Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2012-04-14 07:58:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sakarā ar vienas jaukas meitenes 30 gadu dzimšanas dienu aizdomājos.
30 gados dzīve tikai sākas. Nē, nopietni! Līdz tam tu esi tāds "saraustīts", īsti nesaproti, ko tu gribi, kas tev ir vajadzīgs, it kā nogaidi dzīvot, jo viss šķiet vēl ir priekšā. Bet pienāk tie 30 un tu saproti, ka dzīve ir TAGAD, un beidzot sāc to izbaudīt, kā saka - смаковать.


Es gandrīz jau gribēju rakstīt, ka pēc 30 sākas skaistākā desmitgade cilvēka mūžā, bet tad apjēdzu, ka pēc 40 tak ir vēl labāk!;)
Kaut gan, protams, to var saprast tikai esot TUR - tajā vecumā vai atskatoties atpakaļ, uz priekšu skatoties vienmēr šķiet: столько не живут!;D

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]aizliegts_v
2012-04-14 13:48 (saite)
Un pēc 50 pavisam vareni! Un tā tik uz priekšu :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2012-04-14 19:22 (saite)
Es jau gaidīju, ka ar šito mani kāds iepriecinās!;))))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nova
2012-04-14 14:10 (saite)
pēc 40 ir kruta. krutāk bija tikai tad, kad man bija 16:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2012-04-14 19:22 (saite)
Nu vo, man gan tad nemaz nebija krutāk;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]meiteens
2012-04-14 14:54 (saite)
paldies, ka saki tā. man aizvakar tieši sanāca braukt ar pusaudžiem vilcienā un mani tagad māc doma, ka - jā, dzīve uz priekšu vēl būs skaista gan pēc 30, gan pēc 40, bet skaistākais tomēr bija pirms gadiem 10... nu, kaut kā tā. es gaidu to brīdi, kad es sākšu dzīvot šodienā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2012-04-14 19:22 (saite)
Es negribētu teikt, ka man bija šausmīgi nelaimīga bērnība vai pusaudzība, tikai tāda normāli nelaimīga, kādai tai jābūt: kad vecāki un draugi nesaprot, kad mokies ar kompleksiem, kad "MaNiNeVienZneMīL", bet nudien nav ne mazākās vēlmes tur atgriezties, tieši tāpat kā 20 vai 25 gados - jo ar katru brīdi paliek arvien interesantāk un foršāk!;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2012-04-14 21:37 (saite)
O,jā! Man arī bērnība un pusaudzība ir laiks, kurā es nekad vairs negribētu atgriezties. Bija jau arī savas foršās lietas, bet kopumā tas bija psiholoģiski grūts laiks. 20-30 jau bija bišķi labāk. Tas pieaugušo dzīves sākums, studijas, daudz mazapmaksātu darbu (kā jau skuķim bez pieredzes) visi attiecību un kopdzīves veidošanas puni... arī savs jaukums, bet nekāda idille.
Pēc 30, tad gan es beidzot sajutos uzplaukusi - skaista, gudra un bezrūpīga.:) Visu laiku gan klusa bailīte, ka tas var vienreiz beigties un vai es zinu, ko likt vietā. Cerams, nāks laiks, nāks padoms. Šobrīd mani tas 40 vēl mazliet baida, godīgi sakot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2012-04-14 21:42 (saite)
Nu, kopš pienāca tie 40, mani nebaida vairs ne 50, ne 60;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2012-04-14 21:45 (saite)
Forši.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2012-04-14 21:49 (saite)
Tā ka tikai kādus gadiņus jāpaciešas;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?