kad rakstu šīs rindas, braucu metro vagonā, kurš ir piesities pilns ar vietējās hokeja komandas līdzjutējiem - vairums komandas formās ar polsterētiem milzīgiem pleciem - pagriezties, nerunājot par izspraukšanos, visai nereāli. [no piezīmēm] |
|||
| Post | |||
| par Helovīnu | |||
| 01:17am 02/12/2018 | |||
|
izvilku piezīmju blociņu, tur ir vesela čupa ierakstu... Par Helovīnu (kaut kad oktobra vidū) Helovīna gaisotne parādās jau septembra sākumā. Oktobra sākumā ļoti daudzas mājas jau ir izrotātas ar ķirbjiem, plastmasas skeletiem, raganām, sauso rudens puķu kompozīcijām un tamlīdzīgi. Bai iedomāties, kas būs, akd helovīns pienāks. Jāatzīst, ka kad pienāca Helovīns, bija milzīga vilšanās. Nenotika vispār nekas. Bērni vecākiem pie rokas staigāja no mājas pie mājas un kļaņčīja saldumus, cilvēki sēdēja uz lieveņiem ar konfekšu riekšavām, ko piedāvāt garāmejošajiem bērniem. Tas arī viss. Jau ap septiņiem vakarā viss bija beidzies. Interesantāk bija Ņūorleānā trīs dienas pirms tam, kad Franču kvartālā reāli notika Helovīna orģija. Līdzīgas sajūtas bija aprīlī Spānijā, kad fantastiskajai Semana Santa (Svētajai nedēļai) sekoja visai garlaicīgas un klusas Lieldienas. |
|||
| Read 2 - Post | |||
| par kopošanos kino | |||
| 04:38pm 30/11/2018 | |||
| interesanti, ka kad cilvēki kino kopojas smejoties, tā ir pornogrāfija, kad raudot - festivālfilma.. | |||
| Read 2 - Post | |||
| par ideālu pilsētu | |||
| 12:32pm 30/11/2018 | |||
|
viens no ideālas pilsētas priekšnosacījums ir reljefs, pilsēta nevar būt plakana - nevar būt nekas skumjāks un garlaicīgāks par līdzenu pilsētu - pilsētā ir jābūt kalniem un lejām un līmeņu izmaiņām... ēkām ir jābūt celtām uz nogāzēm, uz tām ir jāved kāpnēm... ja atņem pārvietošanos uz augšu un uz leju, pilsēta kļūst nedzīva, zūd dinamika... protams, ka pilsētai arī jābūt uz ūdenstilpnes - Spānijas pilsētas, kurās no upes ir tikai betona kanāls, neskatoties uz visu savu skaistumu, ir nedaudz nedzīvas.. ūdens arī ienes dinamiku... upe ir pilsētas asinsrite... pat ja pilsēta ir pie jūras, tai tik un tā cauri ir jātek upei... jūra ir ļoti jauki, bet tā nav nepieciešamība - vairums cilvēku lielākās piejūras pilsētās, kuru ikdiena vai darbs nav saistīti ar jūru, vai mājas neatrodas tuvāk par kilometru no jūras, to redz pāris reizes gadā... |
|||
| Read 6 - Post | |||
| par apaviem | |||
| 12:11pm 30/11/2018 | |||
|
laukā ziema - sniegs un nedaudz dubļi, mēs atnākam uz Pateicības dienas vakariņām un priekšnamā noaujam apavus... protams, ka vairums viesu apavus nost nevelk... atnākot ciemiņi sākumā ienāk virtuvē, apsveicinās ar namatēvu un namamāti, ielej sev drinkus - kas vīnu, kas alu, un pievienojas kādam no bariņiem dažādās istabās... sveicinoties ar katru klāt vispārpieņemtajam smalltalkam nāk komentārs - 'kas es esmu mājas saimniekiem'... un nāk jauna tēma sarunām - kā iepazināties ar saimniekiem, smieklīgi atgadījumi, kas ir bijuši ar saimniekiem, un tā joprojām.. tad nu mūsu istabā, kur sēžam mēs ar Regitu, Regitas kolēģis - krievs un baltais MIT profesors, ienāk meksarikānis - uzņēmējs un pirmais jautājums - 'kas notiek? kāpēc jūs visi bez apaviem?' protams, nav tā, ka pilnīgi visi staigā pa mājām apautās kājās, ir dažādas etniskās minoritātes, kas tā nedara - ķīnieši, arābi, lielākā daļa eiropiešu... es