aņuks:
brauc latvietis taksometrā pa Tbilisi. Šoferis nesās lielā ātrumā, līkumo, strauji maina joslas, sauc visus ar ēzeļiem, bremzē, min gāzi grīdā. Priekšā krustojums, luksoforā sarkanā gaisma. Gruzīns pat neskatoties, ātrumu nesamazinot pārtešās pāri. Latviets tā kā kautrīgi mēģina norādīt vadītājam uz satiksmi regulējošiem signāliem. a Gruzīns tik nevērīgā lepnumā: džigit jeģit na krasnom! Tāpat arī nākamajā krustojumā. Tad nu aiznākamajā krustā luksoforā iedegas zaļais. šoferis noliek riktīgi pa bremzēm, pasažieris ielido stiklā. Tad nu latvietis, sasisto pieri berzēdams, prasa ko šis stājas pie zaļā? -Nastojašij džigit znajet, što tam mozhet jehatj drugoi džigit!

(Reply to this) (Thread)

galvenais - acu kontakts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pasažierim ar vadītāju

(Reply to this) (Parent)

nē, nu, ar atsegtām kājām mašīnas pat apstājas un palaiž ielai pāri. lai ilgāk varētu netraucēti aplūrēt kājas lai izskatītos baigi civilizētie un pieklājīgie.

(Reply to this) (Parent)

tas man atgādināja.
kautkad sen apakaļ ar drauceni stopējām, un mūs vienreiz paņēma tāds džigits. mana draucene ietrausās priekšējā beņķī un sāka meklēt drošības jostu, lai piesprādzētos. un šis viņu aptur ar vieglu rokas kustibu un saka: "nenada remeņ, samnoj jediš!" (iedomājies to akcentu un tipiski ilustrējošo žestu)

(Reply to this) (Parent)

Lasot šito, atcerējos, ko viens sicīlietis stāstīja. Vārdu sakot, tur, pie viņiem, kā zināms, arī bieži uz sajūtām brauc, kas noteikumus ievērojošam latvietim, dabīgi, var sagādāt dažu labu sviedrējošu brīdi. Nu, re, un tagad viņš atbrauc uz Latviju un vakarā sūdzās, ka nevarot to mūsu ārprātīgo satiksmi te izturēt un nervi pagalam. Jo, dabīgi, viņš arī te pēc sajūtām mēģinājis dažu labu reizi pie sarkanā pāri laist, kamēr veselai rindai, kam tanī brīdī zaļais bija, sajūtas vis nebija teikušas priekšā, ka vajadzētu apstāties un nabaga itāli pirmo palaist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nabadziņš :(

(Reply to this) (Parent)