linguistica ([info]linguistica) rakstīja,
@ 2013-04-07 11:44:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Interesanti, kas nosaka to, vai filmās attēlotais mums škiet ticams jeb reālistisks.

Jautājums attiecas gan uz datorgrafikas produktiem - skrienošiem dinozauriem, lidojošiem šķīvjiem, citplanētiešiem un tā tālāk, gan arī uz aktieru tēlojumu.

Jo lielāko daļu šādu lietu vairākums cilvēku nekad nav redzējuši dzīvē: mēs neesam redzējuši dzīvus dinozaurus, citplanētiešus vai lidojošus šķīvjus; tāpat visticamāk neesam redzējuši, kāda ir cilvēka sejas izteiksme, piemēram, tad, kad viņš dzer indi, šauj uz ienaidnieku, spiež kodolieroču palaišanas pogu vai naktī skatās, kā guļ viņa dzīvesbiedrs.

Taču daļa šādu attēlojumu mums šķiet ticama un daļa - nē.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pirx
2013-04-07 13:07 (saite)
Ja par datorgrafikas produktiem, tad ticamību galvenokārt iespaido kā objekti iedarbojas ar apkārtējo vidi - gaismas atspīdumi, zāles noliekšanās utml.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-04-07 19:14 (saite)
O, paldies. Nākamreiz, kad skatīšos kādu piemērotu filmu, centīšos apzinātāk pievērst uzmanību šādām lietām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pirx
2013-04-07 19:16 (saite)
Neesmu pārliecināts, ka tas dos kādu rezultātu. Lielākā daļa no šīs apstrādes notiek neapzināti un vienkārši rezultāts liekas "neīsts", bet Tu īsti nevari pateikt - kāpēc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-04-07 19:28 (saite)
Nu, gan jau var uztrenēt aci kaut nedaudz. Ne jau ka man tas būtu kaut kā sevišķi nepieciešams, vnk ziņkāre.

Runājot par neapzinātu apstrādi - vai tādā gadījumā nav iespējams, ka mēs neapzināti salīdzinām ne vien ar realitāti, bet (reālajā dzīvē neredzētu lietu gadījumā) arī ar iepriekš filmās redzēto? T.i., ka iepriekš filmās redzētais ir references punkts līdzās realitātei vai kaut kā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pirx
2013-04-07 19:32 (saite)
Es domāju (nespeciālista viedoklis), ka tā droši vien ir. Bet tas tiešām vairāk būs gadījumos, kad lieta reālajā dzīvē nav redzēta. T.i., domāju, ka uztverei ir kaut kāda prioritāšu sistēma, kas neļauj ar filmu palīdzību iestāstīt sev, ka viss apkārt notiekošais patiesībā ir nereāls, jo nenotiek kā filmās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-04-07 19:50 (saite)
A būtu savā ziņā cool, ne? Piemēram, aizbrauc uz kādu siltāku valsti, ieraugi palmu un protestē, ka tā, lūk, nemaz nav īsta palma blah blah.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pirx
2013-04-07 19:52 (saite)
Reizēm jau tā notiek. Kad es redzēju savu pirmo autoavāriju, man tā likās diezgan nedabiska :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-04-08 08:50 (saite)
Droši vien, trūka slow motion, tuvplānu un tamlīdzīgi. ;)

