Adon ([info]lord) rakstīja,
@ 2021-03-09 11:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:tāpatvien

par baznīcām un baznīckungiem
interesanti, ka krievu valodā ir strikti nodalīts - katoļu baznīca - костел, pareizticīgo baznīca - церковь, luterāņu baznīca - кирха, vecticībnieku - моленная, un tā tālāk, nosaukt katoļu baznīcu par церковь nav iedomājami un otrādi arī ne, tas vienkārši nav pareizi... tāpat arī garīdznieki, katoļu - ксендз, pareizticīgo - поп (mūsdienās gan vārdam negatīva konotācija, tāpēc garīdznieki ne pārāk atsaucas, bet iepriekš - oficiāls nosaukums), luterāņiem un protestantiem - пастор, vecticībniekiem - наставник, bet atkarīgs, viņu daudz dažādu un dažādi viņiem arī tie apzīmējumi...

latviešu valodā mēs visus dievnamus saucam par baznīcām, visus garīdzniekus - par mācītājiem... tehniski gan mācītāji ir tikai luterāņiem un, piemēram, katoļu garīdznieku pareizāk ir saukt par priesteri, bet to maz, kurš ievēro, man gan ir aizdomas, ka tas tādēļ, ka katoļi jau mums praktiski tikai Latgalē, iepriekš garīdznieks bija "bazneickungs", bet kad pēc Otrā pasaules kara Latgalē ienāca latviešu valoda vai, kā to tajā laikā dēvēja - baltiešu izloksne, tā ienesa arī mācītāju... nu un tagad mums mācītāji ir visiem... un baznīcas arī visiem... pati "baznīca" gan pie mums nonākusi no krievu valodas vēl pirms XIII gadsimta kā "божница"... nu, luterāņu baznīcas, ja gribu specifiski runātājam likt saprast, ka domāju tieši luterāņus, es saucu par kirhēm, visos pārējos gadījumos - visas man arī ir baznīcas... nu un katoļu priesterus es arī nereti nepiedomājot līdzi sarunā saucu par mācītājiem...



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]neraate
2021-03-09 14:09 (saite)
Vēl jau ir prāvesti (manuprāt vairāk nekā vienai konfesijai), diakoni, bīskapi, monsiņjori, tēvs Jānis/Pēteris kā specifiska uzrunas forma etc. un citi. Un tie nav tikai kaut kādi vēsturiski aizmirsti nosaukumi, bet gana daudzu cilvēku ikdienā lietotajā vārdu krājumā. Tieši tāpat kā katedrāle, bazilika, kapella.
Tas nav valodas bagātības jautājums. Baznīca un mācītājs ir vispārēji vārdi, kas sevī ietver diezgan daudz ko. Baznīca kā celtne, kā konfesija, kā reliģija. Mācītājs jau arī ir gan profesija, gan garīgā kārta kā tāda, jo tīri tehniski skatoties luterāņiem ir dievnams un dievkalpojums un mācītājs, kamēr katoļiem mise, un ļoti daudziem protestantiem īstenībā nemaz nav mācītājs, bet pērminderis, un vēl citi nosaukumi. Bet tā kā mēs esam diezgan sekulāra sabiedrība, ticīgie tāpat lieto precīzus apzīmējumus un parasti nekasās, ja kāds kļūdās un neapvainojas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lord
2021-03-09 14:28 (saite)
heh, nu, prāvests ir gan luterāņiem, gan katoļiem, bet tas nav viens un tas pats abiem, tie prāvesti, diakoni, bīskapi, etc. jau ir amati... katedrāle parasti ir funkcija, bet gadās, ka arhitektūras forma, bazilika teju vienmēr ir arhitektūras forma, bet kapela ir "maziņš dievnamiņš" :D neatkarīgi no konfesijas

nu jā, šīs vienkārši tādas pārdomas par valodu un vārdu lietojumu, un te nav jautājums par ticīgie, konkrētas konfesijas piederīgie, ateisti vai rastafariāņi, vari man ticēt - vairums ticīgo, ieskaitot tos, kas iekšā ir ne tikai "svētdienā uz misi", ne velna nezina kas kā saucas... varbūt labāk zinās amatus un kurš ko dara, kā uzrunāt garīdznieku, bet ikdienas valodas lietojums ne ar ko īpaši neatšķiras no minētās sekulārās sabiedrības....

es domāju, ka liela loma ir nodalījumā "mēs - viņi", Krievijā pēdējos tūkstoš gadus ir bizantiskā baznīca, kura vienmēr bijusi visai neiecietīga pret konkurentiem.. mums, savukārt, gājis pāri viss, kas gājis, valoda nepaspēja pārkārtoties līdzi...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?