Sakarā ar vienas jaukas meitenes 30 gadu dzimšanas dienu aizdomājos.
30 gados dzīve tikai sākas. Nē, nopietni! Līdz tam tu esi tāds "saraustīts", īsti nesaproti, ko tu gribi, kas tev ir vajadzīgs, it kā nogaidi dzīvot, jo viss šķiet vēl ir priekšā. Bet pienāk tie 30 un tu saproti, ka dzīve ir TAGAD, un beidzot sāc to izbaudīt, kā saka - смаковать.


Es gandrīz jau gribēju rakstīt, ka pēc 30 sākas skaistākā desmitgade cilvēka mūžā, bet tad apjēdzu, ka pēc 40 tak ir vēl labāk!;)
Kaut gan, protams, to var saprast tikai esot TUR - tajā vecumā vai atskatoties atpakaļ, uz priekšu skatoties vienmēr šķiet: столько не живут!;D