Lieas, ka tā vārdā nesaucamā rudens parādība šogad mani ir piemeklējusi agrāk nekā citus gadus.
Lielāko dienas daļu es daru to, ko protu vislabāk - guļu. Ja par gulēšanu dotu apbalvojumus, es dabūtu veselus četrus. Savam cv varētu pievienot atsauksmes no blakusgulētājiem par to, ka es miegā nerunāju, nekaujos un deķi nost nevelku (ja mani neizprovocē).

Ja neguļu, tad ņurcu Impērijas kārtējo mazmeitu,

izspiegoju sociofobas mežapīles, zogu aličas un bumbierus no pamestiem mazdārziņiem. Atceros to pasaku par Bezrocīti (vai kā viņu tur), kas ēda ābolus tieši no koka, ar mani ir līdzīgi, es viņus mēģinu nokost braucot garām ar riteni - ja jau paši karās mutē.

Labi lienu skapī un griežu vēnazzz tālāk.