Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai"

DELFI. Ronaldu līgava Džordžīna smej: milzu gredzens bija mazākais, ko viņš varēja viņai piedāvāt

Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz.

Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

UPD. Mairis Briedis: Saistībā ar Jūsu publicēto informāciju par it kā esošām simpātijām un attiecībām vēlos norādīt, ka šīs ziņas ir nepatiesas un neatbilst realitātei. Šāda veida apgalvojumi pārkāpj profesionālās žurnālistikas ētikas normas, jo tie nav balstīti faktos.

Man vakar uznāca globālais panīkums. Nu tas, kad viss riebjas.
Virs mēģina mani uz mumdrināt. Stāsta, cik viss labi.
-Re, kā mūsu bērni izauguši. Knīpai jau 16. Atceries, ko tu pati šajā vecumā darīji?
-Jā, biju slimnīcā, ārstēju triperi.
-Fui, cik rupji!
-Toties patiesi.

——
Un tā visu laiku. Viņš dzied, cik viss jauki, bet es vairāk atceros un pamanu to slikto.
Jā, esmu izdzīvojusi, bet nav tā, ka es baigi gribēju.
Un to survival mode ir grūti izslēgt un baudīt dzīvi.
Tāpēc arī diži mātes dienu nesvinam - jo vai es to prasīju?
Tā arī jau sīka budama bļāvu - vai es prasīju. Un dabūju pa muti, protams.

—-
Nēnu ir jau arī kaut kas pozitīvs šajā bardakā, bet sen jau viss apnicis.

LSM. Katrs fiziski neaktīvs cilvēks valstij var gadā izmaksāt pat 800 eiro

Pēc principa, ko lieto dzeltenā presē, – "Mūziķa ģimene papildinājusies ar jaunu ģimenes locekli", "Aktierim sēras, mūžībā aizgājis ģimenes loceklis" – šai gadījumā virsrakstam vajadzētu būt "Pacientes ģimenes locekļi smagi sakož medmāsu".

https://www.tvnet.lv/8380951/video-medmasai-vizites-laika-salacgriva-uzbruk-suni-sieviete-smagi-sakosta

par foršāko filmu, kuru noskatījos pagājušas nedēļas nogalē

"billy bathgate" no deficīta kinopieredzē, 1991.g., režisors Roberts Bentons (kurš "Krāmere pret Krāmeri"), scenārists Toms Stopards (kurš tad vēl scenārijus rakstīja ķinītim), aktieri vispār kaut kādi ļoti jauneklīgi - Kidmena turpar skuķis vēl pirms rinoplastikas, Brūsu Vilisu noslīcina pirmajā trešdaļā, Dastins Hofmans vispār absolūtākajā praimā, Bušemi vēl rojālajos titros neuzrāda

vienīgais čuvaks ar pieredzi liekas Tucci Gang varonis (no steitenainlandas karaļā dziesmas šajā sakarā "viņš ir precējies ar Emīlijas Blantas māsu / un tas ir gandrīz tāpat kā ar Emīliju Blantu!!!"), Lī Stenlijs Tuči, kurš vienmēr un visur izskatās uz gadiem 50, arī bērnībā, un arī tagad, kad viņam laikam jau ir pāri 120.

ļoti iesaku

JAUNS.LV Nesen laulību šķīrušā boksera un Rīgas domes deputāta Maira Brieža un Latvijas batutu fitnesa zvaigznes Aleksandras Kurusovas starpā uzplaukušas simpātijas.

Vakar trolejbusā ielec divi narkomāni, katrs paķēruši pa kastei ar kādu skaistumkopšanas aparātu – fēnu, masāžas pistoli vai ko tamlīdzīgu. Viens no viņiem tūdaļ, drudžaini plosīdams, sadīrā iepakojumu, lai novērtētu, kas tur ir iekšā, otrs, skaidrākais, sāk rāties - kam tu tagad to pārdosi, ja kasti esi saplēsis? Pirmais nolamā kasti, biedru un situāciju un atslien pret sienu kājas, atklādams pasaulei zilumainos stilbus.
Un es domāju – nez ko viņi tik veiksmīgi tādi nepieķerti ir apzaguši un par to, cik patīkami tomēr braukt ar velosipēdu. Un treškārt nodomāju – ja es būtu profesionālāka rakstītāja, tad būtu nopētījusi gan to, kas patiesībā ir tai kastē, gan kas viņiem mugurā, gan kā kurš izskatās, gan novērtētu balss tembru utt. Detaļas piešķir tekstam garšu.

kā viņš netiek vaļā no akcenta

Vakar slēdzelējot TV kanālus, uz īsu brīdi uzslēdzu "Kailo pievilcību", tur kādai lezbietei bija piedāvājums izvēlēties no div"ām" partner"ēm", nezinu, vai iepriekš viņai jau bija iespēja novērtēt visu "pievilcību", un varbūt viņa bija "bi", un vārdus arī neatceros, bet pieņemsim, ka šova vadītāja prasa: "Nu tad tu izvēlēsies Elizabeti vai Annu?"
"Elizabete" ar milzu žokli, bez pupiem, toties ar pautiem un peni. Nabaga "Elizabete" palika bešā, lai gan "viņai" taču būtu priekšrocības, "divi vienā".

Kāds būtu nākamais šovu līmenis? Konkurss par to, kurš kuru kvalitatīvāk apmierinās manuāli, orāli, anāli un vagināli?

Vēl skatos un brīnos par sarkano paklāju kailajām kleitām (un vīriešu versiju - treniņtērpu ar peni).

Kāds varētu būt nākamais tērpu līmenis? Priekšā piekārta lupatiņa vai bambusa uzmava, paziņojot, ka tas ir nacionālais kostīms un svinīgās valsts mēroga pieņemšanās taču drīkst ierasties tautastērpā?