Ir vērts būt piesardzīgam ar klišejisku sugu vērtējumu. Mums laukos pašu bērnus ir sakodis un kaķēnus nokodis tieši labradors, turklāt dāma, bet vidusāzieti (kaukāzieša ekvivalents tikai smalkāks) problēmu nebija, izņemot viņai patika gar lauka malu skriet līdzi riteņbraucējiem, īpaši tramīgajiem, tāpēc viņu mēdza piesiet, par ko viņa apvainojās norāva ķēdi un ar visu aizgāja uz mežu, kur ķēde aptinās un piesējās pie koka un mēs ar mūsu (pilsētas) tā laika suni rīzenšnauceru gājām meklēt atradām pēc viņas palīgārējieniem un šņaucera skila pēc ožas atrast pazudušas lietas, bērnus, pīlēns un aizvainotus vidusāziešus vārdā Geiša. Turklāt vientulīgād ceļmalu lauku sētās bez suņa nav patīkami, labāk, lai svešinieks lieku reizi padomā, kur viņam iet. Iedomājies, ka Tavs dzīvoklis ir caurstaigājams.