Man savukārt telpas ir sākušas likties pārāk drūmas un tumšas tādēļ, ka filmās/TV murder mystery seriālos pēdējos gados ir mainījies telpu atveidošanas veids: ja vēl 1990.-jos arī seriālos telpas bija patumšas, ar ne pārāk spilgti izteiktām krāsām (kā dzīvē, vismaz mūsu klimatā), tad tagad viss ir labi izgaismots, redzama katra detaļa, katra objekta krāsa utt. Iespējams, tas saistīts ar filmēšanas tehnoloģiju maiņu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]khosmos
2013-04-08 05:17 (saite)
protams, ka tā ir. :) spēcīgākais piemērs uzvar sliktākus. uztveres procesu ietekmē itin viss, ko zinām un nezinām, ka zinām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]khosmos
2013-04-07 18:51 (saite)
cik tuvu muļķikam un cik tuvu filmai.
par dzīvesbiedru - tomēr mums ir paveicies, un mēs protam atšķirt feikas emocijas no īstām. salīdzini arī pats ar sevi, kaut vai iztēlē nevis atmiņās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-04-07 19:12 (saite)
Jep, par muļķiku un filmu, droši vien, taisnība. Tikai kas raksturo līdzību 3D muļķikam vai filmai reālajā dzīvē neeksistējošu/dzīvē nekad neredzētu objektu gadījumā? Iepriekšējais komentētājs jau uzrakstīja par mijiedarbību ar vidi, gaismu utt. Laikam tā ir.

Savukārt par aktieru tēlotām emocijām - attiecībā uz lielu daļu filmās redzamā mēs tieši nevaram salīdzināt ar sevi un savām atmiņām, jo neesam neko tādu pieredzējuši vai, ja esam, neesam sevi redzējuši no malas tajos brīžos.

Par cilvēku spēju atšķirt īstas emocijas no feikām gan laba doma. Tikai es neesmu pārliecināta, ka man tā piemīt. Reālajā dzīvē pēc maniem novērojumiem daudziem cilvēkiem vispār ir pokerface, kā lai tur kaut ko nolasa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]khosmos
2013-04-08 05:14 (saite)
ar 3D muļķikiem bieži vien ir tā, ka izskatās neīsts, jo glancēts, nav raupjš, nav to reālistisko detaļu. kā fotošops pret... spoguli. jā, gaisma, krāsas, detaļas, viss tas kopā.

iztēle daudz dod tādos gadījumos, ko gan es darītu. pastāv arī līdzība starp situācijām, vienas bailes un citas, drosme, dodoties episkā kaujā, un drosme, piedaloties personīgā karā.

droši vien daudz atkarīgs no tā, cik lomās esi sevi kādreiz iedomājies. neapšaubu, ka ir cilvēki, kuri nespētu identificēt viltojumu no īstās mantas pat ļoti triviālās situācijās, vienkārši tāpēc, ka trūkst intereses-->zināšanu.

jāņem vērā arī neirofizioloģiskās īpatnības - piemēram, cilvēkiem, kuriem ir viegls autisms, vismaz sākotnēji mēdz būt lielas problēmas komunicēt ar sarunu biedru, jo process norit nepareizajā smadzeņu daļā (neesmu speciāliste, neizskaidrošu smalki, bet nav būtiski). analīze pret intuīciju, apmēram tā.
domāju, ka šeit ir tik daudz variāciju, ka vairumā gadījumu tas nemaz neklasificētos kā autisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-04-08 08:44 (saite)
Super!

Tad mēģināšu rezumēt: sanāk, ka cilvēkam ir kaut kāds uz reālās dzīves pieredzes, paša iztēles vai filmās redzētā pamata izveidojies priekšstatu kopums par to, kādas var būt emociju ārējās izpausmes tādās vai citādās situācijās. Un, balstoties uz šo priekšstatu kopumu, viņš neapzināti vērtē, vai tas, kas redzams ekrānā, ir ticams vai nav.

Droši vien, spēja ieraudzīt, kas izskatīsies ticami, ietilpst arī režisoram nepieciešamo prasmju skaitā (protams, ja režisoram ir šads māksliniecisks mērķis - atveidot realitāti).

Šajā sakarā vēl jāatzīmē mana drauga teiktais, ka daļa aktieru jau būtībā visās filmās tēlo vienu un to pašu tēlu. Un tik tiešām tā arī ir. Tikai retais spēj ticami tēlot pilnīgi atšķirīgus tēlus ar atšķirīgu mīmiku utt.

Savukārt par datorgrafikas produktu izskata ticamību sanāk, ka cilvēks neapzināti vērtē objektu mijiedarbību ar apkārtējo vidi (gaisma, atspīdumi, ēnas utt.), objektu ģeometriju, detalizētību/niansētību utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?