Līkcepure ([info]likcepure) rakstīja,
@ 2018-06-22 10:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pārgājiens
Mums iedeva vecu orientēšanās karti un teica - ejiet no Kandavas līdz Sabilei. Kilometru starp šīm pilsētām it kā nav daudz, bet gar šoseju negribas iet, un gar upi dažkārt fiziski nav iespējams iet. Tāpēc kādu brīdi gājām pa lauku ceļu. Piecreiz nomaldījāmies, apskatījām Musteni, pelēkas govis un jocīgu tiltu. Tiklāt viss idilliski. Pēkšņi zīme uz ceļa vēstīja, ka priekšā ir privātīpašums, kur dzīvo suns. Nešķēršot šo ceļa posmu nozīmētu iet krietnu gabalu atpakaļ un tad ložņāt caur kārtīgiem brikšņiem, tāpēc izlēmām būt drosmīgi un tomēr turpināt virzību uz priekšu. Kad jau bijām gandrīz tikuši garām mājai un bezmaz uzsākām atvieglotu nopūtu, no muguras sadzirdēju niknus rējienus. Pagriezos un noteicu: "Ak, Dievs". Tas, protams, ir amizanti, kā mēs, nakrištuoni, krīzes situācijās tomēr itin bieži kā pirmo piesaucam Dievu (ja vien nepiesaucam mammīti mīļo). Tas bija visslikākais iespējamais scenārijs. Tur bija milzīgs un nepiesiets kaukāzu aitu suns. J., kuram no suņiem ir daudzkārt vairāk bail (un varbūt tieši tāpēc), noreaģēja adekvātāk un, kāpjoties atpakaļ ar somu uz vēdera, mīļā balsī teica: "Sunīti, viss ir labi, esi mierīgs" vai ko tādu. Pēc kāda brīža no mājas iznāca mazs kvekšķis un abu suņu saimniece, kas neveiksmīgi mēģināja sasaukt savu kaukāzieti. Neizskatījās, ka viņš šo sievieti uztvertu pārāk nopietni. Tomēr ļoti uzvilcies arī nebija, drīzāk viegli neapmierinats par šo negaidīto traucējumu, un beigās mūs tomēr palaida tālāk neskartus. Sapratu, ka sen nebiju tik šausmīgi nobijusies. Biju jau vispār aizmirsusi, kas ir īstas bailes. Nevis tur no kaut kādas uzstāšanās vai tikšanās, vai kāda cilvēka dusmām, bet gan īstas bailes par savu nabaga dzīvībiņu.

Starp citu, vai kāds no jums netaisās svinēt Jāņus kādā jaukā vietā, kur tieši pietrūkst pāris līgotāju?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]usne
2018-06-22 14:37 (saite)
Ir vērts būt piesardzīgam ar klišejisku sugu vērtējumu. Mums laukos pašu bērnus ir sakodis un kaķēnus nokodis tieši labradors, turklāt dāma, bet vidusāzieti (kaukāzieša ekvivalents tikai smalkāks) problēmu nebija, izņemot viņai patika gar lauka malu skriet līdzi riteņbraucējiem, īpaši tramīgajiem, tāpēc viņu mēdza piesiet, par ko viņa apvainojās norāva ķēdi un ar visu aizgāja uz mežu, kur ķēde aptinās un piesējās pie koka un mēs ar mūsu (pilsētas) tā laika suni rīzenšnauceru gājām meklēt atradām pēc viņas palīgārējieniem un šņaucera skila pēc ožas atrast pazudušas lietas, bērnus, pīlēns un aizvainotus vidusāziešus vārdā Geiša. Turklāt vientulīgād ceļmalu lauku sētās bez suņa nav patīkami, labāk, lai svešinieks lieku reizi padomā, kur viņam iet. Iedomājies, ka Tavs dzīvoklis ir caurstaigājams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]likcepure
2018-06-22 14:50 (saite)
Vispār, manuprāt, suņu dāmas parasti ir introvertākas un niknākas par džekiem. Protams, ka starp sugām gadās dažādi izņēmumi, bet no kaut kā jau tie stereotipi ir radušies.

Geiša ir jauks vārds vidusāzietiem. Sandrai zināmu kaukāziešu dāmu sauca Leģenda.

Man liekas, ka ir gana tādu piemēru, kur teorētiski daļa no koplietošanas ceļa ir nokļuvusi privātīpašumā, un tad var saprast abas puses - tos, kam besī, ka gan viņu māju kāds iet/brauc garām, un tos, kas negrib iet vairākus km atpakaļ vai lauzties caur brikšņiem tāpēc, ka pēkšņi gabals ceļa kādam pieder. Nezinu, vai caurstaigājams dzīvoklis ir labākais piemērs, drīzāk tad man būtu jāprotestē par to, ka kāds iet gar mana dzīvokļa logiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2018-06-22 15:03 (saite)
Nu labi privātmāja ar ābeļdārzu.
Tie lauku suņi lielāko tiesu nav nekādi kodēji, jo vaļā atstāj tos, kas nekož nost kaimiņa ganāmpulku, lai tad nākamā medību sezonā kaimiņš neraustītu plecus ka sajaucis un nejauši nošāvis jūsu suni.
Dabiskā atlase.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]likcepure
2018-06-22 15:18 (saite)
Ok, ābeļdārzs bija izšķirošs kritērijs. Tagad es visu saprotu.

