par garlaicību #2
paldies par atbildēm par garlaicību... vairumam garlaicība saistās ar bezdarbību, bet man bezdarbība nav nepieciešama, lai garlaikotos... man garlaicīgi ir vienmēr, kad nav uzbudinātas smadzenes un tas ir galvenais iemesls, kāpēc es vispār kaut ko daru, kaut kur braucu, vienmēr cenšos izdomāt kā nodarbināt smadzenes.. es nespēju normāli ēst pie galda vai skatīties filmu nedarot neko fonā, nemaz nerunājot par mūzikas klausīšanos... es reti eju uz koncertiem, lai arī mūzika man patīk, jo koncertā nedrīkst paralēli kaut ko darīt... mazo mobilo telefonu laikā es koncertos iemanījos lasīt grāmatas, tagad tas nav iespējams, jo no ekrāna spīduma divas nākamās rindas viebsies... no teātra izrādēm es parasti aizeju pēc pirmā cēliena un lielā daļā koncertu ir tas pats... heda saka, ka viņai garlaicīgi vājos kultūras pasākumos, šo es ļoti labi saprotu, bet man ir garlaicīgi gandrīz visos... un ziņkārību esmu iemācījies apvaldīt, jau kaut kādus gadus nejūtos slikti aizejot no kaut kurienes, kur esmu samaksājis naudu, lai tur atrastos, nemaz nerunājot par lietām, kur naudu maksājis neesmu...

bet darbs, no fiziska darba es mirstu nost no garlaicības, es pat uz trenažieriem eju ar Kindlu, jo citādi ilgāk par pusstundu nespēju to izturēt...