| 11:58a |
par baznīcām un baznīckungiem
interesanti, ka krievu valodā ir strikti nodalīts - katoļu baznīca - костел, pareizticīgo baznīca - церковь, luterāņu baznīca - кирха, vecticībnieku - моленная, un tā tālāk, nosaukt katoļu baznīcu par церковь nav iedomājami un otrādi arī ne, tas vienkārši nav pareizi... tāpat arī garīdznieki, katoļu - ксендз, pareizticīgo - поп (mūsdienās gan vārdam negatīva konotācija, tāpēc garīdznieki ne pārāk atsaucas, bet iepriekš - oficiāls nosaukums), luterāņiem un protestantiem - пастор, vecticībniekiem - наставник, bet atkarīgs, viņu daudz dažādu un dažādi viņiem arī tie apzīmējumi...
latviešu valodā mēs visus dievnamus saucam par baznīcām, visus garīdzniekus - par mācītājiem... tehniski gan mācītāji ir tikai luterāņiem un, piemēram, katoļu garīdznieku pareizāk ir saukt par priesteri, bet to maz, kurš ievēro, man gan ir aizdomas, ka tas tādēļ, ka katoļi jau mums praktiski tikai Latgalē, iepriekš garīdznieks bija "bazneickungs", bet kad pēc Otrā pasaules kara Latgalē ienāca latviešu valoda vai, kā to tajā laikā dēvēja - baltiešu izloksne, tā ienesa arī mācītāju... nu un tagad mums mācītāji ir visiem... un baznīcas arī visiem... pati "baznīca" gan pie mums nonākusi no krievu valodas vēl pirms XIII gadsimta kā "божница"... nu, luterāņu baznīcas, ja gribu specifiski runātājam likt saprast, ka domāju tieši luterāņus, es saucu par kirhēm, visos pārējos gadījumos - visas man arī ir baznīcas... nu un katoļu priesterus es arī nereti nepiedomājot līdzi sarunā saucu par mācītājiem... |