Es vispār cienu privātīpašumu un mīlu suņus. Bet, manuprāt, nav jābūt pārāk empātiskam, lai saprastu, ka sajūtas, kad ej pārgājienā pa tūristu ceļu, un tev pretī izskrien milzu suns, kurš rūc un rej, nav pārāk patīkamas. Un tā nav tikai Latvijas, bet daudzu valstu problēma uz tūristu ceļiem. Jā, manā gadījumā tas bija privātīpašums, bet, kā jau minēju, tas ir ceļš, kas atzīmēts orientēšanās/tūristu kartē kā koplietošanas ceļš, ved garām vairākiem īpašumiem, un to pēkšņo zīmi "privātīpašums" var arī nepamanīt. Mēs apsvērām neiet pa to ceļu, bet tas nozīmētu iet visu gabalu atpakaļ līdz vietai, kur bijām jau stundu maldījušies, cenšoties apiet visus privātīpašumus, bet reizē arī netikt nodurti mežā ar zariem.

Sorry, bet dažkārt izskatās, ka Tev vienkārši ir besīgs garstāvoklis, un tad Tu nāc padirsties kāda komentāru sadaļā. Es zinu, ka Tu neesi vienīgā, kas tā dara, bet mani tas kaitina, tāpēc plānoju Tevi atsekot un arī nobloķēt, piedod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2018-06-22 15:42 (saite)
Mani besī cilvēki, kas neko nejēdz no dzīvās dabas un lauku dzīves un uzskata ka ir ok respektēt tikai viņu tiesības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]likcepure
2018-06-22 15:53 (saite)
Kāpēc Tev šķiet, ka es neko nejēdzu no lauku dzīves? Esmu gadiem vasaras pavadījusi Nītaurē, pilnīgā nomalē. Man joprojām tur ir lauki. Mums ir labu laiku bijuši pat četri lieli suņi reizē, trīs no tiem pieklīda.

Es aprakstīju savas bailes no liela suņa. Es neslēpu, ka tas bija privātīpašums, es nesāku lamāt saimnieci par to, ka viņa vispār tādu suni paņēmusi. Kurā brīdī tieši es teicu, ka ir ok respektēt tikai manas tiesības?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2018-06-22 15:58 (saite)
Tad atvainojos un komplimenti aiziet lieliskajam piebalsotājam ebece.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]likcepure
2018-06-22 16:10 (saite)
Un ko tad viņa tādu teica?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2018-06-22 16:37 (saite)
.. Bet nu tas būtu labs sākums. Es nezinu, vai šobrīd ir kādas sankcijas, ko var piespriest suņa saimniekam? Gan jau jābūt it kā. Es domāju, kur es varētu piezvanīt vai vērsties, piemēram, par gadījumu Jūrmalciemā, vai jūs par savu kaukāzieti? Vai arī tev tomēr jābūt sakostam, lai varētu kaut kur vērsties?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usne
2018-06-22 16:43 (saite)
Turklāt man īsti nav saprotama reakcija, kāpēc ir šāds komentārs pēkšņi? Ir kā es norādītu uz kaut ko nepareizu vai aplamu.
Ja kādam var ko pārmest tad tūristu takas ierīkotājiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]likcepure
2018-06-22 16:51 (saite)
Es nesaprotu, Tu atbalsti, ka lieli un, iespējams, agresīvi suņi brīvi klīst apkārt? Katru otro cilvēku bērnībā ir sakoduši kaimiņu etc. suņi, regulāri prese raksta par sakostiem cilvēkiem, vai Tev neliekas ok ideja apsvērt ziņot par aizdomīgiem gadījumiem, kad suns, iespējams, netiek pietiekami pieskatīts, atbildīgajiem dienestiem? Es tiešām ļoti mīlu suņus, bet, nu, viņi ir jāpieskata. Manai mammai ir vilku suns, un vairākkārt ir bijušas saķeršanās, kad klaiņojošs suns vienkārši pieskrien klāt tavam sunim pie saites un sāk ar viņu cīnīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2018-06-22 17:06 (saite)
Nu no šī sanāk, ka katrs cilvēks ir iespējams slepkava.
Man ļoti nepatīk, ka prese ir mākslīgi radījusi šo suņu tēlu. Kas drīzāk liecina par cilvēku nezināšanu un paranoju. Salīdzinot ar laiku kad man bija 14 suņi ir kļuvuši daudz mierīgāki, labāk audzināti, bet cilvēku vaimanas daudz skaļākas. Es personiski pazīstu veselu lērumu cilvēku, kuriem ir nepamatotas neveselīgas bailes no suņiem, kuri turklāt ne ko nejēdz no dzīvnieku uzvedības.
Tāpēc, ja kačājam pravas uz suņiem un to saimniekiem, davai kačājam pravas uz paranojiķiem. Bailes ārstē kompetence un zināšanas, izpratne par baiļu izraisošo objektu, lai kas tas būtu, nevis likumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?