domāju, ka šī tradīcija nāk no tā, ka ilgu laiku lielā mērā toni Amerikā noteica zemāko šķiru strādnieki (tas pats stāsts par to, kāpēc Amerikā nav bidē, kāpēc fāstfūds eksistēja ilgu laiku pirms fāstfūda rašanās, u.c.) bet taisnības labad ir jāsaka, ka staigāt apavos mājās mums liedz ne tas, ka apavi būtu netīri pēc ielas, vienkārši mums prasās, lai kāja, vismaz neatrodoties uz ielas, ir brīva... citādi ielas šeit ir tīras un, lielākoties, apavu zoles ļoti maz smērējas... kad pie mums iemācīsies pareizi veidot ielas un apstādījumus, arī pie mums būs tīras ielas, bet skatoties pēdējā laika projektus, pie mums joprojām tiek izmantoti tie paši standarti... pilsēttēvi pie mums negrib tīras ielas... un jā - ziemā šeit sāli nejauc ar smilti, uz ielas sāli ber tīrā veidā - apavi un mašīnas baltas, bet toties nav dubļu... |
|||
| Read 1 - Post | |||
| par manu dzīvi Amerikā | |||
| 01:49pm 29/11/2018 | |||
| kā tad izskatās mana rutīna Jaunanglijā? ( tālāk garlaicība ) | |||
| Read 2 - Post | |||
| par valodas mācīšanos | |||
| 12:30pm 29/11/2018 | |||
| es beidzot sapratu kā mūsu tautieši var nodzīvot 10 un vairāk gadus dažādās anglijās un īrijās neiemācoties valodu... pilnīgi pārsteidzoši, cik ļoti maz valoda ir vajadzīga ikdienā, ja nestrādā apkalpošanas sfērā... biju domājis, ka varētu piepulēt savu angļu valodu, bet nekā, angļu valodu es šeit tik pat kā neizmantoju, būs vien kādā februārī jārakstās uz angļu valodas kursiem.. | |||
| Read 1 - Post | |||
| par runāšanu | |||
| 03:18am 29/11/2018 | |||
|
šodien ieejot sporta zāles ģērbtuvē biju pārsteigts ieraugot vīrieti baltā kreklā un kaklasaitē... līdz šim kaut ko šādu biju redzējis tikai biznesa kvartālos, bet galīgi neiedomājami YMCA sporta zālē, tas vienkārsi neliekas kopā... kopā ar mani ģērbtuvē ienāca kāds večuks, kurš uzreiz metās pie kaklasaitētā ar jautājumu 'what're you sellin'?' vīrs mēģināja taisnoties, ka neko netirgo, bet tanī brīdī man pielieca, ka tas patiešām izskaidrotu kaklasaiti - salesman! 'but what're ya doin' then?' izrādījās - insurance... bet loģiski taču... tālāk arī bija interesanti, jo viņi sāka runāties un večuks sāka stāstīt, ka viņš visu dzīvi biznesā un pēdējos 34 gadus apmeklē baseinu katru dienu bez izņēmumiem.. ka esot praktiski gulējis uz nāves gultas, kad ārsti pateikuši, ka ja strauji neuzlabos savu fizisko, palikuši mēneši... joprojām dzīvs un katru dienu sporto... un esot uzrakstījis grāmatu par saviem piedzīvojumiem biznesa džungļos... šādi paziņojumi gan mani jau sen vairāk nešokē.. es pazīstu tik daudz cilvēkus (un savā darbā arī katru dienu runājos ar visādiem 'bestselleru' autoriem), kas ir uzrakstījuši grāmatas, ka, šķiet, drīz jau katrreiz priecāšos satikt cilvēku, kurš nav... bet jā, viss stāsts kāpēc ir šeit - tas ko es padomāju vērojot šo situāciju - mentalitātes atšķirība... mēs padomājam, izdarām pieņēmumus klusībā; ja esam kompānijā, iespējams, aprunājam; bet mēs nekad nepienāksim klāt un nepajautāsim - ar ko tu nodarbojies? amerikāņiem šajā ziņā nav bremžu... vakar nāk pie manis vīrs un rāda, lai noņemu austiņas (sporta zālē skan visai laba rokmūzika, bet austiņām ir trokšņa slāpēšana, tāpēc vieglāk lasīt, kad nedzird nepārtraukto fona troksni no skrejceliņiem un pārējiem trenažieriem).. automātiski domāju, ko gan tādu būšu nodarījis, par ko mani tūlīt lamās.. izrādās, ka vīram mājās vesela čupa dažādas tās pat firmas tehnikas - esot ļoti laba, bet ātri lūztot... why?! viņi vienkārši runā... ar svešiem cilvēkiem... tāpēc, ka gribas... es nevaru dzīvot valstī, kur cilvēki runā viens ar otru... |
