Un vēl nesen sāku apgūt mācību, kuru droši vien visi apgūst jau bērnībā. Proti, nedrīkst atteikties no dzīves piedāvātajām iespējām tikai tāpēc, ka tas varētu izskatīties nepieklājīgi, nepateicīgi vai kau kādā citā veidā nesmuki, savādāk atnāk apbižotās dzīves urliskais brālis liktenis un pamatīgi iesper pa kuņģi.

Fikšenu svari:

Runcis Leopolds un, protams, Darth Sidious ("Once more the Sith will rule the Galaxy. And... we shall have... peace.")

Man uznāca nepārvarama vēlme ieblogot piektdienā 13. pulksten 13:13.

Problēma tikai tajā, ka nezinu ko blogot.

Varētu kādreiz iznīdēt refleksu stresa situācijās sakost lūpas līdz asinīm.

Viss-kaut-kas notiek. Bieži nāk virsū vēlme ņemt piecminūšu pārtaukumus, lai ietu uz tualeti klusumā sist galvu pret sienu, bet kopš atklāju (uzmanību POSĀĀĀ!!!) šīs hipsterdziesmas brain-dead and happy ietekmi, vajag ņemt piecminūšu pārtraukumus, lai ietu uz tualeti izdejoties.

Vēl tas klips man atgādina skolas laika iespējas - ja sporta stundu galvenais uzstādījums nebūtu bijis visus bez diskriminācijas pārvērst par īstiem vīriešiem, tad iespējams šobrīd mācētu šitā. Jāieraksta garum garajā "to es darīšu rīt kaut kad" sarakstā.

p.s. Šodien ir trešdiena vai ceturtdiena?

Tā kā mans jaunais gads sākas rudenī*, īsti nesaprotu, ko var ņemties. Pagaidām 2012 liekas neērts - apmēram kā trū vilnas bikses
uz plikām kājām.
Apņemties (kā katru gadu) neko netaisos. Ā nē, davai jaunajā gadā apņemos nomainīt daļu no cibas jūzerpikčām!

------------
* ne tāpēc, ka 17 gadus rudenī ir sākušās mācības, bet tāpēc, ka vasara ir gada augstākais punkts, pēc kura gribas novilkt strīpu un sākt jaunu gadu.

Baznīcā sakaujas garīdznieki. Miers virs zemes un visiem labs prāts. Lol!

Visus

Varētu domāt, ka cilvēkam, kurš nav apguvis nevienu īpašu prasmi, arī nevajadzētu nonākt tādā situācijā, kā nabaga bērniem, kam liek uzspēlēt klavieres / uzdejot / uzdziedāt lielam radu baram par godu.
Figu!
Mūsu dzimtā par īpašu prasmi tiek uzskatīta arī (izbijusi) piederība kādai reliģijai, tā kā reizi gadā man nākas uzdejot skaitīt galda lūgšanu radu baram par godu. Teikt, ka neatceros nav jēgas, jo visi zina, ka jebkurš izbijis kristietis uzpurināts no miega māk noskaitīt ne tikai tēvareizi, bet arī uzdziedāt pārdesmit baznīcas dziesmu, galda dziesmu un visādu random lūgšanu.
Bet šogad es izdomāju lielisku plānu - nemanāmi izprovocēju ēšanu jau stundu pirms oficiālajām vakariņām un pēcāk teicu, ka esmu čurikos, jo tādas lietas dara tikai tukšā dūšā.

Nezinu vai tas ir kaut kāds tur Merkura stāvoklis vai pasaulsgala pazīmes, bet cilvēki pēdējā mēneša (?) laikā ir kļuvuši vienkārši šausmīgi. Kaut kādi kašķīgi, naidīgi, viegli aizkaitināmi un nenormāli impulsīvi. Vārdos nav aprakstāma tā sajūta, kas no cilvēkiem nāk, bet gribas palīst zem galda un pagaidīt kamēr šitas viss ir pāri. Tā būtu opcija, ja pati nebūtu cilvēks - jā, vakar pieķēru sevi neizskaidrojama kašķa varā (par to pašu nelaimīgo gurķu burciņu).

