Saņēmu īsziņu - padodu tālāk.

"Ziemas piedāvājums Dabas zirgos! 2h izbrauciens Naudiņa vilktās kamanās ar uguns kurināšanu piknika vietā. Cena Ls 25. Iekļauts karstvīns/upeņu sula, mājas cepumi, aktivitātes bērniem. Gaidīsim! Dabas zirgi."

(Ņemot vērā snigšanas intensitāti un mūsu puses nolaidīgo vietējas nozīmes ceļu tīrīšanu, vajadzētu piedāvāt arī Naudiņa pakalpojumus mašīnu izvilkšanā no kupenām. :/)

Par kazakiem kaut kad gribēju rakstīt. Precīzāk par kazaku fišku, kas saucās казачья джигитовка. Kamēr spāņi un francūži domāja kā pazīmēties ar zirgu (skat, es varu savam zirgam likt palekt apakšā lodei, kas domāta man), (nosacīti) krievi, protams, lauzīja galvas kā pazīmēties uz zirga (skat kā ies varu palekt prom, lai zirgs dabū lodi, kas domāta man).

( Un izdomāja. )

Izmēriju Impērijai muguru, tagad jāizgriež trafareti. Krēpes izaugušas krietnu gabalu pāri kaklam, vasarā vēl bija līdz kaklam. Izskatās pēc tādas meža mātes. Un vājā vieta viņai ir čolka - tiko kā sāc knibināties pa čolku - izkūst kā sviests uz karstas pannas.

Mistika ar to zirgu.
( G.G.P. )
Bet es nesūdzos pirmo reizi tāda saskaņa.
Vairs nav:
Hail the barbarians
Cheer your en-dowers
Greet the barbarians
Wave your well wishers

Tagad ir:
all tired and naked
i’d trade my gun for a blanket
and get some sleep tonight
to wear tomorrow’s scars with pride

Man patik jautājums par pieredzi
- ...Kleistos?
- Nē-nē-nē-nē-NĒĒĒĒĒĒĒ!!!

Bet piesardzība tomēr saprotama.

Jei! Es esmu tik uzticama, ka man atļauj operēt ar lielo zvēru baru + dzīvoties vienai pašai ^____^

Tagad galvenais neizdarīt kaut ko stulbu un atceŗeties atstāt naudu.

Atradu (nosacīti) jaunu klausāmtanti. Vienīgais skatīties gan es uz viņu nevaru, kaut kas man viņas (nez kā lai nosauc) aurā (?) atgādina fanātiskos kristiešus. Meibī zāle pie vainas, jo hipiji pīpēja zāli, bet fanātiķi izskatas un uzvedas kā zāli pīpējuši.

Par hipijiem runājot man ir jauna mīļākā bilde

Diespal vilkatei!

p.s. jā man nav uzacu, bet par to kādu citu reizi.
p.p.s. tagad prasās kādu maniaku beidzot!

Variācija par tēmu podiņš un vāciņš - Naikijs un Esprits

Vispār man pēdējā laikā labpatikās uzskatīt sevi par diezgan stipru un izturīgu, bet, protams, tikai līdz brīdim, kad uzrodas kaut kas, ko es nevaru izturēt.
Es varu paciest visas intrigas, klusos telefonus, ziņnešus un nepārtraukto savstarpējo jep-jep-jep-jep-jep*, es varu ignorēt neatlaidīgus centienus nokost man galvu un samierināties ar to, ka tipam uzsit zilu aci kāda no bara dāmām un man divas nedēļas jāiztiek tikai ar pilatēm.
Bet vēl vienu emfizēmiķi mani nervi neizturēs!

Anyways jauna korsete! Šoreiz nepārspīlēju ar izmēriem un bez nekādas īpašās ielocīšanās varu iešņorēties līdz galam. Nost neko daudz nenoņem - 3-4cm, bet nav jau arī tā, ka baigi būtu ko noņemt. Kvalitāte burvīga - i nepateiksi, ka šuvis kaut kāds nebūt indietis nevis fancy eiropietis. Un materiāls ir nenorāli kruts! Visu laiku gribējās kaut ko, kas būtu līdzīgs brokātam, bet labākajā gadījumā varēja dabūt mākslīgo satīnu.

Jā un vakar no rīta pastniece atnesa MJR biļetes, jauki pārmaiņas pēc parakstīties ar savu vārdu.

* tā skaņa ko izdveš mazie kvekšķīši

Mana dzīve ir tik neintresanta. Pēdējā interesantā lieta, kas ar mani notika bija fakts, ka es atradu labu (tiešām labu), zaļu nagulaku Maximā!

