Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Izrādās, ka esmu ASMR adikts.

Kas par zvēru ir ASMR, un ko viņš ziemā ēd

Labi, lai nebūtu tikai popsa, jāieblogo, ka internetā līdz šīs nedēļas begām ir noklausāma Rome dzīvā uzstāšanās.

Rome @ DNA Lounge (jāparullē uz leju, kur "Sun Jul 22 Rome". Vispirms gan tur skan disene ar ļoti lielu ORE īpatsvaru, tad ir kaut kāda gōtu caca ar čellu, tad Lux Interna un pašās beigās Rome)

upd. Un pašās-pašās beigās L'Assassin tikai ar akustisko ģitāru. Pizģec cik skaisti!

Papildinājums maniakierakstam

Charles Manson Superstar

(Viņa mūzika, kas tur ik pa brīdim fonā skan, ir pilnīgs gōtu kantrī!)

upd. Un ir pat iespaidīga diskogrāfija. Charles Manson - One Mind. Vispār interesanti, ka viņam ASV ģitāru dod, bet Burzumam Norvēģijā nedeva. Štrunts par pašnāvību, bet ģitāra var būt arī lielisks aukstais ierocis.

APL vēl jo projām stāv nepabeigts, toties vakar uzzināju par "Tinku" - Bolīvijā piekoptu izkaušanās rituālu. Īsumā: ciematnieki sastāda kartupeļus, pēcāk savācas viss ciemats, izklapējas līdz asinīm, paspiež viens otram roku un izklīst pa mājām.

Rodas nostalģiskas atmiņas par seno dzimtas pavasara rituālu "cūku pārdzīšana uz vasaras aizgaldu", neviens, protams, nekāvās, bet tā bija vienīgā reize gadā, kad vispārēja haosa aizsegā, varēja pateikt visu par visiem.

Baznīcā sakaujas garīdznieki. Miers virs zemes un visiem labs prāts. Lol!

Paskatījos uz saviem zilajiem nagiem un atcerējos par kuģiem. Man patīk kuģi*! Apmēram tāpat kā Šeldonam patīk vilcieni. It kā nav nekādas bērnības traumas (kā brālim, piemēram, viņš kaut kādā laivu braucienā esot sadurstījis vecāku laivu ar cirkuli... jā, inženieri laivu braucienos ņem līdzi cirkuļus).
Varbūt tas ir kaut kāds iedzimts gōōōtisms, jo kultūras vēsturē mācīja, ka gōtisms ir vienīgi reanimēts romantisms, un visi zina, ka romantiķiem bija iekāriens uz kuģiem (un kapsētām, un pussabrukušām baznīcām, un blenzšanu tukšumā).
Varbūt tāpēc, ka es "ieprēkšējā dzīvē esot bijusi ķīniešu jūrnieks".
Bet Turku visa promenāde bija vienos kuģos un kuģīšos, un mazs prāmītis visu cauru dienu pārvadā hipstervelobraucējus turpu šurpu pāri upei, lai gan turpat blakus ir n-tie tilti.
Un, protams, fantastiskā zviedru briga, uz kuru skatoties tā vien ausīs skan „Into The West”. Man gan galīgi nepatika tas nāves eifēmisms ar aizbraukšanu kuģos (sadirstas beigas to varētu saukt), bet tie kuģi pavisam noteikti būtu brigas, jo brigas ir ķuģu kuģi, viegli, viegli, vairāk gaisā nekā uz ūdens.

Nākošvasar viņi iebrauks Rīgā.

p.s. Un zviedrs sēri stāstīja, ka uz brigām puss Zviedrija esot izbraukusi laimi meklēt Amerikās. Lūk viņi taču arī zina, kā tas ir, kad telpas kļūst vairāk, viņi tikai brauca ar brigām nevis Ryanair.


-----------------------
*Vispār ne tikai kuģi, bet da-jeb-kādi pārvietošanās līdzekļi, kas domāti ūdenim.

Netīšām atradu lielisku stāstu (ha-ha delfos):

"1972.gada 13.oktobris
Viena no visvairāk apspriestajām avārijām sporta komandām notika Andu kalnos. Toreiz lidmašīnas avārijā bojā [gāja] Montevideo regbija komandas 29 spēlētāji – daži tieši avārijā, bet citi pēc tam sniega lavīnā. Traģēdijā izdzīvojušie, lai neietu bojā, pievērsās kanibālismam, ēdot bojāgājušo kolēģu mirstīgās atliekas. Vairāki avārijā izdzīvojušie tika atrasti 72 dienas pēc traģēdijas. Vēlāk par šo traģēdiju tika uzņemt filma "Alive"."

Makes the mind go yonder...

īīīīī!

Vismaz viens labums - Gendalfs nemainās! Citu es toč nevarētu pieņemt. Atceros kā LOTR pirmās daļas (uz kuru es vispār negribēju iet) pirmajās minūtēs iecirtu nagus mātes rokā un bļāvu "TAS IR GENDALFS!!!" Jo viņš bija tieši tāds kāds bērnībā radās manā galvā.