|||
| Read 2 - Post | |||
| par Lavkraftu... | |||
| 03:03am 29/11/2018 | |||
|
heh, sakritība - Lavkraftu mēģināju lasīt kaut kad pusaudžu gados krievu valodā, bet toreiz kaut kā neaizgāja, jo... būsim atklāti, raksta viņš slikti un tulkojumā viņš ir vēl nelasāmāks... bet tagad man ir daudz laika un sporta zālē skrienot lasu grāmatas, kuras mājās salādēju Kindlā (nedaudz pāri 900, izvēlos nākamo pilnīgā randomā)... nu, tā kā Lavkrafts manā listē jau ir sen, ar zināmu skepsi sāku lasīt The Dunwich Horror, uzreiz sapratu, ka šis ir pilnīgs pē un es to neizlasīšu, bet skrienot bija slinkums mainīt grāmatu... tā es pirmo dienu noskrēju/nolasīju, nākamajā dienā nolēmu apskatīties, kas būs tālāk un ievilkos.... un tad jau bija praktiski beigas... gandrīz visu viņa stāstu darbība notiek tieši vietās, kur mēs dzīvojam vai braucam apkārt un nav grūti iztēloties šeit visu notiekošo... Latvijā man Lavkrafts noteikti nebūtu aizgājis, nekad neesmu jūsmojis par Kthulhu un Lavkrafta mitoloģija šķiet ļoti aiz ausīm pievilkta, bet šeit kaut kā paņēma... Tagad The Call of Cthulhu, bet izskatās, ka aizies viss... ā, nu jā, bet raksta viņš drausmīgi slikti :D izklausās, ka viņam trūkst gan fantāzijas, gan vārdu, gan slinkums vai nespēja veidot sižetu... aprakstītas lietas tiek 'neiedomājami briesmīgs', 'neaprakstāms', un tamlīdzīgi... citi viņu mīl par mitoloģiju, man tā ir vienaldzīga, bet gaisotne, sevišķi šajās vēlā rudens dienās, ļoti atbilstoša... saskan ar kaut kādām tur dvēseles stīgām.. |
|||
| Read 1 - Post | |||
| par Subway maizītēm | |||
| 02:33am 27/11/2018 | |||
|
es tievēju no Subway maizītēm... ceļošana ASV ir dārga, ēdienam naudas neatliek, bet lētākais daudz maz veselīgais un, kas nav mazsvarīgi, garšīgais ēdiens, kā mēs atklājām, ir subvejos (Latvijā nekad tur neesmu ēdis, dārgi un vispār neesmu ātro restorānu cienītājs)... un katrreiz atgriežoties Bostonā pēc ceļojumiem un sporta zālē nosveroties, izrādās, ka esmu zaudējis svaru... |
|||
| Read 2 - Post | |||
| par valodām | ||||
| 09:02pm 26/11/2018 | ||||
viņi uz to atbildēja, ka latviešu valoda viņiem izklausoties pēc lietuviešu dziļāko lauku neizglītotāko cilvēku valodas... un latgaliešu valoda nedaudz pēz žemaišu valodas izklausoties... |
||||
| Read 2 - Post | ||||
| par Pateicību | |||
| 12:42pm 22/11/2018 | |||
|
vakar vakariņojām ar mājas saimniekiem un sākās saruna par to, ka tikai Amerikāņiem (un Kanādiešiem arī nedaudz) ir Pateicības diena, uz ko ķīniete paziņoja: - Ķīnā nav Pateicības dienas, mēs, kad iekarojam svešas zemes, to nesaucam par atklāšanu.... Regita vēl nokomentēja: - Nu jā, būtu ļoti dīvaini, ja jūs paziņotu, ka atklājāt Tibetu... |
|||
| Post | |||
| par saundtreku rudenim | ||||
| 04:50pm 21/11/2018 | ||||