Tieši šitā:

Reiz sensenos laikos (pagajšpavasar) no vilciena nākot man paskrēja garām kāds metālists, ar Šērlijas Templas cienīgām blondām lokām, un negaidīti apcirtās rinķī, lai ielūkotos man sejā, kurā protams bija wtf izteiksme. Vakar savukārt redzēju vnk burvīgu vīrieti, tādu eksemplāru vēl nebija gadījies redzēt, un man arī radās vēlme paskriet garām un apcirsties otrādāk (ko es protams neizdarīju, jo man kājās bija augstpapēžu zābaki un strauji tuvojās stacijas tuneļa trepes, kas varēja rezultēties tamā, ka es pa tām noripoju).

Vai varbūt vienkārši pilnmēness.

Nezinu ko teiks brieži, bet man liekas, ka šovakar ar krītu uzzīmēšu lietuvēna krustu koridorī zem kājslauķa. Mambo-džambo, protams, bet cik kruta būtu, ja kāds viesis, pārkāpjot pār slieksni, pēkšņi uzliesmotu.

Īstenībā jau kādu laiku izmisīgais "GRIBU DZĪVOT!" iekš galvas ir pārvērties par diezgan pārliecinātu un spītīgu "Буду жить".

Varbūt iekodējos (pateicoties Moon Far Away un Theodor Bastard)

p.s. Ja vēl kāds, tāpat kā es, ir palaidis garām Moon Far Away Minnesang. Nav tik kruts kā Беловодие bet atsevišķi gabali ir ļoti jauki.

OMFG! Jaunā Krēsla ir vēl briesmīgāka par kilertomātu filmu! Un čimera atteicās pirkt biļetes, jo pie kases bija vīrietis un viņa taču neies pirkt biļetes uz Krēslu :D Sō kjūt!

Vēl izdomāju, ka vajag iegādāties izejamās cigaretes. Lai būtu.
Aizņemties nepatīk, vispār... neko. Varbūt vienīgi vilkates pannu.

Pievienojam The Wolf sarakstam burvīgi OSTi no ne tik burvīgām filmām.
Wooooo + vēl aiz loga ikgadējā sirēnu kaucināšana.

Vēl man ir nereāls wtf par to, cik ātri un cieši es aizmiegu jaunajās telpās. Nez varbūt svaigais gais un zemā temperatūra pie vainas, vai arī vienkārši beidzot nav jāguļ cietā gultā.
Sapņu gan nav. Vispār.
So turpinam - Kinuko Y. Craft

Reizēm liekas, ka kāds (?) dēmons zog mirkļus. Tā daudz nē, pa kādām sekundēm, bet tas tā pat ir jūtams, ja divreiz apgriežos un vairs neatceros, ko tikko esmu darījusi un vai vispār kaut ko esmu darījusi. Ceru, ka tā ir tikai izklaidība, kas ar laiku nepārvērtīsies pilnvērtīgos blackoutos.

Gribu nomainīt savu baložjūzerpikču, bet īstā bilde pie manis nenāk.
Patīk šitā, bet nav īstā, lai gan atgādina Rosewater*.

Jel... lūk šis ir genuine gōtisms!

upd. Un sakiet vēl, ka cibas dieva nav - skumu pēc Vāgnera un lūgtum Dievu mijkrēslis!

upd.2 "2013. gadā, godinot komponista 200 gadu jubileju, izrādīsim ciklu pilnībā." Jākrāj nauda, gribu redzēt visu!

upd.3 Nekrofīlija un Vāgners vienā postā - es degšu ellē.

Pele saka pī.
Vakar nopirku jaunu peli, jo vecā tika sadirsta pēdējās sesijas laikā*. Apmēram pus gadu dzīvoju ar peli, kurai darbojas tikai viena (kreisā) poga, ja radās neatliekama vajadzība pēc labās - dauzīju ar visu roku un klapēju pret galdu kamēr izdabūju kaut kādu reakciju.
Lai nu kā - aizeju mājās un domāju, kā es te tagad to jauno peli piestiķēšu, bet tālāk par domāšanu netiku, jo pēkšņi vecā gāja kā puķīte.
Vēlāk nomira DVD dedzinātājs, bet tas jau ir cits stāsts. Morāle gan tā pati - tehnika mani nemīl.


---------
*Pie vainas bija Dungeon Siege II (jā, jā, draņķis, bet galveno ļauno sauca Valdis), ko izmantoju agresijas novadīšanai