par latviešu 'bardaku'
pēdējos mēnešus dzīvojot ASV un redzot kā šeit viss tiek darīts caur vienu vietu, sanāk nedaudz sāk idealizēt to, kas ir tur - mājās... vakardien sanāca piedalīties lielākajās svinībās par godu Latvijas simtgadei Ziemeļamerikā, kur bija ap 300 viesiem, to skaitā Latvijas vēstnieki Kanādā un ASV, goda konsuli un citas promenences un ne-tik-ļoti promenences... tas, kas nedaudz nošokēja, bet tai pat laikā bija sajūta 'jā, šito stiliņu es pazīstu', bija visai vājā un nepārdomātā organizācija un taimingi... organizācija ne tādā ziņā, ka kaut kas netika sarūpēts, tieši otrādi, pārsteidza tas, kā kaut ko tik vērienīgu var dabūt gatavu un savākt kopā tādus cilvēkus... tajā visā Niagāras ūdenskrituma nokrāsošana nemaz nelikās 'such a big deal'... bet dzimtā māžošanās un laika vilkšana aiz astes jau bija aizmirstas... viss pasākums kaut kādā ziņā atgādināja vidusskolas izlaidumu jebkurā Latvijas skolā, tikai klasiskā Rišarda Klaidermana vietā bija vāja latviešu popgrupa un visai neveikli piemeklēta fona latviešu mūzikas izlase tad, kad puikas nespēlēja... es saprotu, ka amērikas un Kanādas latviešiem, kuri nekad vai pāris reizes ir bijuši Latvijā, tas varēja būt sentimentāli un jauki, un arī laika stiepšana nekrita acīs, jo bija pilns sen nesatiktu cilvēku.. mums īpaši tīkloties negribējās un no mums pazīstamiem bija uz pirkstiem saskaitāmi cilvēki, kuri bija aizņemti ar tīklošanos un čomošanos, tāpēc negribējās traucēt... kaut kā dīvaini - tāda ranga pasākumā tomēr prasītos nopietnāk piedomāt pie organizācijas... no otras puses - latviešiem tas asinīs, ta i gadiem un gadu desmitiem (ja ne visu mūžu) dzīvjot Amerikā gan jau, ka pielīp...

viss, pasūdzējos, tagad varēšu gulēt mierīgi :P vienkārši pēdējos mēnešus manā dzīvē akūti trūkst ārējās kārtības un sistēmas un tagad arī latvieši pieviļ...

ā, nu jā, bet kopumā pasākums bija ļoti kruts... gan jau ne tik krāšņs, kā varētu izskatīties televizorā (es redzēju, kā strādāja operators, ja viņš arī montētavā tā strādā, jāizskatās labi), bet Niagāras ūdenskritumi Latvijas karoga krāsās pa viesnīcas restorāna desmitā stāva logu pat man, no nacionālisma visai tālam, likās visai kruti (lai gan arī ar to sākumā nolažoja, bet nolažoja kanādieši, nevis latvieši)