Jā, Taizemē obzervējām to pašu. Ja sākumā raustījāmies, tad beigās paši braucām ar mopēdu, vieglā skurbulī pa pilnīgiem bezceļiem un salas mazpilsētiņām :)

aņuks:
brauc latvietis taksometrā pa Tbilisi. Šoferis nesās lielā ātrumā, līkumo, strauji maina joslas, sauc visus ar ēzeļiem, bremzē, min gāzi grīdā. Priekšā krustojums, luksoforā sarkanā gaisma. Gruzīns pat neskatoties, ātrumu nesamazinot pārtešās pāri. Latviets tā kā kautrīgi mēģina norādīt vadītājam uz satiksmi regulējošiem signāliem. a Gruzīns tik nevērīgā lepnumā: džigit jeģit na krasnom! Tāpat arī nākamajā krustojumā. Tad nu aiznākamajā krustā luksoforā iedegas zaļais. šoferis noliek riktīgi pa bremzēm, pasažieris ielido stiklā. Tad nu latvietis, sasisto pieri berzēdams, prasa ko šis stājas pie zaļā? -Nastojašij džigit znajet, što tam mozhet jehatj drugoi džigit!

(Reply to this) (Thread)

galvenais - acu kontakts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pasažierim ar vadītāju

(Reply to this) (Parent)

nē, nu, ar atsegtām kājām mašīnas pat apstājas un palaiž ielai pāri. lai ilgāk varētu netraucēti aplūrēt kājas lai izskatītos baigi civilizētie un pieklājīgie.

(Reply to this) (Parent)

tas man atgādināja.
kautkad sen apakaļ ar drauceni stopējām, un mūs vienreiz paņēma tāds džigits. mana draucene ietrausās priekšējā beņķī un sāka meklēt drošības jostu, lai piesprādzētos. un šis viņu aptur ar vieglu rokas kustibu un saka: "nenada remeņ, samnoj jediš!" (iedomājies to akcentu un tipiski ilustrējošo žestu)

(Reply to this) (Parent)

Lasot šito, atcerējos, ko viens sicīlietis stāstīja. Vārdu sakot, tur, pie viņiem, kā zināms, arī bieži uz sajūtām brauc, kas noteikumus ievērojošam latvietim, dabīgi, var sagādāt dažu labu sviedrējošu brīdi. Nu, re, un tagad viņš atbrauc uz Latviju un vakarā sūdzās, ka nevarot to mūsu ārprātīgo satiksmi te izturēt un nervi pagalam. Jo, dabīgi, viņš arī te pēc sajūtām mēģinājis dažu labu reizi pie sarkanā pāri laist, kamēr veselai rindai, kam tanī brīdī zaļais bija, sajūtas vis nebija teikušas priekšā, ka vajadzētu apstāties un nabaga itāli pirmo palaist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nabadziņš :(

(Reply to this) (Parent)

Un kāda ir statistika par nelaimes gadījumiem uz ielas? Un kādā veidā vietējie šķērso ielu? No meiteņu stāstiem par Gruziju arīdzan man šī mistērija netapa skaidra.

(Reply to this) (Thread)

baigi jocīgi, bet liekas, ka tur negadījumu ir pat mazāk! visi tūcās, grūstās, kā pa putru, ēzeļi kopā ar riteņiem, mopēdiem, mašīnām un paštaisītiem braucamajiem,solis uz priekšu, atpakaļ, galvenais, ka neviens nekad nekļūst dusmīgs, ja tu pēkšņi viņam izskrien priekšā un viņam jāapstājas vai jāmaina virziens, neviens nekrīt paranojā no tā, ja viņam uzpīpina, visi ir priecīgi un pazemīgi, samājas ar rokām un smaida. marokā tā vismaz bija.
man pat kāds teica, ka esot pierādīts, ka pilsētās ar lieliem sastrēgumiem šāds esot efektīvākais pārvietošanās veids.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šeit tā ir varbūt vienīgi pa dienu un tirgus apkārtnē, un sastrēgumos. uz brangākām ielām ne vella. uz brangākām ielām ir horroršovs.

(Reply to this) (Parent)

ja gribas iet pāri ielai, tad vienkārši iet, gan jau kāds palaidīs.

(Reply to this) (Parent)

Man liekas, tev sanāca diezgan saprotami.

vo vo. man pēc Marokas tādi paši secinājumi. salīdzinājumā ar LV tad vēl nekas, bet paņem, teiksim, ASV, kur mani darba biedri neieteica iet laukā pa veikala dibendurvīm (kas pavērstas nevis pret tirgus laukumu, bet pret kalnu ar apstādījumiem), jo tas var būt bīstami. "not safe".
otra lieta ir Eiropiešu pārspīlētās higiēnas prasības, kas liekas paranoiskas, pavērojot turieni, jo ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā daļa no visa ir pārspīlēta, ka cilvēki dzīvo tāpat neiespringstot un nost nemirst. pavēro turieni un ņirga nāk no domas, ka ir cilvēki, kas vairs nevar iedomāties dzīvi bez biksīšu ieliktnīšiem.

(Reply to this) (Thread)

tur jau tā lieta, ka mirst. un kā vēl mirst. tikai šeit tas nevienu nekrata. nu, nobrauca bērnu, nu un. ģimene drusku pasēros, bet paliek jau pārējie deviņi vai cik tur tie bērni. ja tikai sabrauca, tad žēlsirdības nolūkos pārbrauks pāri vēlreiz, lai nomirst, jo ārstēšanu nevar atļauties (tas ir fakts, ka autobusu šoferiem, stājoties darbā prasa, vai viņi būtu spējīgi nogalināt cilvēku, jo, notriecot kādu, viņiem jāuzbrauc tam cilvēkam virsū vēlreiz un riktīgi, lai ir beikts un pagalam).

(Reply to this) (Parent)