par manu dzīvi Amerikā
kā tad izskatās mana rutīna Jaunanglijā?

Tipiska darba nedēļa izskatās sekojoši:

Pirmdiena - piektdiena

Mostos starp 10 un 11, palasu blogus telefonā gultā un atbildu steidzamos tiketus, kurus var atbildēt no telefona.
Tieku līdz dušai, tad apsēžos pastrādāt darba darbus. Tie drīz vien beidzas un tad paprokrastinēju blogos. Fonā ieslēdzu kādu filmu vai audiogrāmatu, bet pēdējo tikai tad, ja daru kaut ko mehānisku, kur nav jādzomā līdzi. Tad ķeros klāt kādam no saviem mazajiem projektiņiem. Piemēram, sašķirot mapīti 'for sorting' cietajā diskā. Kādi 15 - 20 gadi dzīves vienā mapē. Vispār, man diskos parasti ir visai strikta sistēma un es visu varu ātri atrast, bet ir lietas, kas iet šķirošanas mapē. Kopš septembra šķiroju mākslas darbu reprodukciju mapi. Šobrīd esmu pēdējā fāzē, kad ir izdzēsti visi dublikāti un vispār viss liekais un neinteresantais un no pāri 200K reprodukcijām ir palikuši nieka 32K. Viss sašķirots pa laikmetiem un virzieniem, prieks skatīties. Tagad ķeru kļūdas, kad, piemēram, viens autors ir nonācis vienlaicīgi divos virzienos (kas ir visai loģiski, bet priekš kam man dublikāti?) vai arī mapītes, kuras izsprukušas kvalitātes kontrolei, vai darbi, kuri netīšām nonākuši nepareizajā mapītē (piemēram, Waterhouse'a darbs Godward'a mapītē) vai autori nepareizajā virzienā (piemēram, Hopers ir Reālistos, bet viņš ir vairāk Contemporary Realism un īsti nepārstāv klasisko reālismu). Domāju, ka vēl nedēļa un būs cauri. Un tad turpināšu ar grāmatām. Tur nav ļoti daudz, pāris nedēļas... un mana šķirošanas mapīte būs tukša... jēj.. Kad viss būs sašķirots, bija doma satāgot filmu diskā visas filmas, bet lieka pus gada man nav, tāpēc, visdrīzāk, pieķeršos savu etnogrāfisko materiālu sakārtošanai. Kad arī tas būs cauri, ķeršos klāt foto projektiem. Ģenerēšu idejas un skices foto darbiem, kurus realizēšu atgriežoties mājās. Man vairāk patīk improvizēt un pēc skicēm esmu bildējis pāris reizes dzīvē un bez īpašas sajūsmas, bet ar pašreizējām metodēm bez gataviem projektiem ir grūti. Un arī modeles daudz vieglāk dabūt, kad viņas zina uz ko iet. Kad arī ar to būšu ticis galā, vajadzētu sakārtot un papildināt mājaslapu, kura pēdējoreiz papildināta pirms 3 gadiem un ir galīgi neaktuāla. Un vēl pāris mājaslapas vajadzētu uztaisīt citiem projektiem, kuros tā vai citādāk esmu iesaistīts. Domāju, ka tik tālu netikšu un jau būšu mājās līdz tam laikam.
Ap septiņiem dodos uz sporta zāli. Dažreiz satieku sievu, kura brauc pa taisno no darba un tad ejam uz sporta zāli kopā. Cenšos iet četras dienas nedēļā, ļaujot sev vienu slinkošanas dienu. Pirmoreiz dzīvē sāku mācīties peldēt, pierakstījos uz peldēšanas nodarbībām un pirmdienās eju peldēt. Un vēl aizeju patrenēties peldēt arī trešdienā vai piektdienā, bet kopš atklāju pleznas trenēšanās vairāk nesanāk, jo ar pleznām peldēt nav jāprot, bet kaifa daudz. Pirmdien pēc peldēšanas eju paiet uz skrejceliņa (skriet ne īpaši patīk, un tur arī pulss momentā ir kosmosā, ta i lasīt grūti). Jā sporta zālē ejot vai skrienot uz eliptiskā trenažiera, lasu grāmatas Kindlā. Kopš pagājušās nedēļas arī sāku vienu dienu veltīt spēka trenažieriem. Sākumā vajadzēja sevi dabūt normālā fiziskā formā, tagad jūtos gatavs arī spēka vingrinājumiem.
Pēc sporta zāles ātri sagatavojam un paēdam vakariņas (pārsvarā rīsi, kvinoja vai bulgurs un kaut kas nedaudz klāt), dažkārt paskatāmies kādu filmu kopā, dažkārt vienkārši palasām kaut ko. Vispār, es nekad neesmu tik daudz lasījis un rakstījis, kā šajos mēnešos Amerikā. Vesels lērums literatūras, kura karājās gaidīšanas sarakstā, tagad ir izlasīta. Visai daudz cenšos lasīt par arhitektūru, un Bostonā arī daudz vērtīgas literatūras var dabūt par arhitektūru un pilsētplānošanu. Pamazām sāk rasties kaut kāda nojausma, bet joprojām vēl visai bieza migla.
Vienpadsmitos sieva dodas pie miera, es atgriežos pie datora, lai turpinātu pa dienu iesākto. Strādāju līdz trijiem - četriem un dodos gulēt.

Nedēļas nogale

Parasti nedēļas nogalē cenšamies tikt laukā no mājām. Aizbraucam uz pilsētu, aizdodamies uz kādu muzeju vai pasākumu. Dažreiz dodamies šopingā. Dažreiz aizbraucam kaut kur tālāk. Īsumā, cenšamies nebūt mājās.

Brīvdienas

Un tad, kad ir vairāk par divām brīvām dienām, cenšamies doties kaut kur pavisam projām - paceļot. Šobrīd The Best Travelled portāls saka, ka esam apciemojuši 30% no ASV reģioniem (tur īsti nedala pa štatiem, jo, piemēram, Ņujorkas štats vai Kalifornija, ir milzīgi). Turklāt, esam apmeklējuši vairumu no svarīgākajiem ASV mākslas muzejiem. Vēl četrus no saraksta apmeklēsim (ja viss ok, protams) decembrī un pēdējais paliks Klīvlendas mākslas muzejs. Būs jādomā, kā uz to tikt, lidmašīnas biļetes uz Klīvlendu dārgas, ar autobusu - 10 stundas vienā virzienā. Bet gan jau kaut ko izdomāsim.

Nu, apmēram tā izskatās mūsu dzīve šeit. Gribas uz mājām.