UPD.: atgriezies mājās, rakstot šo ierakstu atkal ieslēdzu Septīto un tagad sapratu vēl vienu lietu... mēs dzīvojam ar inteliģentu ķīniešu pāri, kuri arī pa laikam klausās un pat ļoti labi dzied savu tradicionālo mūziku, no tā repertuāra, ko mēs - Eiropieši, sauktu par akadēmisko... un klausoties Bēthovenu, es sapratu, cik mūsu kultūras tomēr tāla viena no otras... viņiem arī ir skumji, bet viņiem tās skumjas ir tādas... nezinu... mirkļa skumjas... apmēram, skumjas, kas pārņem redzot aizlidojam dzērves... un mūsu skumjas ir eksistenciālas un stiepjas mūžībā... Eiropieši man šķiet ļoti cēla tauta... un ļoti ļoti traģiska... un kristietība tur ir vainīga tikai par tik, par cik... bet varbūt man vienkārši ir rudens un viss ir tikai manā galvā... varbūt... |
||||
| Read 2 - Post | ||||
| par utopijām | ||||
| 11:54am 21/11/2018 | ||||
|
||||
| Post | ||||
| par restaurāciju (Raskins) | |||
| 03:20am 21/11/2018 | |||
|
parakstos zem katra vārda: Aphorism 31. Restoration, so called, is the worst manner of Destruction. §18. It does not belong to my present plan to consider at length the second head of duty of which I have above spoken; the preservation of the architecture we possess: but a few words may be forgiven, as especially necessary in modern times. Neither by the public, nor by those who have the care of public monuments, is the true meaning of the word restoration understood. It is the means the most total destruction which a building worst manner can suffer: a destruction out of which no remnants can be gathered: a destruction accompanied with false description of the thing destroyed. Do not let us deceive ourselves in this important matter; it is impossible, as impossible as to raise the dead, to restore anything that has ever been great or beautiful in architecture. That which I have above insisted upon as the life of the whole, that spirit which is given only by the hand and eye of the workman, can never be recalled. Another spirit may be given by another time, and it is then a new building; but the spirit of the dead workman cannot be summoned up, and commanded to direct other hands, and other thoughts. And as for direct and simple copying, it is palpably impossible. What copying can there be of surfaces that have been worn half an inch down? The whole finish of the work was in the half inch that is gone; if you attempt to restore that finish, you do it conjecturally; if you copy what is left, granting fidelity to be possible, (and what care, or watchfulness, or cost can secure it,) how is the new work better than the old? There was yet in the old some life, some mysterious suggestion of what it had been, and of what it had lost; some sweetness in the gentle lines which rain and sun had wrought. There can be none in the brute hardness of the new carving. John Ruskin (1849) The Seven Lamps of Architecture |
|||
| Post | |||
| par mūsdienu arhitektūru | |||
| 02:09pm 19/11/2018 | |||
| Lasu Džona Raskina Seven Lamps of Architecture un esmu nedaudz šokēts par to, kā viņš lamā sava laika arhitektūru, nepiemērotos ornamentus, nepiemēroto materiālu izvēli, pat gotiskajai arhitektūrai tiek... un visu laiku nevaru tikt vaļā no domas - ko viņš teiktu, ja nonāktu mūsdienās, kad arhitektūra ir aizgājusi projām no estētikas, kad blakus esošās ēkas netiek pieskaņotas ne tikai pilsētai kopumā, bet pat viena otrai, kad katrs būvē ko un kā grib un vēl saņem arhitektūras gada balvas par to... man ir aizdomas, ka viņš nevarētu dzīvot tādā laikā un pilsētvidē... jā, viņš bija mega progresīvs priekš sava laika un aizstāvēja