linguistica ([info]linguistica) rakstīja,
@ 2013-04-07 11:44:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Interesanti, kas nosaka to, vai filmās attēlotais mums škiet ticams jeb reālistisks.

Jautājums attiecas gan uz datorgrafikas produktiem - skrienošiem dinozauriem, lidojošiem šķīvjiem, citplanētiešiem un tā tālāk, gan arī uz aktieru tēlojumu.

Jo lielāko daļu šādu lietu vairākums cilvēku nekad nav redzējuši dzīvē: mēs neesam redzējuši dzīvus dinozaurus, citplanētiešus vai lidojošus šķīvjus; tāpat visticamāk neesam redzējuši, kāda ir cilvēka sejas izteiksme, piemēram, tad, kad viņš dzer indi, šauj uz ienaidnieku, spiež kodolieroču palaišanas pogu vai naktī skatās, kā guļ viņa dzīvesbiedrs.

Taču daļa šādu attēlojumu mums šķiet ticama un daļa - nē.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]khosmos
2013-04-08 05:14 (saite)
ar 3D muļķikiem bieži vien ir tā, ka izskatās neīsts, jo glancēts, nav raupjš, nav to reālistisko detaļu. kā fotošops pret... spoguli. jā, gaisma, krāsas, detaļas, viss tas kopā.

iztēle daudz dod tādos gadījumos, ko gan es darītu. pastāv arī līdzība starp situācijām, vienas bailes un citas, drosme, dodoties episkā kaujā, un drosme, piedaloties personīgā karā.

droši vien daudz atkarīgs no tā, cik lomās esi sevi kādreiz iedomājies. neapšaubu, ka ir cilvēki, kuri nespētu identificēt viltojumu no īstās mantas pat ļoti triviālās situācijās, vienkārši tāpēc, ka trūkst intereses-->zināšanu.

jāņem vērā arī neirofizioloģiskās īpatnības - piemēram, cilvēkiem, kuriem ir viegls autisms, vismaz sākotnēji mēdz būt lielas problēmas komunicēt ar sarunu biedru, jo process norit nepareizajā smadzeņu daļā (neesmu speciāliste, neizskaidrošu smalki, bet nav būtiski). analīze pret intuīciju, apmēram tā.
domāju, ka šeit ir tik daudz variāciju, ka vairumā gadījumu tas nemaz neklasificētos kā autisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]linguistica
2013-04-08 08:44 (saite)
Super!

Tad mēģināšu rezumēt: sanāk, ka cilvēkam ir kaut kāds uz reālās dzīves pieredzes, paša iztēles vai filmās redzētā pamata izveidojies priekšstatu kopums par to, kādas var būt emociju ārējās izpausmes tādās vai citādās situācijās. Un, balstoties uz šo priekšstatu kopumu, viņš neapzināti vērtē, vai tas, kas redzams ekrānā, ir ticams vai nav.

Droši vien, spēja ieraudzīt, kas izskatīsies ticami, ietilpst arī režisoram nepieciešamo prasmju skaitā (protams, ja režisoram ir šads māksliniecisks mērķis - atveidot realitāti).

Šajā sakarā vēl jāatzīmē mana drauga teiktais, ka daļa aktieru jau būtībā visās filmās tēlo vienu un to pašu tēlu. Un tik tiešām tā arī ir. Tikai retais spēj ticami tēlot pilnīgi atšķirīgus tēlus ar atšķirīgu mīmiku utt.

Savukārt par datorgrafikas produktu izskata ticamību sanāk, ka cilvēks neapzināti vērtē objektu mijiedarbību ar apkārtējo vidi (gaisma, atspīdumi, ēnas utt.), objektu ģeometriju, detalizētību/niansētību utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?