Par neinteresanto. Tie bērni ir tik NENORMĀLI jauki! Tā vien gribas uzklupt un nožņurdzīt! Sakrāmē nost liekamās mantas ejā, un kad nākamo reizi pagriezies kāds jau ir izlīdis no boksa un šušinās pa to čupu. Konča savukārt ir nonācis līdz "burkāntantes" stadijai, nākamā ir "labās burkāntantes" stadija un tad ir "es tevi tik ļoti mīlu - nopērc mani" stadija. Un ej tu iestāsti viņam, ka man nav naudas un tāpēc tev būs visu mūžu uz muguras jānēsā resns zviedru onkulis.

Anyway nākošsestdien piegrābšos pilnas kabatas ar eirikiem un braukšu uz CIS2*W kā vecos labos laikos, vizmaz gandrīz kā vecos labos laikos, jo LJF caurlaide man nespīd. Un šoreiz izklaides iekļauj ne tikai ierēkšanu par lietuviešiem, bet arī ierēkšanu par (zomglol izteiksme) Lauri Reiniku. Varbūt viņš uzvedīs klasisko latviešu tautas performanci: pats gar zemi, zirgs gar zemi pilna mute ar zemi.

Argh! Negribās ķēpāties ar lj cutiem.. anyway - sekos ggp
Neesmu es rīta cilvēks. Man tik šausmīgi riebst no rītiem kaut ko darīt. Jebko! Tai skaitā iet uz treniņiem, kuros jāizliekas, ka es esmu svaiga kā gurķītis un baigi motivēta kaut ko darīt, lai gan īstenībā labprātāk ielīstu tumšā stūrī un ņurdētu. Konča savukārt tika iztraucēts brokastīs, kas ir tā pat kā rūdītam kafijistam neļaut līdz galam izdzert rīta kafiju. Man piemēram arī nepatīk, ka brokastu laikā apkārt nēsājas uzsvērti enerģiski un pozitīvi cilvēki. Visu laiku baksta, lai paceļ kāju, bet to kāju pacelt nevar, jo ēdot tā ir balstošā kāja, un tikko kā paceļ tā gāžas riņķī. Un cilvēks, protams, neliekas mierā pirms nav piesprādzējis pie sienas un dabūjis normālu svara sadali uz kājām, un tad vēl lien ar birsti pie galvas un pa asti blusojās.
Rezultātā mocības pusotras stundas garumā. Lēkši arī tikai pusaplītis, jo Končam sagribējās dibenu pa gaisu pamētāt, no kā es sakritu bišķi uz priekšu un taisnojoties pazaudēju kāpsli, bet trenere sāka lasīt monologu, par to, ka mēs jau visi tādi izlaiž zirgu skrienot tik pa apli vien pa apli vien un tad grib, lai šams pieklājīgi uzvedas. So rikši, rikši, rikši, un kad jau gāžās nost noz zirga, jo kājas ir viens vienīgs galerts - vēl vieni rikši.
Bildes laikam jāizdala citā postā pa daudz man šamo.

Un vēl zvaigznes outlet(ā) nopirku

Autisms, protams, ir labāk piemērojams dzīvniekiem kā parasta cilvēka esība, bet nez, ja dzīvnieks nav autisks (kas ir redzēts), tad šams nekādā gadījumā nemēģinās norobežoties no citiem un acukontaktu arī meklēs (suņi, piemēram, to vien dara kā mēģina nolasīt saimnieka domas no acīm).

Lai nu kā, runājot par dzīvniekiem - Končam manas smadzenes jau ir iedalījušas savu dziesmu - ūbergotu-uci-tuci, tāds vājprātīgakais disko pļasko uz laukuma. Un L vēl priecājās, ka viņš labi lecot, ta piekāst lekšanu - dejot viņam gribas! Vēl bišķi-bišķi un viņš jau pēc savas iniciatīvas pasāžas taisīs. Konkūristi, šamie iejādes potenciālu neredzētu, pat ja tas pliks apkārt lēkātu.

( Vēl viens GGP )

Tajā pašā lapā atradu arī pōne Vudstokas - nodevīgās pumpainās zeķes.

upd. Būs jāsāk ar šamo runāt lietuviski, savādāk es to valodu nekad neiemācīšos.

(kā lai ietērpj burtos zombijisku gārdzienu)
Aristokrātiskas izklaides un kultūras pasākumu izraisītas lomkas.

( GGP, jeb garš un garlaicīgs posts no sērijas - mana zirgu dienasgrāmata ir mirusi uz neatgriešanos )

Pēdējās dienas klusiņām cepos par to, ka par savu vietu man jācīnās nevis ar citiem cilēkiem, bet ar suņiem un kaķiem.

Bet šobrīd tas vairs nav svarīgi, jo biju cīnīties ar nedaudz augstākām dzīvības formām. Dabūju divus mīlīšus ierastā viena vietā - viens liels, sirms, resns un bišķi flegma, otrs maziņš, melns, plakans un bišķi holēriķis. Šobrīd vienīgā, kaut cik funkcionējošā, kermeņa daļa ir rokas (posmā no pleca līdz pirkstiem).