Tērneru, skaidroja kāpēc Tērners ir krutāks par visiem angļu māksliniekiem kopā paņemtiem un vēlāk arī prerafaelītus iznesa saulītē, bet tā, lai cik tā grieztos acī laikabiedriem, visa ir estētiskā māksla... mūsdienās estētika vairāk nav noteicošais... nav noteicošais arī ērtība vai ergonomika... es pat nezinu, kas ir noteicošais modernajā arhtektūrā - ugunsdrošība, izmaksu samazināšana un arhitektūras balvas par kliedzošiem risinājumiem? Es laikam esmu pārāk kritisks, bet rekur - Raskins ir vēl kritiskāks... | |||
| Read 5 - Post | |||
| par latviešu 'bardaku' | |||
| 11:41pm 18/11/2018 | |||
|
pēdējos mēnešus dzīvojot ASV un redzot kā šeit viss tiek darīts caur vienu vietu, sanāk nedaudz sāk idealizēt to, kas ir tur - mājās... vakardien sanāca piedalīties lielākajās svinībās par godu Latvijas simtgadei Ziemeļamerikā, kur bija ap 300 viesiem, to skaitā Latvijas vēstnieki Kanādā un ASV, goda konsuli un citas promenences un ne-tik-ļoti promenences... tas, kas nedaudz nošokēja, bet tai pat laikā bija sajūta 'jā, šito stiliņu es pazīstu', bija visai vājā un nepārdomātā organizācija un taimingi... organizācija ne tādā ziņā, ka kaut kas netika sarūpēts, tieši otrādi, pārsteidza tas, kā kaut ko tik vērienīgu var dabūt gatavu un savākt kopā tādus cilvēkus... tajā visā Niagāras ūdenskrituma nokrāsošana nemaz nelikās 'such a big deal'... bet dzimtā māžošanās un laika vilkšana aiz astes jau bija aizmirstas... viss pasākums kaut kādā ziņā atgādināja vidusskolas izlaidumu jebkurā Latvijas skolā, tikai klasiskā Rišarda Klaidermana vietā bija vāja latviešu popgrupa un visai neveikli piemeklēta fona latviešu mūzikas izlase tad, kad puikas nespēlēja... es saprotu, ka amērikas un Kanādas latviešiem, kuri nekad vai pāris reizes ir bijuši Latvijā, tas varēja būt sentimentāli un jauki, un arī laika stiepšana nekrita acīs, jo bija pilns sen nesatiktu cilvēku.. mums īpaši tīkloties negribējās un no mums pazīstamiem bija uz pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kuri bija aizņemti ar tīklošanos un čomošanos, tāpēc negribējās traucēt... kaut kā dīvaini - tāda ranga pasākumā tomēr prasītos nopietnāk piedomāt pie organizācijas... no otras puses - latviešiem tas asinīs, ta i gadiem un gadu desmitiem (ja ne visu mūžu) dzīvjot Amerikā gan jau, ka pielīp... viss, pasūdzējos, tagad varēšu gulēt mierīgi :P vienkārši pēdējos mēnešus manā dzīvē akūti trūkst ārējās kārtības un sistēmas un tagad arī latvieši pieviļ... ā, nu jā, bet kopumā pasākums bija ļoti kruts... gan jau ne tik krāšņs, kā varētu izskatīties televizorā (es redzēju, kā strādāja operators, ja viņš arī montētavā tā strādā, jāizskatās labi), bet Niagāras ūdenskritumi Latvijas karoga krāsās pa viesnīcas restorāna desmitā stāva logu pat man, no nacionālisma visai tālam, likās visai kruti (lai gan arī ar to sākumā nolažoja, bet nolažoja kanādieši, nevis latvieši) |
|||
| Read 2 - Post | |||
| par 10 Vetrūvija grāmatām | |||
| 05:37pm 16/11/2018 | |||
|
tā kā esmu atjaunojis savas attiecības ar šo blogu, tagad tas kļūst par manu domu un piezīmju miskasti, tad šeit metīšu arī savus konspektus - šeit būs vieglāk atrast, kad vajadzēs Vetrūvijs - 10 grāmatas par arhitektūru ( ... tālāk ... ) |
|||
| Read 2 - Post | |||
|
lord |
||
|
Friends Info Calendar Lord |
||
| skip | ||
| Backward Forward |
||