Mīļo sīrupiņ... bwahahahaha! Jeb literatūra nebaltai dienai.

Vakar izmantoju brīvību - "darināju garam zeķes"* un noskatījos kārtējo patētisko amerikānisma propogandas filmu "Secretariat" par intrigām ap tāds pašas kļičkas tīrasini.
( garlaicīgs vāvuļojums par tēmu, jeb kārtējais ggp )

( Cliff House )

Ķīnieši saražojuši filmu ar bērnības mīļākās multenes* tēmu (Mushu vēl jo projām ir viens no krutākajiem kinofikšena drakoniem). Un man jau sen likās, ka tā ir ķīniešiem kaut kāda teika.

Hua Mulan
(Jā tur ir Vitass, bet viņš tur īpaši nedzied... vispār īpaši neko nedara - vienkārši ir)


---------------------
* ja neskaita mazo nāriņu, kas bija totāls hīts - kasete pat beigās ņēma un izjuka

Jel! Jel! sestdien ir grāmatu svētki Ķīpsalā. Algas diena šomēnes ir tieši laikā! (jaunais grāmatplaukts arī!)

Šitādā nonākot droši vien vispār nomirtu aiz laimes turpat uz sliekšņa.

Labi par gopņikiem tomēr bišķi vēlāk.

Vakar nedaudz atrāva vaļā smadzenēs to daļu, kas sintezē pirms apmēram pieciem gadiem iegūto slimību ar kodēto nosaukumu "akūts Ostarīts"
Man gan nepatīk visādas a cappella figņas, bet Proud Black Templar ir vislabākā darba dziesma! Var piemērot visam sākot ar kartupeļu talkām un beidzot ar izšūšanu.
Izrādās templieši savulaik bijuši tik nabadzīgi, ka šamiem nācās jāt pa divi uz viena zirga.

A par inficēšanos, laikam pirmoreiz dzirdēju Transylvania no neatkārtojamā Looking For Europe un nodomāju: "die's cik atbaidošs akcents", bet pēc nedēļas jau šūpojos līdzi un dziedāju: "So low, the light of the soul, You keep burning and burning Until the end of the world". Jā, tieši TIK lipīgi.
Un Leviathan ir visburvīgākais uzvārds ko pēdējā laikā nācies dzirdēt, laikam gan neīsts, bet tomēr.

Piezīme sev: Mājās vajag noklausīties šito

Iemetu aci kolēģes "Ievā", bet biju spējīga uztvert tikai divas lietas:
1) par laimi man nav tāda paša toņa rudi mati kā S.Āboltiņai
2) mācītājam uz jostas ir nacistu krusts (ne tas, kas ugunskrusts, bet tomēr dīvaini) - lūk.

Ordo Rosarius Equilibrio jauns albums.
Dikti žiperīgi vēl pirms pāris mēnešīem skatījos un nekā nebija un tagad - voilà gan CD, gan singls.
Un leibls lai nomainīts, nez kas ta "Aukstaigaļai" bija vainas.

Hmmm it kā paliek veci un bišķi garlaicīgi, bet lipīgāki kā jebkad! Un tie ritmi... un tās rīmes! "In my little black dress I have come to confess" es ieviesīšu savā leksikā!

upd. īīīīī Long Knives and Little Men! (is an apocalyptic ballad to all Goth girls, he-he, "so unique but all the same")

Gatavojos ķeksēšanai (kas droši vien sāksies tikai pēc lielās pavasara rapture) un atradu vecos darba papīros.

( Vai tu esi redzējis šo pūci? )

Mēģināju atrast mūsu pēdējos mass murderers, atcerējos, ka bija kaut kāds keks, kas apšāva savu ģimeni, un mēģināju atrast kādu rakstu meklējot "nogalina ģimeni".
Viens no pirmajie rakstiem, ko izsvieda: Virtuālās fermas dēļ māte nogalina jaundzimušo dēlu.

--------------------------------
Pagaidām nedaudz priecājos, ka šo daļu lasīs, tas, kas to lasīs, jo savādāk es droši vien ielaistu lodi pierē - tur tak kaklu var nolauzt, viss tādā bardakā, ka nezinu kur ko kabināt klāt un kā to visu kopā sasiet. Vot par nākamajiem šaubos, ļoti šaubos vai mani sapratīs.

--------------------------------
+ gribu sākt raudāt, jo biheivioristi un neirologi tik daudz raksta par vardarbību, tas ir kā jauns modes kliedziens - skanēt gopņiku smadzenes un pēc tam kaut ko secēt. Man ir tikai divas acis, kā es to visu izlasīšu! Un tagad visi krutie žurnāli nāk bariem - kaut arī pietiktu tikai ar vienu pašu LAW AND CONTEMPORARY PROBLEMS (es taču atstiepšu kājas to visu lasot, un es nemaz neesmu tik gudra, lai to saprastu). Bet jo vairāk es roku, jo vairāk izroku, varbūt jābeidz rakt un jāsāk šķirot.

--------------------------------
+ lielākais šīsdienas sasniegums ir iecibot čikstupostu.

Kas pie velna???

Atradu saitu - kā radīts čimerai.