No rīta uzvarēju kafiju un uztaisīju bērniem ēst.
(robota šifrējums)

Nez, tie, kas pieņem sev pseidonīmus ar visiem lielajiem burtiem, grib, lai runājot viņu vārdus izkliedz?
Režisore LAURA!!! tikko aizgāja uz kafejnīcu apēst bulciņu. LAURAI!!! sametās nelabi, jo bulciņa nebija LAURAS!!! gaumē.

Izvelku no saldētavas laikus neizlietoto Ziemassvētku piparkūku mīklu, izrullēju, izspiežu, salieku pannā, nolieku uzgalda cepeškrāsni, paņemu telefonu, sāku rakstīt: "cik grādos.."
automātiskā aizpilde pabeidz: "..jācep piparkūkas?"

LA.LV “Dāmas! Nelaidiet šonedēļ vīrieti brīvībā, ja negribat pavisam pazaudēt,” sociālo tīklu platformā daiļā dzimuma pārstāves brīdina astrologs, astronumerologs Kristaps Baņķis.

Aizbraucu uz Centrāltirgu nopirkt lasi. Dakteris atļāva nest vīramātei ēdienu, lai ieēd kaut ko vairāk, jo slimnīcas ēdienu paknābā tikai. Nolēmu uzvārīt laša krēmzupu. Protēzes bija jāizņem, jo visas smaganas sastrutoja Tagad tikai putriņveidīgais. Nopirku lasi. Apgāju citus stendus, skatīdamās pēc Rojas delikateses. Kaut kad nesen bērne izteicās, ka kārojās. Pie viena stenda kamēr es boķēju, kas tad ir, pielido smalka dāma. "Es jūs apsitīšu, kā lauku peles. Lete netīra, bet pašas telefonos sēž!" Tad nu gan. Ja es tagad rakstītu stāstu un ieliktu šo frāzi, man pārmestu, ka neviens vairs sen tā nerunā. Bet Rojas delikatesi neatradu. Kūpināta makrele ar sieru nav Tas.

Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgenšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis). Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, par ko viegli tiek stāstīts, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu.

Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... )

Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko."

Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.”

Saskaņā ar preces neatbilstību regulai Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. punkta 7. apakšpunkta prasībām, SIA "Jānis Roze" atsauc preci LAIMES PAKAVIŅI

Aizturēts bijušais princis

Kāds ir lētākais veids, kā piekārt pie tapetēm aplīmētas betona-cementa sienas padsmit ne pārāk smagas gleznas, neurbjot tur lērumu caurumu?
Trose, sliede? Kur, par cik?

no operas libreta: Pēc senas ierašas Turidu apskauj Alfio un iekož viņam ausī.

Bērna uzturlūdzekļi.
(Leta)

TVNET. Policija uzsver - aizliegts doties pa ledu apskatīt “Lady Kathleen” kuģa vraku