Un netieku gudra - kas ir Voales? Ir nojauta, ka tam vajadzētu būt kaut kam bezdievīgi krutam, jo neredzu citu iemeslu, lai nosauktu kādu tik neskanīgā vārdā.

Pieskaitam dzirdes halucinācijas - varu apzvērēt, ka Stībelis tikko dziedāja: "Tāpēc draugi katru dienu, dzersim asinis ar pienu."

Vēl es ik pa brīdim pārliecinos par savu profesijas izvēles pareizību, vismaz vienreiz dzīvē izdarot izvēli starp diviem variantiem esmu izvēlējusies pareizo.

Un drausmīgo tumsu nedaudz izgaismo labais treniņš, ej nu saproti to sistēmu - menešiem mokies un nekas nesanāk, bet te - divus mēnešus laid luni un viss sanāk bez nekādas piepūles. Pagaidām sliecos domāt, ka pie vainas ir kaut kādi grūtnieču hormoni. Bet skaidrs ir tas, ka savus treniņus varu iedalīt divās kategorijās:
1) sliktajos - pēc kuriem nokāpjot no zirga gribas lēkāt un dejot, jo esmu atguvusi savas kājas, kuras klausa visiem maniem smadzeņu impulsiem un ir piedabūnamas iet kur un kā man patīk;
2) labajos - kad pēc nokāpšanas no zirga ir kādas minūtes jāpastāv un jāapjēdz kā kājas vadāmas, un tad gribas kaukt par to, ka esmu apveltīta ar tik kuslām kājām, kuras nes mani uz priekšu tik nenormāli lēni (pat pārsimts metri liekas kā mūžība - tieši kā tajos sapņos, kuros kaut kur baigi skrien, bet uz priekšu netiek nemaz).

Lieas, ka tā vārdā nesaucamā rudens parādība šogad mani ir piemeklējusi agrāk nekā citus gadus.
Lielāko dienas daļu es daru to, ko protu vislabāk - guļu. Ja par gulēšanu dotu apbalvojumus, es dabūtu veselus četrus. Savam cv varētu pievienot atsauksmes no blakusgulētājiem par to, ka es miegā nerunāju, nekaujos un deķi nost nevelku (ja mani neizprovocē).
( Ja neguļu.. )

Mārsils, MUAHAHA!!! Un vīgriezes un āboliņš, un pelašķi, un vēl kaut kāds laksts, kas garšīgi smaržoja.

Bet Vudstokas ir tik jauks, tik jauks! Nekādas bābiskas pretīspītēšanās - dara visu, ko liek, tikai reizēm plecu izgāž pagriezienos, bet tā droši vien ir trenēta jūrnieka gaita, kuru man mūžam neizprast. Kas attiecas uz manas dzīvības apdraudējumiem - tikai viens, kautrīgs un nesekmīgs mēģinājums iekost plecā, pie tā es pat varētu pierast.

Atpakaļceļā iebridu Misā noskaloties (un tikai iebridu, peldsezona vēl jo projām nav atklāta un diez vai šogad vispār tiks atklāta). Sienāži "s-s-s-s-s" visu mājupceļu.

p.s. Dunduri maitas! Pat lietū kož!

Viens iemesls, kāpēc man patīk mīlīši, ir tā jaukā bezvārdu runāšana. Nu neviens cits mājdzīvnieks tā nemāk. Suns lūr uz cilvēku ar stiklainām acīm kā tāda 15 gadīga fanīte uz BSB plakātu, kaķiem ir tikai skanīgs murr-fur un riebīgs MJAUUUUU, kad gribas ēst.
Bet mīlīši runā, vajag tikai skatīties, un tad var atšķirt pat to, ka katram ir sava "balss" un "runas" stils.
Īstenībā cilvēki arī māk tā runāt, bet tā jau ir ļoti veca tēma.

Jā un vēl redzēju divas vārnas, kas dzenāja vanagu. Žēl vanaga, bija dikti smuks.

Atpakaļceļam izvēlējos taku nevis svaigi uzrakto (nogreidēto ceļu). Nobridos līdz acīm, bet bija tā vērts! Kad visi līkločbrikšņi ir izieti, tad ir tikai aleja, kurai abās pusēs lauks - zaļš! Un vējš nesas. Caur pirkstiem, tā, ka liekas varētu saķert un parautu mani līdzi.
Ieelpa-izelpa.
Brīvība!

Dīvaini, kā tā sajūta atnāk tikai tad, kad esmu viena. Citi novērš uzmanību ar visādiem vārdiem, saķer sajūtu, sasien, satin, sabāž somās, kabatās un sajūtas vairs nav. Tāpēc jābūt vienai.