Vēl jau ir prāvesti (manuprāt vairāk nekā vienai konfesijai), diakoni, bīskapi, monsiņjori, tēvs Jānis/Pēteris kā specifiska uzrunas forma etc. un citi. Un tie nav tikai kaut kādi vēsturiski aizmirsti nosaukumi, bet gana daudzu cilvēku ikdienā lietotajā vārdu krājumā. Tieši tāpat kā katedrāle, bazilika, kapella.
Tas nav valodas bagātības jautājums. Baznīca un mācītājs ir vispārēji vārdi, kas sevī ietver diezgan daudz ko. Baznīca kā celtne, kā konfesija, kā reliģija. Mācītājs jau arī ir gan profesija, gan garīgā kārta kā tāda, jo tīri tehniski skatoties luterāņiem ir dievnams un dievkalpojums un mācītājs, kamēr katoļiem mise, un ļoti daudziem protestantiem īstenībā nemaz nav mācītājs, bet pērminderis, un vēl citi nosaukumi. Bet tā kā mēs esam diezgan sekulāra sabiedrība, ticīgie tāpat lieto precīzus apzīmējumus un parasti nekasās, ja kāds kļūdās un neapvainojas.